Vasarā biju vairākās ekspedīcijās maz zināmu Velna laivu (senie pirmsvikingu ugunskapi, kas ar lieliem akmeņiem izkārtoti kuģu/laivu formā - ar datējumu ap 950/750 p.m.ē. )meklējumos Dundagas, Ķurbes un Kaltenes apkaimē.
Pēc tam vienu nakti redzēju sapnī vilkati.
Viņš man sacīja: - Šie ir skarbu vīru kapi, bet tu tikai uzmanies latviešu kapos, uzmanies no raganām zarazām! Kapos daudz tādu maitu (domātas būrējvecenes) apglabātas.
Un tad sekoja padoms: - No mirušajiem (mirušo gariem) tu vari tikt vaļā tā - tev jāaizskrien/jānonāk līdz tuvākajam ceļu/taku krustojumam, jo mirušie var tikt tikai līdz krustam, tālāk viņi netiek.
Vispār baigais sviests, bet, ja tā labi padomā, visai interesanta informācija...