Džilindžers jau taisa tādus suņa murgus. Tos laikam var izbaudīt cilvēks, kas ir teātri atēdies, kuram jau riebj viss klasiskais. Arī domāšanai jābūt nedaudz "jocīgai".
Mēs, prastie puiši, to izbaudīt nespējam, jo neesam pietiekoši atskatījušies klasisko teātri un domājam ļoti klasiski - ne velti mums patīk MB, kas vairumā gadījumu ir klasiskāks par klasisku.

Tā, nepaspēju pastāstīt par iespaidiem pēc Dailes teātrī redzētā Psihs. Te nu būs.

Man patika. Principā esmu skeptisks par mūsu aktieriem un teātri, bet šis man patika. Viena lieta, kas mani aizķēra un šķita ļoti labi izdomāta bija skatuves iekārtojums un to, kā aina nomainīja ainu, kā cilvēki uznāca un nogāja no skatuves. Bija prieks to redzēt. Un otrs bija saturiskās emocijas, kas bija izrādē. Daļēji uz to visu skatījos kā uz manu mīļoto citātu no Kapeņu stāstiņiem, ka "Aiz katra vīrieša slēpjas divas sievietes ar motorzāģi". Tas nenozīmē, ka viņas mēģina izdarīt ko sliktu, ka kaut ko cenšas dalīt. Bet viņas tur ir, ir katram vīrietim, lai arī dažbrīd šķistu, ka nav. Un ar motorzāģi. Otras asociācijas par emocijām izrādē bija ar Pink Floyd The Wall. Ne ko konkrēti, ne par cilvēka kaut kādām iekšējām psiholoģiskajām (pat slimīgajām) problēmām, ko bieži piedēvē The Wall, bet tam kā ikvienu cilvēku pašos pamatos spēj mainīt apkārtējā pasaule. Lai kā negribētos, bet ietekme var būt graujoša — pats labākais, labsirdīgākais var kļūt par cilvēku nīdēju un masu slepkavu. Bet izrāde nebija par to. Tur bija ļoti daudz emociju. Un to, cik grūti ar tām ir tikt galā, ka bieži vajadzīgs grūti atrodams atbalsta punkts, lai visu sakārtotu. Un tas man patika. Skatījos un gaidīju, kā risināsies notikumi, vai un kāds būs atbalsta punkts galvenajam varonim.

Kaut kā tā. Gari. Nekas no konkrētā sižeta. Bet tas par iespaidiem un manām emocijām.

Es visiem iesaku klubu "Austrumu Robeza"
Vecrīgā, Riharda Vāgnera ielā 8 (ieeja no Gleznotāju ielas)

Esmu redzeejusi tur 3 izraades - "Slieksnis", "Salidojums" un "Es perku jusu viru" - par visaam trim esmu sajusmaa un varu teikt tikai taas labaakaas atsauxmes Pozitiivi ir tas, ka shiis izraades patiik gan jauniem gan veciem, gan puishiem gan meiteneem. Katra paaudze shajaas izraadees saskata un panjem no taas kko savu - kaadam uzjundii atminjas, kaads tik speej iedomaaties vai tieshaam taa kaads reiz dziiwoja.

Par klubu.
Tā ir cilvēciska ironija par totalitārismu. Mākslinieciski atraktīvs atgādinājums par 20. gadsimta laiku un tā maldiem. Daudz autentisku un ekskluzīvu vēsturisku atribūtu. Idejai pakārtots ne vien interjers, teātra un šova programmas, bet arī ēdienkarte un kluba vide, piemeeram, garderobes numurinji ir tukshas patronas un wc fliizes ir ar sirpjiem. Telpa ir neliela, liidz ar to ierobezhots cilveeku skaits. Skatiitaaji seezh pie galdinjiem un bauda eedienus un dzeerienus, kameer notiek izraade. Izraades parasti naf garas, tachu ljoooti ljoooti interesantas.

P.S. un tiek iesaistiita publika


Pac galvenais - no sirds iesaku aiziet tieshi dzekiem, jo daamas teaatri taapat miil un labpraat apmeklee, tachu puishiem tas kkaa ir jaaiemaana, biezhi vien.

Aizejiet un nenozheelosiet!

Beidz! Dzilindzera izraadees toties peedeejaa laikaa ir daudz pliku viirieshu :whistle:

Psihs arī Džilindžera. Vīrietis tur pliks bija tikai līdz pusei. Tā kā nevajag. Hihihihiiiii... Bet viena aktrise gan 5 min dabūja pa skatuvi pilnīgi plika skraidīt! Bet neko — tiešām smuka!

Tapeec Tef drosvien arii patika izraade katram savs priecinjsh :silly: :silly: :silly: :silly:

Nuuu... Bonusiņš bija, bet tas nebija nolūks. Zinātu, pirktu vietu tuvāk skatuvei! Hihihihihiiiii... Nē, man der arī pasākumi bez plikumiem un seksa, lai cik tas dīvaini nebūtu. Hihihihihiiii...

Nu, skaidrs, ka šajā izrādē vajag tuvāk skatuvei.

Bet vispār dīvaini, ka tev der arī bez plikumiem... Man laikam ne 8D

Nu, kad vēl plikumu nebija un pietika ar rupjībām un smēķēšanu uz skatuves, tad piedomāju, ka kaut kā jau tie skatītāji ir jānošokē, kaut kā zālē jāiedabū. Tāpēc vajag vairāk un niknāk, kā iepriekšējās izrādēs. Jānošķir, kad tas ir tikai lēts PR triks, lai cilvēki ietu uz to paskatīties, un kad tā tiešām ir māksla. Konkrētajā gadījumā varbūt mazliet pāršāva pār strīpu, bet laikam tāpēc, lai iekustinātu kādus pavisam biezādainus un paspilgtinātu tās emocijas. Reti kurš mūsdienās prot pieklājīgi, bet izlamāties... Tāpēc parastā izrādē plikumus negaidu. Ja gribu plikumus, tad skatos jau citur.

Izrāde vispār salīdzinoši ļoti laba! Pēc kā es to spriežu? Jo aizmigu tikai vinreiz, 5-10 min. pirmā cēliena beigās!
Vizuāli izskatās smuki, mūzika laba, horeogrāfija (neko no tā nesaprotu) arī tīri interesanta.