A es 3.klasē palīdu zem ``zapiņa``, kopš tā laika ielu uz sarkano gaismu nepāreju...
Senais acteks teica:
-gudrs mācās no cita kļūdām, a muļķis no svējām

lechit` nado ne tolko bolezn`, a ejo prichinu, delat` dorogi po-shire, uchit` tormozov sprava ezdit`, ili davat` vozmozhnost` sebja obognat`, govorit` spasibo tem, kto ezdit, uvazhaja drugih i t.d i t.p, mozhno sochinenie celoe napisat`, o tom, kak dolzhno bit`...
Samo soboj, kakaja bi doroga ni bila, dumat` golovoj vsegda nado, vot toka ne oshibaetsja tolko tot, kto nichjego ne delaet. Vechnaja pamjat` tem, kto uzhe ne s nami.

Nu i 4emu Tebja nau4ila smertj Tvojego druga?Da Mne nasratj na teh kto nu o4eņ toropitsa na tot svet-ližbi odin toropilsja i nepostradali bi nevinije ļudi.Unas uže davno na dorogah idjot bitva za viživanija: Neti tak Tebja.Ka pervobitnije ļudi,4epo4ka evoļucii powla vniz a ne na verh

tikko viens ļoti nervozs Renault Traffic vadītājs man pīpinājās aizmugurē, midžinājās, kulakus rādīja.... tikai tāpēc, ka braucu 60km/h tur, kur bija 50 km/h un nebija iespēju jamo palaist garām...


viņam salonā bija bērni.... ceru, ka tie bērni reiz necietīs dēl sava papucīša

Moš bišķiņ ne pa tēmu-stāsti kā govi bagāžniekā iesēdināji

Pirmo reizi kopš pusaudžu gadiem uzkāpu uz motocikla... Yamaha R1, kaut kādus padsmit gadus vecs. Pēdējo reizi biju braucis ar šķūnētu Javeli kaut kad 85. gadā..
Šajā sakarā neliels diskurss:
1) Esmu spiests atzīt, ka autobraucēji patiešām neskatās spoguļos, maina lēcienveidīgi joslas bez pagrieziena rādīšanas un moci (kurš nepārsniedz ātrumu) vienkārši nepamana.
2) Braucot normāli un nepārkāpjot CSN (nespraucoties starp joslām, neapdzenot pa labi un kreisi, nebraucot visiem priekšā) risks vienalga ir liels.
Baigi dod pa nerviem, ka tev aizmugurē brauc/nobremzē vāģis pāris cm attālumā, tāpat arī, stāvot konkrētā joslā pie krustojuma, automašīnas nezin kāpēc cenšas mocim palīst garām vai nostāties tik cieši blakus, ka pabraukt vairs nevar.
Nepalīdz pat nostāšanās joslai pa vidu - attieksme ir tāda pati, kā pret velosipēdistu - vienalga centīsies līst garām...
Tas pats braucot - tu brauc pa pirmo joslu, tā vietā, lai pabrauktu garām pa otro, obligāti apdzen pa to pašu pirmo...
3) Tā arī nesapratu, kāpēc priekš pārvietošanās ir vajadzīgs tieši baiks uz mūsu sliktajiem ceļiem. Protams, man nav nekādu iemaņu, lai neteiktu, ka vispār nemāku braukt, bet katra rise un katrs ielāps (nerunājot par bedrēm) šiem šosejas supermonstriem ir baigi bīstami. Tie ir pārāk jaudīgi sporta moči, kuri paredzēti uz ideāla asfalta sacīkšu trasēs. Uz ielas tie pēc definīcijas provocē uz CSN pārkāpšanu un ir ieprogrammēti uz nelaimes gadījumiem.
Piedevām vēl - baigi neērts braucamais!!! Sēdēšana ir pilnīga ergonomiska Hirosima!
Neticu apgalvojumiem, ka baiku pērk, lai pārvietotos. Baiku pērk ātrai braukšanai (faktiski jau lasi: CSN pārkāpšanai) un ekstremālu izjūtu / kaifa saķeršanai.
Bet vispār autovadītājam ir veselīgi pašam kādreiz uzsēsties uz moča, tāpat arī uz velosipēda un protams, arī kājām pastaigāt, lai veidotu tolerantāku attieksmi pret citiem satiksmes dalībniekiem.

moču sezonas sākumā pa visam citu dziesmiņu dūdoji..

Kopš tiem laikiem, kad pats vēl braucu, ļoti daudz kas mainījies satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecībās.
Tikai nedaudz iejutos motobraucēja ādā. Braukt ar moci pēc CSN nebūt nav pārāk droši... Nedaudz šokēja autovadītāju attieksme... it kā kaut ko pierādīt gribētu...
Tas gan nemaina manu viedokli par nešanos uz 150km/h, lidošanu starp joslām un apdzīšanu, par kuru pusi nu attiecīgajā brīdī ērtāk.

Pēdējā laikā visi principā grib kādam kaut ko pierādīt, šogad izteikti vairāk kāpagājušajā gadā. Škoda arī vairs netiek uzskatīta par auto un ir jāapdzen principa pēc un visi tādi izgājieni tāpat. Prieks pabraukt ar AMG, ko šādi apcelt grūti.