Kas tas ir, ka akūti slimi cilvēki nāk uz darbu, lai gan mierīgi varētu gulēt mājās, ārstēties, un, kas pats galvenais - neaplipināt citus?!
Daži to uztver par lielas varonības izpausmi - atvilkties ar 38 grādu temperatūru, iesnainam, klepainam, ar sarkanām acīm un sāpošu kaklu, un tad vēl līst virsū visiem kolēģiem pēc kārtas... Tā ir stulbība (analfabētisms medicīniskos jautājumos) un klaja bezatbildība pret citiem!
Esmu pārsteigts, ka pat cilvēki ar augstāko izglītību to nesaprot un saka - es neesmu "lipīgs", es esmu tikai saaukstējies, vakar nosalu, gaidot trolejbusu...

ēst, ta gribas...

Versipelli, kaut visiem būtu tāds darbs kā Tev...

viņam jau valsts maize

Es arī esmu valsts maizē. Par Versipeļa amatu, ja tas atbilst patiesībai, man ir nedaudz savādāks skats.

Ak Tu, nabaga zēns :d

˙ʎɐqǝ uo spɹɐoqʎǝʞ ɹnoʎ ʎnq ʇ,uop

Ja cilvēki būtu kaut nedaudz apzinīgāki un atbildīgāki cits pret citu, visi dzīvotu ievērojami labāk.
Mazāk slimotu, mazāk naudas izdotu (katra slimošana maksā naudu), mazāk būtu darba kavējumu un līdz ar to finansiāli zaudējumi.
Nevienam nav labuma no tā, ka ik pa pāris mēnešiem visi pēc kārtas slimo - neizbēgami, jo slimi nāk uz darbu un aplipina citus.
Parēķiniet paši - cik izmaksā tā nemitīgā darbinieku slimošana! Slimam darba vietā arī nav nekāda darba ražīguma, par to ir runa.
Labāk pāris dienas mājās kārtīgi izgulēties, nekā nākt uz darbu pussprāgušam, neko pašam neizdarīt un vēl aplipināt kolēģus.
Nākot slimam uz darbu jeb ar temperatūru vazājoties apkārt, cilvēks nodara reālu sociālu ļaunumu. Tāpat arī visas ilgās slimošanas un ilgstošās darba kavēšanas sākas tieši tāpēc, ka slimību neizguļ, bet vazājas apkārt, kamēr klāt plaušu karsonis vai kas briesmīgāks.
Ir jāmainās cilvēku apziņai.
Un nedomāju, ka tur kāda atšķirība, kādā amatā esi, vai arī, vai esi valsts darbā vai privātajā sektorā.

Vismaz varu dzīvot ar mierīgu sirdi, ka visu esmu sasniedzis pats (bez draugu/radu "spalvainās ķepas" ), gana daudz investējot laika un naudas izglītībā un nemētājoties no darbavietas uz darbavietu pēc principa, kur vairāk maksā. Esmu universitātē vairākus gadus strādājis pat par 40 Ls/mēn un iztiku pelnījis kā šoferis un kā fotogrāfs.
Tā kā nav ko gausties "kaut būtu". No gaisa nekas nav nokritis. Kamēr citi dzerstījās, klubos meičas mīlēja, biznesu taisīja, īpašumus pirka un sporta autiņus tjūnēja, es mācījos un visu investēju labā izglītībā - kas, starp citu, man nekādu ienesīgo darba vietu uzreiz negarantēja.
Kad 90-tajos gados visu naudu sagrūdu ārzemju studijās, draugi un paziņas, kas bija jau iegājuši lielajā biznesā, man atklāti sacīja - mācās tikai muļķi un neveiksminieki. Kas ir gudri un kaut ko māk - taisa naudu.
Tagad daži no viņiem arī man saka - ja man būtu tāds darbs kā tev... Kas tad traucēja?
Viss ir galvenokārt paša izvēles jautājums.

Kas ta viņš ir ar ko nodarbojas?