Točna. Derētu viņus visus uz Sibīriju aizsūtīt un ļaut cilvekiem te dzīvot mierā

Par to piederību un braukšanu nemaz tik jautri nav. Tas tiešām ir diezgan sāpīgs moments viņiem daudziem, jo nav jau reālas iespējas nekur aizbraukt. Mūsu krievi sen vairs nav Krievijas krievi. Nesen man stāstīja viena, kura `nākusi` no Volgogradas. Šo tur neviens vairs par savējo neuzskata, gandrīz vienā līmenī ar čečeniem noliek. Pati arī nejūt nekādu saikni ar to ģerevņu. Tā nu mokās - tur viņa pati jūtās vairāk latviete, eiropiete, a šeit krievene.
Domāju diezgan neapskaužama situācija.
Ja nebūtu to absurdo ambīciju un ģenētiskā `lielvalsts` uzvedība, tad šeit sen jau visi sadzīvotu ļoti labi.

+ vēl lielā pobēda!

Nu bet pled! Es pret krieviem esmu vienmēr izturējies kā pret draugiem. Visis mani draugi un paziņas normāli sadzīvo ar krieviem un man pat rados ir krievi. Nekad nav cilāta nacionālā tēma sadzīvē.
Bet nu bļoda! Uznāk viņiem melnie posmi, kad cūkas latviesi sak godāt savu vēsturi un nosodīt PSRS.

No Powera

+1

Tā taču maskavas propognda-visu laiku uzturēt kaujas stāvokli PRET ""apspiedējiem"" ārpus Krievijas.Kā cilveki pa vienam-parunājies,viss ok.Kā barā,un ar maskavas idejām-tā cauri...Varētu taču tautas nečakarēt viena otru,un dzīvot saticībā...bet lielajai politikai un VARAI tas tak nav izdevīgi-nevarēs vairs manipulēt ar cilvēkiem...

Vot točna. Barā viņi uzvedās neciešami. Bet sadzīvē normāli cilvēki. Nu kādēļ tā?

tas jau te bij aprunāts - krievijā neņem pretim,te ar ne...par to šie dusmīgi uz latviešiem,bet kamēr dusmīgi,latvieši nepieņem...apburtais loks!

Droši vien grūti bez savas dzimtenes tādā statusā dzīvot-ņe riba,ņe mjaso-,un kaut kad tās sakrātās dusmas jāizlaiž.

Jo manuprāt,ja Latviju TIEŠĀM pieņem par savu tagadējo dzimteni,tad taču neuzstāsies tai pretim,bet ieklausīsies,par ko ĪSTI ir runa.

Un šos svētkus var taču braukt un pilnu krūti,legāli svinēt Krievijā-vismaz būtu iemesls apciemot etnisko dzimteni reizi gadā!

Kā nesen pa LR-1 Eduarda Liniņa vadītajā raidījumā teica tā viesis, ir ļoti dažādas izpratnes par vēsturi.

Iesaku paausīties kādā brīvākā laika sprīdī.

P.S. 9. maijā braucu garām tai vietai. Asinis vārījās. Pēcāk aizbraucu ciemos pie viena čoma, kuram pašam vecāki dārziņā ar Georga lentītēm ģitārām un kaķušām svinējās. Mūs ar desām cienāja. Nu cilvēki kā cilvēki - laipni. Es tik baidījos, ko es atbildēšu, ja mani sāks apsveikt manas valsts okupācijas svētkos. Pateicoties raidījumam, kuru pa ceļam klausījos - nomierinājos.

Tā jau ir, ka agresija un dusmas ne pie kā laba nenovedīs.