[user]83747|pinguin|[/user]Bet patiesībā ir tā
1. Tosols kā jau mizx teica - ir antifrīza nosaukums, bet antifrīzs ir termins kas nozīmē šķidrums ar pazeminātu sasalšanas temperatūru. Tātad viss ko lejam dzesēšanas sistēmā ir antifrīzi.
2. Gandrīz visu antifrīzu pamatsastāvs ir Mono-etilēnglikols un ūdens. Izņēmums ir dzžas ASV firmas ka ražo uz propilēnglikola bāzētus antifrīzus, jo etilēnglikols ir toksisks - 50 mg jau ir nāvējoša doza cilvēkam, plus vēl viņš garšo suņiem, jo viņš ir salds (droši vien katrs ir pagaršojis uz mēles antifrīzu - ļoti viegli pazīt pēc saldās garšas) Propilēnglikola fizikālās īpašības ir tādas pašas kā etilēnglikolam, bet viņš ir nekaitīgs, bet aptuveni 40% dārgāks, tapēc izmantots retāk.
3. Kā jau noskaidrojām Visu antifrīzu galvenais sastāvs ir Etilēnglikols + ūdens, bet nesasalšana (ā starp citu nepieminēju ka arī vārīšanās temperatūra šādam maisījuimam ir augstāka nekā vienkārši ūdenim, kas arī ir labi) nav vienīgā dzesēšanas šķidrumam nepieciešamā īpašība. Svarīgi ir arī lai dzesšēšanas šķidrums aizsargātu sistēmu no korozijas. Un šeit sākās lielā atšķirība starp dažādu brendu antifrīziem - KOROZIJAS INHIBITORI, kas ir ļoti daudz vaidi, silikāti,fosfāti, nitrīti, nitrāti utt. kas tiek pievienoti lai aizsargātu metālus no korozijas. Un visu vēl sliktāku padara tas ka auto dzesēšanas sistēmā ir vairāku metālu detaļas un tās visas vajag aizsargāt, un korozijas inhibitori nav universāli - viens der dzelzim, viens alumīnijam, viens svinam ar ko salodēts radiators utt, un pats sūdīgākais ir tas ka piemēram tas kas labi aizsargā vienu metālu, graujoši ietekmē otru. Un tosols kāds pierasts no padomju laikiem, saturēja fosfātus un silikātus, kas labi pasargā dzelzi, bet slikti iedarbijas uz alumīniju, tapēc modernos auto to liet nevajadzētu. Protams tas nenozīmē ka arī pašreiz antifrīzs ar nosaukumu tosols būs tāds pats pēc ķīmiskā sastāva...
Vēl svarīga liet a antifrīzam ir pretputošanas piedeva, kas samazina kavitātes efektu, kas patiesībā ir tas kas visvairāk noārda tieši alumīniju, jo noskalo aizsargkārtu...
Un visbeidzot vajadzīgs vēl pH buferis, lai laikam ejot šķidruma pH līmenis nesamazinātos un vide nekļūtu skāba. šim mērķim pielieto Borātus.
A krāsviela - tas nu ir pēdējais un nesvarīgākais, par cik pamatbāze ir bezkrāsaina, tad ražotājs var to iekrāsot kautvai zili rozā
.gif)
Krāsu izmanto vienkārši lai atpazītu kādas konkrētas firmas ražojumu. Svarīgākais būtu zināt kas tur ir iekšā nevis zināt kāda krāsa, bet tas diemžēl nav iespējams...
Paldies par info.............bet tāda sajūta,kamēr pie letes nepievedīs,ar degunu neiebakstīs un napateiks,ka jānem vot šitais,ātrāk īstas skaidrības nebūs