Tagad klausos, ko Zatlers teica pēc vēlēšanām un ko jaunais Prezidents atļāvās izteikties .. bail iedomāties par to, kas tagad notiks. Šleser-Lembergijā dzīvosim.

Nu, ja iepriekš cilvēki mēdza neticēt kaut kam no pie varas esošā "komplekta", tad šobrīd strauji pieauga to cilvēku skaits, kas vairs netic nekam "tur augšā". Iepriekš +/- nolīdzinājās, kad katram savas simpātijas un antipātijas, kas zina, visu kopīgas antipātijas var vienot.

Šorīt biju aizgājis pavērot Delnas mītiņu klātienē - sanākušo cilvēku viedoklis viennozīmīgs. Šāds balsojums izgaisināja to emocionālo pacēlumu, kas bija kopš V.Zatlers paziņoja par saeimas atlaišanas ierosinājumu. ...

Ļoti uzmanīgi jāskatās, kas notiks tālāk.
Ja Zatlers taisīs savu partiju, arī tā principā var būt ļoti viltīga un dziļa shēma.
Vislābākais būtu kāds harizmātisks cilvēks, kurš no tautas puses procesus varētu vadīt, koordinēt, būt ideju ģenerātors.
Un ļoti jādomā, kā rīkoties ne tikai referendumā. Visu šo situāciju tauta var izmantot savā labā, ja tik vien būs vienota, atbildīga un gana gudra.
Nu un šādu pragmatiķu/ciniķu gadījumā stiprākas izrādās tikai garīgas vērtības, kas dod pamatu ētikai.
Es arī nebrīnos, ka tagad parādīsies jautājumi, kas tautu varētu šķelt. Piem., latviešu un krievu vai kāds cits. Jābūt ļoooti modrīgiem un nedrīkst iekrist lētās lamatās! Tautā arī idiotu netrūkst, un tas uzliek dubultu atbildību tiem, kas patiešām vēlas ko sasniegt.

Un jādomā, ka panākt to, lai pēc vēlēšanām principā tie paši spēki un sejas atkal neparādās saeimā. Citādi partijas un programmas mainās, bet sejas vienas un tās pašas!

Bija periods, kad M.Zanders ar savu radio darbību aktivizēja cilvēkus, bet tajā brīdī, kad viņš atgāja malā, tā viss noplaka. Ja Zanders būtu pats gājis (pūlim pa priekšu), pūlis būtu sekojis. Bet viņš negāja, un atbildes var būt dažādas.

Nevienam nav noslēpums autoritārie/antidemokrātiskie procesi piem., lielajās kristīgajās konfesijās. Arī baznīcas uzskatāmas par sabiedrības spoguli.
Kas notiek ar intelektuālo opozīciju baznīcās? Cilvēki ir noguruši, demotivēti, pat apjukuši. Vajag kādu "trako", kam nav, ko zaudēt.
Vēsture parāda, ka tas ir vienīgais efektīvais veids, kā kaut ko mainīt.
Visā sabiedrībā ir tieši tas pats.

Neticu, ka Latvijā rastos kāds harizmātisks cilvēks. Dažādu iemeslu dēļ. Sākot ar to, ka "kur 3 latvieši, tur partija" — attiecīgi harizmātiski spējam būt šaurā lokā, kas automātiski sāk naidoties un mēroties spēkiem, harizmā ar apkārtējiem. Beidzot ar to, ka mums aiz muguras padomju gadi, kuros principā notika cīņa ar cilvēkiem "virs vidusmēra", harizmātiskie tika "likvidēti", inteliģence pie pirmās iespējas aizsūtīta patālāk... Nav bijis bāzes, uz kā veidoties, attīstīties, no kā mācīties. Ja kādam kaut kas izdodas, tad tikai īsu laiku un daļēji. Tā kā sēdēt un gaidīt Laimes lāci — harizmātisko cilvēku — mēs varēsim vēl gadiem. Bet jādzīvo ir šodien, tā galvenā problēma.

Precīzi.

(atkarīgs, ko katrs saprot ar vārdu "viss")

Es redzu tagadējos studentus un tādējādi neesmu pārāk pesimistisks.
Kaut arī kopējais intelekta līmenis permanenti krītas, ir vērojamas daudzas pozitīvas zīmes.
Un ir gana daudz neticami izcili un apdāvināti jaunieši, kurus vajadzētu kaut kā virzīt, pamudināt, iedrošināt.
Galvenais neļaut viņus iemīt taciņā, kā parasti. Lai viņi neaplaužas un neieņem stoicisku pozīciju dzīvē.
Viņi grib un viņi varētu kaut ko mainīt. Par manu (40+) paaudzi patiešām neesmu tik drošs...
Latviski negatīvās lietas ir jāsaņemas un jāpārvar - kopā ar visiem bāreņu un mūžīgo cietēju kompleksiem.

Diemžēl tie studenti nāks par vēlu.