Varbūt tā vietā, lai liktu debīlas zīmes 50 (uz krastenes pie mola un tirgus) un citās vietās... jaunajā Elkor plaza-sarkandaugava pārvadā mierīgi var likt 90... bet nē ieliek 70 kā auni..

sen jau laiks palielināt max ātrumu uz labām ielām šosejām...

Patika kā bija Vācijā... ja ir uz ceļa zīme 70.. tur kur var uz 90 braukt... tad to posmu uz 71 izņemt nevar, būsi grāvī... a šeit... šeit nekā...

Nav, nav tie radari vēl, neesmu manījis.

Lai nu kā tur būtu ar tiem radariem, viklsiemies uz 49 km/h un miers, bet kur paliek mūsu sūri un grūti maksātā "Transportlīdzekļa rkspluatācijas nodeva"?

Atbilde : d..sā...:dusma:

Tas ir labs jautājums- kur paliek ?:uzpoda:

Vinter.
Možem potratitj na ,,Biblioteku-Maximu,, 130 limonov,možem 20% Gos budžeta tratitj na 4inovnokov, možem soderžatj missiju v Avgane no 200 000 kosih nemožem naiti...ili nehotim...

+1
Bibliotēkas projekts patiešām ir pilnīgs nonsenss. Un baidos, ka drīz Afganistāna nebūs vienīgā vieta, kur nokurināt naudu. Ja Izrēla un ASV uzbruks Irānai, gan jau atkal pacentīsimies pirmie pakaļā ielīst...

Es saku, ka iebruks, vai arī Pakistānā, kur kalnos sēž talibi.

Bibliotēka man patīk, arī kā ideja, bet, protams, vai šis laiks ir tas, kad to vajadzēja darīt? Fakts, ka Bibliotēkas pārvaldībā esošajās grāmatu krātuvēs brūk griesti - arī nav normala situācija.

Dienvidu tilts joprojām stāv nepabeigts (3. kārta + slāvu apļa daļā vēl remonti notiek)

Protams, ka beidzot vajag bibliotēku / pienācīgu grāmatu krātuvi, par to nav diskurss. Man bibliotēkas sakarā ir vairāki cita rakstura iebildumi:
- projekta dizains galīgi neatbilst ne šodienas arhitektūras tendencēm un nav pārāk interesants (ja zinām par šodienas iespējām). Tādas celtnes cēla pirms apm. 30 gadiem.
- pārāk neekoloģisks, neekonomisks projekts. Ziemā vajadzēs baigos resursus tās stikla siltumnīcas apkurei, bet vasarā - kondicionēšanai.
- galvenais iebildums ir par idejisko pamatu...
Esmu latvietis, bet es nesaskatu ne Lāčplēsi, ne Antiņa/stikla kalna savārstījumu par kaut ko tādu, kas būtu aktuāls (kaut vai latvietim) šodien. Tās tādas mākslīgi uzpūstas pseidovērtības vien ir, kas drīzāk saistās ar noteikta veida (ļoti šauru) nacionāli romantisku skatījumu. Diemžēl šie tēli un simboli neko pozitīvu mums šodien nevar dot, kā vienīgi veco/smieklīgo mītu par bāreņiem un antiņiem.
Kāpēc mēs aizmirstam par to, kas mūsu tautu izcēla no anonimitātes/bezvēsturiskuma miglas? Kas mums deva savu rakstību, kultūru, literatūru? Kāda izglītība bija tiem pašiem jaunlatviešiem?
Mēs nekad nebūsim normāla/vesela kultūras tauta, ja smieklīgi noliegsim savas garīgās (kristīgās) vērtības, kas patiešām mūs veidojušas par izglītotu tautu.

Ekur raksts par kādu sasāpējušu jautājumu, no arhibīskapa puses ļoti korekti izklāstīts.
Skatos, ka no garīdznieku un viņu nīdēju pusēm arī plaši iekomentēts.
Interesanti, ka ir lietas, kuras ir pašsaprotamas visā pasaulē, bet tikai ne mums, boļševiku pabiru bērniem...

Vienmēr ļoti interesanti, kad baznīcas sāk par biznesu runāt.
Iepriekš daudz dzirdēts kā baznīcas (dažādas konfesijas) iekšēji par tiem īpašumiem cīnījušās iesaistot, maigi izsakoties, baznīcas vērtībām diezgan pretējus spēkus.
Pats esmu lasījis tiesas spriedumus, kur draudzes pārstāvji uz rupji viltotu dokumentu pamata līdz pat pēdējai instancei mēģināja izkrāpt vienu lielu zemes gabalu Rīgā. Un tas tikai viens gadījums. Par to pašu LELB un viņu nekustamo īpašumu nodaļas darbību arī publiski ir rakstīts.
Kad jāsāk nodoklis maksāt, tad redz viss pēkšņi ir slikti.