[user]85971|dadziic|[/user]es pirms 2 gadiem izdarīju tā:
1) uzrakstīju atlūgumu
2) pēdejā darba dienā vecajiem kolēģiem uzklāju galdu
3) piekodāmies tā, ka nākošajā un aiznakošajā dienā miru vai nost no pohām
4) kad tiku pie veselības, atcerējos, ka 2 dienas jau neesmu pīpējis, un arī darbs nomainīts... Lielisks iemesls sākt jaunu dzīvi (un pierādīt raksturu)!
Pirmo nedeļu nemaz i negribējas, pec tam dazreiz gribējas uzpīpēt gan.
Iesaku:
- uzturēties pēc iespejas vairāk tādos apstakļos, kur nedrīkst smēķēt un neviens arī nesmēķē (piem. mājās, vai darbā kabinetā...), tas palīdz par to nedomāt.
- neuzturēties smeķētāju kompānijā.
- ēst daudz saldumus.
- pīpēšana nav atkarība, tas ir ieradums.
Ja tev būs svarīgi, patiešām svarīgi nepīpēt un, ja tu to patiešām ļoti velesies, tad tev arī būs pietiekoši liels gribasspēks atmest!
P.S. Nesen atkal atsāku niekoties ar "papirosiem". Pagaidām negribu atmest. Kad gribēšu atmest, to izdarīšu, jo esmu pierādījis sev, ka es to varu.

Tam es arī piekrītu. man ir tieši tā pat. zinu ka varu nepīpēt, jo ir bijis laiks, kad neesmu pīpējis. bet tagad ir tā, ka nezini, ko lai dara tajos brīžos, kad parasti gāji pīpēt. negribas visu laiku sēdēt birojā. gribas iziet ārā, bet kad nepīpē, ko lai dara, vienkārši iziet ārā pastāvēt. liekās stūlbi.