In the world of hi-tech gadgetry, I`ve noticed that more and more people who send text messages and emails have long forgotten the "art" of capitalization.

Those of you who fall into this world, please take note of the statement below. I cannot stress enough how grammar is very important to it.

"Capitalization is the difference between helping your Uncle Jack off his horse and helping your uncle jack off his horse."

Is everybody clear on that?

Ir diezgan šokējoši zinātniski pētījumi par kādu sakarību:
Jo cilvēkam zemāks intelekta līmenis un neizkoptāka dvēsele, jo vairāk viņš ikdienā rada dažādus trokšņus - klabina, svilpo, bungo, utt. Jo zemāks intelekta līmenis, jo lielāka vajadzība pēc nepārtrauktiem fona trokšņiem (piem., skaļas mūzikas), ko ir vēlme uzspiest arī citiem....

Nezinu, kas ir ar to dzirdi, bet kaut kad klātienē par to varam papļāpāt. interesanti!

Šodien bija baudījums ausīm (un arī acīm) - LNSO sezonas noslēguma koncerts. Papildus bonuss tāds, ka koncerts tika filmēts un klātesošos palūdza censties neklepot skaņdarba laikā. Klusums!

1. daļa ar Bēthovenu man pagāja grūti, jo gulēta tikai 1h, līdz ar to manī bija cīņa. Šimkus kā jau tagad ierasts vienkārši lielisks un arī papildus skaņdarbs bija uz 10.
2. daļā Brāms un vijoļu lociņu - parasti sēžam balkona pirmajās rindās, jo man patīk kā vijoļu lociņi veido savu ritmu. Izbaudīju un citiem iesaku !

Manuprāt, LNSO un Lielā ģilde ir kvalitatīvākais, kas šobrīd pieejams klasiskajā mūzikā. Ja kādam ir citi varianti, tad labprāt uzklausītu!

hmm, man nereti galvā skan ritms ...

Kaut kas līdzīgs šim

Pēdējā laikā klausos praktiski tikai klasisko mūziku. Pat braucot automašīnā garos gabalus.
Par salikumu LNSO+LielāĢilde varētu daudzmaz piekrist, lai gan katrs koncerts/katra interpretācija ir unikāla un neatkārtojama. Vienreiz skan tā, ka katrā notī ir puse tavas dzīves, citreiz atkal kā ierasti - tehniski un maz kas vairāk.
Man šķiet, ka skaņdarba izcila interpretācija ir atkarīga ne tikai no mūziķiem un telpas, bet arī no klausītājiem.
Kas man traucē -
tas, ka klasisko mūziku pastiprina. Nekad neesmu sapratis šo vajadzību.
Man nepatīk, ja piem., Mālers vai Franks jāklausās zema līmeņa digitālā pastiprinājumā no netālu esošajām tumbām.
Man šķiet, ka tikai dzīvajai mūzikai ar tās neatkārtojamo skanējumu ir kāda vērtība. Citādi es varu klausīties CD mājās.

spēcīgi.

Jā, Mipe, klātienes diskusija būtu ražīgāka

Varu ieteikt LSO, ir vēl Spīķeru koncertzāles telpās mēģinosie mūziķi. Daudz labi saspēlējušos kameransambļu.

Par akadēmiskās mūzikas pastiprināšanu. Ja ir LIELA auditorija (milzīgi festivāli, koncerti) un LABA apskaņošana (ļoti dārgs un grūts uzdevums) tad kāpēc nē? Stīgu kvarteta intermēdija pop koncertā nu nekādi neiztiks bez apskaņošanas. Principā jāpiekrīt, ja solists vairs nevar bez mikrofona un tumbas "pārbļaut" orķestri, tad laiks penzijā

P.S. Uz sitienu neatceros kurš komponists pagājuša gadsimta otrajā pusē savos darbos ir izmantojis magnetofonu. Jā, jā ar visu partitūru kur un kas jāraksta un jaatskaņo.

P.P.S Laba piezīme par to klepu Bet tā ir - akadēmiska publika mēdz būt asmātiska

Pāris kulturālas pieturvietas.

5dien pabūts Helsinkos un beidzot izpildīta viena svarīga lieta [10. lietas, kas jāizdara dzīves laikā] - apmeklēts Bon Jovi koncerts.
Tā kā šo mūziku sāku klausīties vienā vārdā sakot sen, tad pašsaprotams šķiet fakts, ka "tur bija jābūt". Mana interese par BJ sākās 1988. gadā ar albumu New Jersey. Tāpēc vēl jo lielāks bija mans prieks, ka koncertā liela daļa tika spēlētas dziesmas no šī albuma, kā arī no "Keep the faith" 1992.
Pašu koncertu grūti objektīvi vērtēt, jo atradāmies pie skatuves sānos zem tumbām, attiecīgi skaņa... Satura kvalitāti jau katrs vērtē subjektīvi. 98% koncerta lija lietus, kas, protams, netraucēja iegrimt nelielā transā, atgriežoties 20/ 15/ 10 gadus senās izjūtās.

Vakar pasādēts Dzintaru koncertzālē kopā ar Cassandru Wilson. Bērnu čalas, pļāpīgi kaimiņi un natbilstoša koncerta vieta. Tāpat arī skaņa bija ne tā labākā. Ievads šķiet nav glaimojošs, bet CW balss ir CW balss. To var atpazīt daudzu vidū un ... iegrimt citā realitātē. No visa koncerta pamatrepertuāra atpazinu tikai vienu - harvest moon, kā arī uz biss spēlēto time after time. kopumā man pasākums patika un lika atcerēties, ka kaut kad jābūt arī Saulkrastu jazz festivālam. saulkrastijazz.lv

Saprāts uzvarējis:

"Valsts valodas centrs vēlas informēt, ka Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Latviešu valodas ekspertu komisijas ierosinājumu atcelt Islandes rakstības formu „Īslande”. Turpmāk oficiālajā un neoficiālajā saziņā tiks lietots vecais nosaukums – „Islande”."

Cerams tas nav joks. Bija tak vel viena valsts ar `moderni uzfrišinātu` nosaukumu.