Biedējošie stāsti

Versipellis

Šodien uz ielas sastapu kādu vecu paziņu, kurš strādā uz "ātrajiem", reanimācijas brigādē. Ziemsvētku laiks šiem baigi saspringts, notiek visneparastākās lietas. Piemēram:
Apmēram pirms nedēļas bijis izsaukums uz kādu lielveikalu - jauna sieviete bezsamaņā. Beigās jau viss izgājis labi, bet notikušais ir pārdomu vērts:
Lielveikalā Ziemsvētku eglīte ar krāsainām lampiņām.
Iet garām māmiņa ar mazu bērniņu pie rokas, tieši pie eglītes sastop kādu draudzeni.
Sāk abas pļāpāt, pa to laiku bērniņš pastiepj rociņu, dabū vienu lampiņu, mutē iekšā un - krakš! - to lampiņu sakož...
220V strāvas trieciena rezultātā māmiņa kādu laiku padrebinās un nokrīt bezsamaņā (bērniņš māmiņai vēl joprojām pie rokas...).
Jocīgākais ir tas, ka tam bērniņam absolūti nekas (!!!) - vienīgās problēmas esot bijušas ar stiklu izmānīšanu no mutes. Labi, ka visiem viss labi beidzās!

Morāle: bērniņus ir rūpīgi jāpieskata - dažreiz pat prātā neienāk, ko viņi var sastrādāt.

MBex

Stāsts pat diezgan uzjautrinoš, jo beidzās laimīgi

Ja mums šeit būtu kāds mediķis kas uz izsaukumiem brauc, vai ķirurgs, šis topiks vispār būtu diezgan aktuāls.

Mizx

Mana pieredze, ka šādos gadījumos bērniem pašiem nekas, daudz dzirdēti tādi stāsti. Zinu vienu, kas kamīnā spēlējās karstām (koši sarkanām) oglēm, visi radi šokā un panikā, bet pilnīgi nekādu apdeguma pēdu. Es teiktu, ka visas šīs lietas ir mums galvās.

Guntis_P

Citēt:

23 December 2010 21:40:05 Versipellis rakstīja:
Šodien uz ielas sastapu kādu vecu paziņu, kurš strādā uz "ātrajiem", reanimācijas brigādē. Ziemsvētku laiks šiem baigi saspringts, notiek visneparastākās lietas. Piemēram:
Apmēram pirms nedēļas bijis izsaukums uz kādu lielveikalu - jauna sieviete bezsamaņā. Beigās jau viss izgājis labi, bet notikušais ir pārdomu vērts:
Lielveikalā Ziemsvētku eglīte ar krāsainām lampiņām.
Iet garām māmiņa ar mazu bērniņu pie rokas, tieši pie eglītes sastop kādu draudzeni.
Sāk abas pļāpāt, pa to laiku bērniņš pastiepj rociņu, dabū vienu lampiņu, mutē iekšā un - krakš! - to lampiņu sakož...
220V strāvas trieciena rezultātā māmiņa kādu laiku padrebinās un nokrīt bezsamaņā (bērniņš māmiņai vēl joprojām pie rokas...).
Jocīgākais ir tas, ka tam bērniņam absolūti nekas (!!!) - vienīgās problēmas esot bijušas ar stiklu izmānīšanu no mutes. Labi, ka visiem viss labi beidzās!

Morāle: bērniņus ir rūpīgi jāpieskata - dažreiz pat prātā neienāk, ko viņi var sastrādāt.

Tādas ir elektrības brīnumainās īpašības... Vēl tagad ļoti labi atceros, kā pamatskolas darbmācības stundā visi klases čaļi stāvējām rokās sadevušies pie 220 V ģeneratora, skolotājs to iegrieza un pateica lai pirmais pieskaras - gandrīz visiem nekas nebija izņemot to kurš stāvēja kā pēdējais ķēdē. Kapitāli dabūja pa nagiem.