Nu nu, strādāja arī viņi briesmu darbus.. arī tepat LV

Tēvs reiz stāstīja par viena krievu karavīra uzrakstītajām atmiņām.
Tipa bija nonācis gūstā un iemests koncentrācijas nometnē.
Tur ksidri un gaiši pateica - ja strādāsi, tad dzīvosi. Ja luni laidīsi, tad tiec pats ar sevi un blaktīm galā.
Tie, kuri nestrādāja, patiešām sēdēja kā bomži.
Pats cītīgi ņēmās un izpelnījās atzinību par amatu, tādēļ tika nosūtīts uz ieroču rūpnīcu pie meistara par mācekli. Laikam bija izrādījis lojalitāti un gribasspēku.
Uzlidojuma laikā rūpnīcai, dabūja ievainojumu, tadēļ tika nosūtīts uz sanatoriju. Aptuveni 2 nedēļas atpūtās kaut kur pie jūras. Ja pareizi atceros stāstīto, tad Itālijā. Bet moš kļūdos.
Saņēmis piedāvājumu stāties leģionā, bet atteicies. Laikam pat aizmuka prom uz dzimteni Krieviju, patriotisku jūtu vadīts.
Tur nonāca nevis frontē vai saņēma kaut kādu pateicību par atgriešanos, bet gan filtrēšanas nometnē Sibīrija. Pavadīja tur pāris gadus, sačakarēja veselību, dabūja sodāmību utt. Karoče - savai valstij vajadzīgs nebija.
Tāds lūk stāsts...

Nenoliedzu. Daudzi cilvēki ar vāju psihi un morāli būtu vārījuši bezpreģēlu. Par to arī dabūjuši attiecīgus sodus. Vis maz Vācu armijā...

Tā jau nebija viņa valsts

Atceros, kā man viens vēl dzīvs leģionārs stāstīja - kad atgriezies no Gulaga, tad vietējie latvieši esot sazin ko darījuši, lai tikai ieriebtu un komuņagām pielaizītos.

A leģionā jams 18 gados ar varu ierauts tika, nebijis izvēles, vai nu karo, vai tiksi nošauts.

Krievam Krievija nebija viņa valsts?

Nu nebija gan. Ļoti daudz krievus tak pašus Staļins un Co apšāva.

Kādu vēl vāju psihi, ko šie darīja salaspilī, rumbulā, nodedzinātajā sinagogā, da tajā pašā latgalē???

Nu jā, ja šādi skatās, tad jā...

Populārs scenārijs, ko pamatoja ar daudziem iemesliem nosūtīšanai uz Sibīriju:
1) Noteikti spiegs. Nodevējs. Noteikti spiego, jo viegli pārvervēts.
2) Redzējis, ka "tur" labāk kā pie viņiem — vairs nebūs par 100% lojāls.
3) Ja reiz "tur" labāk, tad kļūs par spiegu un nodevēju.

Rezultātā problēmā neiedziļinoties sūtīja pie leduslāčiem... Jo Krievijā cilvēks nekad nav ticis augstu vērtēts. Taču slavenais Staļina citāts par šo tematiku...

Jūsu teiktajā nav pretrunas — iespēja darīt organizēti vai uz savu galvu... Piedevām, vācu pusē brīvprātīga t.i. ar iespēju atteikties no konkrētu uzdevumu izpildes...