Ceļi ir elle.Kad uzsniga pirmais sniegs(normālais un visi bija uz pakaļas no pārsteiguma),uz ielām izveidojās bedres.Droši vien tādās vietās,kur jau bija maza bedrīte,bet sāls un ledus,kā arī auto riepas,to bedri konkrēti palielināja.
Tas tas viss nokusa,bedri aizlāpija un pēc pāris nedēļām bedre atkal vaļā.Tieši tajā pašā vietā,tikai mazāka.Pagaidām.
Vot tāda tā Latvija.Katru dienu sanāk nolamāties par skaistajiem Latvijas ceļiem.Biežāk jau par tiltu salaiduma vietā.Pāri saleniekam nav iespējams braukt ar atļauto (70 km/h) ātrumu :x
Cilvēki stulbāki palikuši.
Vot vakar-laižu vienu vecenīti pāri ceļam uz gājēju pārejas.Šī lūr uz mani un nekust.Es apstājos pirms pārējas,skatos uz viņu un rādu ar roku-lai iet.A šī-raustās turpu šurpu un nespēj pāriet. Es jau uztaurēju(laikam nevajadzēja,jo tad galīgi glupa palika).Pēc tam jau sāku skaļi un krieviski lamāties,lai tak velkas pāri tai pārejai.Tad tā negribīgi pārsteberēja,bet pusceļā vēl gribēja atpakaļ griesties.
Galvenais,ka es jau uz ceļa biju viens
Tā to veceni pielauzu pāri pāriet.
Dēl šitādiem tik satiksme čakarējas.Iet,raustās,ta skrien turpu-šurpu.
Sviestaina tā Latvija,bet,laikam citur iet trakāk.nu,man tā gribētos ticēt,citādi tā jau mēslos līdz ausīm
