Gaidot Kleptonu Rīga. Šī versija man patīk labāk kā tās kur visi no Cream kopā spēlē.

Arī jau ir biļetes uz Clapton. Man noteikti labāk patīk Cream dziesmas, tāpat kā daža laba no Yardbirds. Tur tomēr ļoti talantīgi mūziķi spēlēja. Bet kopumā tomēr labāk patīk vecās versijas, Clapton tagad tāds vecs, maigs un korekts, bet tās tomēr bija slikto puišu dziesmas, kam tā vajadzētu izklausīties — skarbi un asi.

Ir viens mūzikas žanrs, kur mūziķus gadi laikam nemaz neņem — kādi traki bija jaunībā, tādi paliek. Tas būtu ārtroks, kur pamatā visi muzikālie eksperimenti, nepareizības, bet pamatu pamatos džezs. Tie ir vecie King Crimson, kas nebeidz pārsteigt, OK, Pink Floyd pievērsās popmuzikai un ar to arī novecoja, bet te vēl Van Der Graaf Generator izskatās pēc tādiem enerģijas pārpilniem par spīti cienījamiem gadiem:

Interesanti, ka tā ir viena no retām rokgrupām, kam faktiski nav ģitāru. Cik zinu, basģitāra nav bijusi nekad, parastā epizodiski tikai daļā albūmu. Bet rokmūzika bez ģitārām (pateicoties Jimi Hendrix) principā šķiet neiedomājama.

Man arī noteikti labāk patīk vecās versijas un piekrītu par to kā tam vajadzētu izklausīties. Šajā gadījumā es vairāk par dzīvo izpildījumu, jo studijas ieraksts Cream ir vislabākais. Patīk šī dzīvā versija. Cream versiju nekādu sakarīgu youtube neatradu, tāpēc arī priecājos par šo. Laikam pareizāk būtu teikt, ka man ne sevišķi patika Cream pēdējais izpildījums, kas redzams grupai atkal apvienojoties uz koncert Londonas Albert Hall 2005. gadā. Bet nu kā jau pats līdzīgi teici - vecums dara savu.