Vai "Vakara vējā" ir vai nav autortiesību pārkāpums, lai spriež nozares speciālisti un juristi. Ņemot vērā, ka E.Kleptona pārstāvji nav cēluši mums dzirdētus iebildumus, tad vai nu viņiem vienalga (ko no nabagiem paņemsi) vai arī viņeim nepatīk mūsu klimats un negrib šeit braukt skaidroties.

Tāpat ir skaidrs, ka noskaņa un dziesma ir aizņemta.

Rakstot atbilstoši topika tematam, tad vakardienas Saulkrastu Jazz koncerts bija labs, laika apstākļi lieliski un ēdiens kā parasti - nekāds. Gan jau, ka braukšu vēl, neba ēst braucu.

Biju Jaunajā Rīgas teātrī uz Tumsas vara pirmizrādi. Krievu autors, tāpēc nemaz negaidīju, lai man pārāk patiktu. Tā īsti satura nav, bet visu izrādi cauri vijas tāda viena liela morāle. Kopumā izrāde laba, domāju, ka cilvēki biļetes pirks, ka šī būs viena no JRT apmeklētākajām izrādēm. Ja neesat pārliecināti, iet uz to vai neiet, tad iesaku — ejiet! Publikai bija arī kur pasmieties, kopumā labs aktieru kolektīvs. Nav varbūt tā sakarīgākā "recenzija", bet tā nu ir, ka izrādes saturs ir viena liela morāle, kas vienkārši kvalitatīvi pasniegta — grūti kaut ko plašāk komentēt.

1) piektdien pabūts Pienvedēju 20 gadu jubilejas koncertā. Secinājumu nekādu jaunu jau nevar būt - Žigats dzied joprojām "savādi" un dikcija neuzlabojas, bet noskaņa jauki drūma. Nopirku pirmo 10 gadu (1994-2004) labāko dziesmu izlasi un nevaru vien rimties.
Palladium kā koncertvieta neuzrunāja, bāri tikai 2, attiecīgi rindas garas. Skaņa aiz skaņotāja pults arī pašvaka.
Iesaku visiem aizdoties uz nākamo - 30 gadu jubilejas koncertu, ja vien tāds būs.

2) sestdienas rītā apmeklēts teātris un noskatīta spriedzes pilna izrāde "Slavenais pīlēns Tims". Iesaku visiem, kuriem patīk "action" un mazu bērnu baiļu kliendzieni.
Tā arī nesapratu, par ko pārdzīvot vairāk - par to, ka lapsa un tās bērni palika neēduši, vai par to, ka pīlēns Tims izdzīvoja?
PS satiktas arī 2 dāmas ar Mercedes-Benz sirdī.

Šodien biju uz improvizācijas teātri Spiediens. Ļoti vīlos. Daļa no kompānijas pusē aizgāja prom, jo galīgi nesmieklīga un pajēla jokošana. Otro cēlienu šie vispār vairs nevilka, pirmais vēl tā, vismaz varēja papriecāties līdzi kādai zāles daļai, kas izklausījās pēc regulāriem apmeklētājiem (pārbaudīt, ka smiekli vismaz smaida līmenī ir lipīgi, pat ja nav par ko smieties). Nodomāju, ka man laikam ir žēl cilvēku, kuriem kas tāds labākā līmenī nav pieejams ikdienā, ka laikam ir cilvēki, kuriem nav draugu kompānijas, kas attiecīgā stilā varētu ķert impulsus sev apkārt un muldēt cauriem vakariem, no smiekliem pa zemi vārtoties. Es turp vēlreiz neietu, vismaz ne ar šiem "aktieriem". Ieteiktu tikai tiem, kam banāli jociņi ir OK. Pozitīvais — novērtēju, cik man superīgi paziņas, kas spēj vismaz savā lokā to pašu un labāk, būs man viņiem labi vārdi par humoru, ko tagad pateikt.

