Tai pašā teātrī varu rekomendēt "Atvadas jūnijā" Uz "Zagļiem" gan neejiet - garlaicīgi + Blaumanis pasniegts kā Blaumaņa laikos.

Šis tiešām labs un noderīgs:

Mihaila Gruzdova minimālisms izrādē "Ābels un Olga" Dailes teātra kamerzālē.

Vakar tika apmeklēta kultūras iestāde "Dailes teātris", kur gan pēdējā laikā iegriežos reti, lai arī, iespējams, tur esmu pavadījis savus labākos gadus ...

Pirms-pirmizrāde izrāde Amadejs ar Artūru Skrastiņu un Artūru Dīci galvenajās lomās. Attiecīgi Saljēri un Mocarts.
Tiem, kuri ir redzējuši Miloša filmu "Amadejs", jārēķinās, ka būs vērojamas lielas sakritības un režisora darbs kopumā atstās nedrošības iespaidu.

Atzinīgi vērtējama scenogrāfija un tērpi. Vilkārsis un Vītoliņa ir gadam paveikuši savu darbu, ko nevarētu teikt par dziedošajiem aktieriem(?). Šī man ir sāpīga lieta - kāpēc viņiem ļauj dziedāt, ja viņi to nevar? Vai tad aktiera amats neuzliek noteiktus kritērijus/ normatīvus?

Lai arī izrāde ir aptuveni 3,5h gara (kopā ar starpbrīdi), man tā sķita saistoša un izdevusies (viss balstās uz salīdzinājumiem).

Saljērī tēla izspēlētais temats par viduvējībām un Saljērī kā viduvējību sargenģeli bija interesants.

Domāju, ka šī izrāde ir labs iemesls, lai aizdotos uz Daili.

Pareizi, redzēju Henrijs VIII. Tipisks latviešu teātris, var aiziet, ja nekā labāka nav. Bet tā kā par to pašu ir nofilmētas 2 filmas un seriāls, tad kopumā sāku aizdomāties par to stāstu vispār. Karali pārmaiņu laikos ar savām stiprajām un vājajām pusēm, cīņu ar baznīcu (Luters kā jaunā zvaigzne), visu viņa sievu padarīšanu... Tajā stāstā kaut kas ir, tagad ceru saņemties un noskatīties to filmu, ko neesmu redzējis un ja pavisam nebūs ko darīt, varbūt pat uz seriālu saņemšos.

Dailes Amadejs - must seen. Labākais, ko esmu redzējis no Dailes teātra.

1984. gada filma ar tādu pašu nosaukumu arī must seen. Gara, kosķumņiks, bet laba.

Vikam saku, ka filmas un izrādes scenārija autors ir viens - Pīters Šefers (pats vairākkārtīgi pārrakstījis savu darbu), tāpēc līdzīgi. Es arī nedēļu pirms pirmizrādes noskatījos to. HDMI un lielu TV lietotājiem pačukstēšu, ka torentos klīst 6 GiB smags 720 HD BR rips. Tajā 1984. gadu nemana.

Kāpēc gan dziedošie aktieri nevar dziedāt? Ja konteksts ir R. Tiguļa pārveidotie Mocarta motīvi, tad tur nevar piesieties par autentisku izpildījumu. Aktiera amatā dziedatprasme ir pluss. Operā jau viņi neuzstājas.

Kā jau Viks minēja - M. Vilkārša scenogrāfija, I. Vītoliņas kostīmi - super!

Ka Saljēri teica skatot Rekviēma originalus: "Pie šis mūzikas raudās paaudzes".

Ja tas bija adresēts man (Viks?), tad iepriekš nerakstīju, ka vispār būtu jāaizliedz aktieriem dziedāt. Rakstīju, ka jāaizliedz, ja viņi nevar padziedāt, t.i., nav "dziedamās rīkles".

To, ka filmai un izrādei ir viens pirmavots, Šefera luga, tas ir zināms. Tikai pārteidza atdarinājums tādos elementos, ko pieļauju lugā neapraksta. Tagad atliek atrast šo lugu un izlasīt.

Sorry, Mipe. Man nez kāpēc Mipe un Viks šķiet līdzīgi

Ir, ir dziedamās rīkles. Ne visiem, bet ir.

Vari iedot sarakstu? Nopietni! Tas man ļaus izvēlēties, uz kādām izrādēm iet.

Vispār piekrītu Mipem. Man arī uzdzen šausmas apzīmējums "dziedošie aktieri". Ja izrādē ir viens-divi, kas drīkstētu dziedāt, tad tas ir jau daudz. (Apmēram tik bija Ceplī — viena tiešām laba balss un viena piemērota parastam mūziklam, tas arī viss.) Atļaušos uzskatīt, ka pat es kā izbijis parasts korists, kam vēlams dziedāt tikai pūlī, nevis solo, ka es tomēr dziedu labāk par tiem "dziedošajiem aktieriem". Nu nav latviešiem normāli dziedošu aktieru tādā skaitā, lai uztaisītu ko tiešām klausāmu, to skatīties var drīzāk patriotisku jūtu vadīts pret mūsu mākslu, ne ko citu.