Lai kādas kaislības tradicionāli izraisa 16.marts, patiesībā Latvijas situācija nav unikāla. Kaut atcerēsimies ikgadējo Otrajā pasaules karā kritušo godināšanu Jusukuni templī, kad jebkuras kaut cik nozīmīgas amatpersonas piedalīšanās izraisa ārkārtīgi asu reakciju Ķīnā. Un japāņu tikpat tradicionālie teksti, ka starp apglabātajiem ir tikai daži kara noziedznieki (protams, kara uzvarētāju izpratnē), bet pārējie ir karavīri, kas cīnījušies par savu valsti, te neko daudz nemaina. Karā cietušās Ķīnas skatījumā, šis datums un ceremonija esot lakmusa papīrs, kas liecinot, ka Japāna nav nožēlojusi grēkus, un punkts. Un ko lai saka par ikgadējiem „oranžistu” maršiem Ziemeļīrijā, kas parasti notika masīvā policijas apsardzībā, lai nenotiktu izplūkšanās ar vietējiem katoļiem?
Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kuras vēsturē ir epizodes, par kurām joprojām ir diametrāli pretēji viedokļi. Un nevajadzētu sevi maldināt, cerot, ka viņsaulē aizies konkrēto notikumu līdzdalībnieki un aculiecinieki, un tad situācija „uzsūksies”. Ja paveramies uz pilnīgi pretējiem poliem, tad redzam, ka gan komunistu akcijās Krievijā, gan „banderoviešu” piemiņas brīžos Ukrainā piedalās arī jauni cilvēki. Vēl vairāk – kopš pilsoņu kara ASV ir pagājis vairāk kā gadsimts, tomēr arī tagad Dienvidu štatos ir cilvēki, kuri uzskata par savu pienākumu vilkt mastā šajā karā sakauto Konfederātu, „slikto dienvidu vergturu”, karogu. Tādēļ es īsti nepiekristu tiem komentētājiem un analītiķiem, kuri uzskata, ka uz leģionāru un sarkanarmiešu rēķina mēģina „izbraukt” margināli mūsdienu politiķi. Droši vien ir arī tādi, tomēr identificēšanās ar kādu no šodienas viedokļa pretrunīgi vērtētu pagātnes politiķi vai cilvēku grupējumu var notikt arī nesavtīgi. Piemēram, es nedomāju, ka ģenerāļa Franko godinātājiem „falangistiem” mūsdienu Spānijā ir politiskas ambīcijas – drīzāk jau viņu pasaules uzskatu var salīdzināt ar tiem Latvijā, kuriem patīk tēze par „labajiem Ulmaņa laikiem”.
Pieļauju, ka daudzus mulsina tas, ka leģionāri, lai arī kādi būtu bijuši viņu nodomi, tomēr ir cīnījušies Vācijas armijas rindās (droši vien arī mūsu politiķiem un diplomātiem tas rada aizķeršanos skaidrošanas darbā). Nu, mērķa labā dīvainus sabiedrotos savulaik ir izvēlējušies ne tikai leģionāri. Tad jāskatās, ko teikt par latviešu strēlniekiem, no kuriem daudzi atbalstīja lieliniekus, saskatot viņos sabiedrotos pret vāciešiem. Dīvainu alianšu netrūkst arī citās valstīs. Slovāki pirmoreiz savu neatkarīgu valsti ieguva Otrajā pasaules karā, pateicoties Vācijai. Savukārt tajā pašā laikā Itālijā pret kopīgo ienaidnieku, vāciešiem, cīnījās monarhisti, komunisti, kristīgie demokrāti un anarhisti, kuri pēc kara beigām ne mazāk naski apkaroja viens otru. Savukārt horvāri, kuri pirms Otrā pasaules kara cīnījās pret serbu dominēšanu dzimtenē, nekautrējās par bāzi izmantot Musolīni Itāliju.
Īsi sakot, par 16.martu un tā vēsturisko fonu mums nav nedz jākaunas, nedz uzspēlēti jāizgriež krūtis. Domāju, ka mūsu diplomātiem un politiķiem jāņem talkā citu valstu ne mazāk krāsainā vēsture un bez kautrēšanās jāaizrāda, ka Latvijas kaunināšana par leģionāriem ir nekorekta. Savukārt vai un kā atzīmēt 16.martu ir ikviena privāta lieta.

Bezdejstvie tozhe mozhet traktovatsja kak prestuplenie, et ne ja pridumal, zakoni takie.

kārtējais cilvēks kas nezin vēsturi, bet ir labi iepotēts ar demagoģiju

un vispār Musolini bija fašists, Itālis, Hitlers bija nacists, tā, kā, ja gribi fašistus meklēt, tad dodies uz itāliju... Fašisms, grēkāžu medīšana u.t.t. ir tīri Kremļa propoganda. tik pat labi Krieviju var apsūdēt citu rasu iznīcināšanā, cik gan daduz reizes skinhedi nesis čigānu, moldāvus,uzbekus u.t.t.

[quote][user]2|SZ|[/user]ikgadējais cirks un klauni, kas no šī visa cenšas izspiest savu publicitāti.

nu ja, valsts dabu nevis vienu sliktu lietu, bet divus. pimasi - fashistu cienishana, otrasi - to zimantoshana sava labuma tieshi latvieshu nacionalisma plaukshanai. un energijas kustiba viena puse rada kustibu otra puse - krievu nacionalisms ar negul`.

vieniem visur vainigie visi krievi, otrajiem - visie latvieshi... un ta sakas

ja nebutu shi svinibas diena - nebutu tas svarstibas tik lielas, tas ir noteikti. dazhie to ignore... dazhiem fashisms nav slikts. paldies dievam, ka ari nav labs. bet vienmer bus tadi, kurie joprojam to slaves. un tape no ingnoreshanas nav nekadas jegas...

un gala rezultatss sanaak - kluse - tatad lai notiek kas notiek... un, vai tas ir labi?

Tochev, man ar vēsturi viss ok!
Tad tu par tādu kā juridisko pusi cīnies? Ja nekļūdos, tad fašisms arī skaitās kā noziegums, un nekas tur vairs nebūtu jāpierāda.
Un par to slavināšanu nezinu...es tādu nejūtu. Varbūt tapēc ka nemeklēju pietiekmi cītīgi! Tev izskatās ir palaimējies un atradi vienu ar svastiku.
Ja tu saki šī diena ir sadirsta ar SS simboliem, tad es teikšu, ka IIWW pabeigšana ir sadirsta ar CCCP simbolu. Man šķiet, ka mums abiem ir taisnība, ne? Vel vairāk, es šodien redzēju vienu ar CCCP uz numura rāmīša mašīnai - tas laikam arī uz kādu mītiņu devās!

Nu davaj, davaj, vēl sakaujaties!!! Esat dzirdējuši, ka nav korekti runāt par gaumi un politiku? Jo tādas sarunas rezultāts vienmēr ir...

4o prije#alisj k Tochevu? unas DERmokratija, 4elovek svoi misli viskazivajet :x

totlizator. Ja stavki prinimaju

...

un pashu krievu iznicinashana ari, baltkrievu, ukrainju.. vacieshu, somieshu...

kape tu tagad ielieto svarstibas ar krieviju? tu gribi sliedes parvietot, ka luk, viniem shis, bet mes mazie latvieshi ar saviem maziem griekiem esam nevainigie? vai nogalinot mazaak nozime but nevainigam?

un, pasaki man kaut vienu manu teikumu, ka es atbalstu Stalina rezhima repressijas? vai Lenina parspilejumus?