Tad jau man darbā ikdienu ir improvizācijas teātra cienīgi priekšnesumi, šķiet man tur vispār nebūtu par ko smieties

Ja pareizā kompānija, tad nebrīnītos, ka tā. Tad sēdētu, skatītos un ja ne nodomātu, ka pašam ar visu kompāniju būtu jākāpj viņu vietā uz skatuves, tad zinātu vismaz 2-3, kurus noteikti varētu likt konkrēto aktieru vietā. Spilgtu komiķu un improvizētāju dažādās situācijās tur noteikti nebija. Vakar uz skatuves kāpa arī J. Jarāns. Tā īsti man viņš nekad nav paticis, bet joki tomēr ir viņa lauciņš Latvijā. Bija varbūt "lēnāks" par pārējiem, padomāja ilgāk, bet ārā nāca labākas lietas — pieredze un zināšanu bagāža pilnīgi cita. Citādi kopumā bija sajūta, ka nu jau tūlīt visi joki aizies tikai par seksu un sūdiem, smalkas ironijas bija nožēlojami maz. Kā aktieri arī slikti.

Šovakar biju ielūgts uz grupas Tesa albūma prezentāciju. Sapratu, ka jāuzraksta arī šeit. Grupa, kura sevi pozicionē kā pilnīgu underground, no koncertiem diezgan izvairās vai taisa tos slepeni, tikai savējiem pasakot, kas spēlē kaut ko hmmm... Ja tādiem kārtīgiem metālistiem liktu spēlēt kādu pat mazliet meditatīvu instrumentālo mūziku, tad rezultāts būtu šāda skaņu lavīna. Lai vai kā, nevar nerakstīt, jo uz albūma prezentāciju Ģertrūdes ielas teātrī sociālos tīklos esot pieteikušies vairāk kā 1000 apmeklētāju. Kādi 800 tur noteikti arī bija, zālē visi nesatilpa (it kā paredzēta 450 cilvēkiem), bija pa visu ēku un vēl ārā pie teātra. Ja uz albuma prezentāciju atnāk tāds pūlis, tad tas ir notikums mūzikā — ne visas "popgrupas" Latvijā savās prezentācijās spēj savākt tik daudz klausītāju.

Ieskats viņu vecā koncertā:

Smuka un emocionāla sanākusi izrāde Padegs un Padegs. Rīgā to vēl nākamajā nedēļas nogalē rādīs izstāžu zālē Arsenāls, pēc tam kaut kad Trijās māsās (bijušajā mākslas darbinieku namā). Interesanti par šī 30-to gadu dumpinieka dzīvi, uzskatiem, izpausmēm, visu iztaisīšanos. Kļūst skaidrāks, kāpēc viņa zīmētais bieži ir tik skarbs un nepatīkams. Man bija interesanti, jo tante, tipiska rīdziniece paaudžu paaudzēs viņu zināja, interesanti paklausīties, ko un kā citi stāsta par Rīgas dzīvi un uzdzīvi pirms otrā pasaules kara. Un aktieriem izrāde labi padodas.

Jāpieliek vēl šis tas atsauksmēm.

JRT, Mēnesis uz laukiem http://www.jrt.lv/menesis-uz-laukiem

Bija OK. Pirmo cēlienu kaut ko skraidīja un bļaustījās, otro mēģināja atrisināt, ko sabļaustījuši. Tāda pozitīva izrāde, pat nobrīnījos, ka tāds kārtīgs hapijs endijs netika uztaisīts. Publikai bija par ko smieties. Labi notēloja utt. Ja gribas tā pa vienkāršo, neiespringstot atpūtai teātri, tad šis der.
Ņemot vērā, ka krievu autorus neuztveru un neuzskatu par uzmanības vērtiem, tad vērtējums sanāk augsts — ir OK.

JRT, Kontrabass, http://www.jrt.lv/kontrabass

Uzzināju šo to jaunu par instrumentu, droši vien interesantāk paklausīties viedoklī tiem, kam lielāka interese par klasisko mūziku, zina nosaukumus un gabalus. Bet der arī tiem, kas neko nezina. Viena aktiera izrāde, monologs. Tā līdz galam mani neaizķēra. Skatītājiem gan patīk — it kā esot pagrūti biļetes dabūt. Hmmm... Kas vēl... Grūti teikt... Darbības, rīcības mazliet interesanti apspēlētas, tāda vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve, notiekošais uz skatuves liek smaidīt.