Jauns puisis pastaigājās mežā un apmaldījās. Beigu beigās tas nonāca pie mazas būdeles. Pieklauvējot, durvis atvēra vecs ķīnietis ar sirmu bārdu. - Vai varu pie jums pārnakšņot? - Protams, bet tikai ar vienu nosacījumu. Ja tu kaut ar pirkstu piedursies manai meitiņai, tev būs jāizcieš trīs spīdzināšanas. - Labi, - atbildēja puisis un iegāja mājoklī. - Vakariņās puisis nevarēja ne aci atraut no brīnišķīgās meitenes, kas arī ik pa laikam pameta skatienu uz viņu. Tomēr, atceroties saimnieka brīdinājumu, viņš neizrādīja ne mazāko interesi un pēc maltītes devās gulēt. Naktī puisis nevarēja aizmigt no milzīgās vēlēšanās un nolēma klusi aizlavīties pie meitenes uz istabu, cerot, ka arī viņa to gaidīs, bet saimnieks nesadzirdēs. Nakts bija skaista, bet no rīta puisis atgriezās atpakaļ savā istabā noguris un aplaimots. No rīta puisis pamodās no neparasta smaguma uz krūtīm. Tas bija liels akmens, uz kuras bija uzrakstīts "Ķīniešu spīdzinājums nr 1 - Liels smags akmens uz krūtīm". "Nu i nieki", padomāja puisis, "ja tas ir trakākais, ko večuks varēja izdomāt, man nav par ko satraukties". Viņš pacēla akmeni, iegāja pie loga un izmeta to ārā. Te viņš pamanīja citu zīmīti uz loga palodzes: "Ķīniešu spīdzinājums nr 2 - Akmens, piesiets pie kreisās olas". Panikā puisis paskatījās uz leju un ieraudzīja, ka akmens tūliņ tūliņ būs nostiepies. Izlēmis, ka labāk ir pāris lauzti kauli nekā kastrēšana, viņš lēca pakaļ akmenim pa logu ārā. Krītot viņš izlasīja milzīgu uzrakstu, kas bija ieskrāpēts zemē: "Ķīniešu spīdzinājums nr 3 - Labā ola piesieta pie gultas kājas".

8D

:evil:

uiii

8D 8D 8D 8D 8D

Staļina mīļākais arhitekts-Rasstrelli,bet,mīļākā rakstniece-Lāgerlēva.

Reiz dzīvoja meitenīte. Viņai bija sarkana cepurīte.Visi Viņu sauca par Sarkangalvīti. Patiesībā viņas cepurīte bija pelēka.No vilka ādas, tikai Sarkangalvīte viņu nēsāja otrādi.Ar gaļu uz āru...

Tētis ļoti pārdzīvo ka 12 gadīgajam Jānītim ir maniakāla interese par sieviešu krūtīm. To vien dzird no viņa "Tēti, skat kas tai par čičiem!", "Tēti, paskaties kādi lieli buferi tai blondīnei!". Beigās tēvs vairs neiztur un aizsūta Jānīti
uz slimnīcu, intensīvās terapijas nodaļu. Pēc mēneša Jānītis atgriežas un abi iet pastaigāties. Cik vien interesantu meiteņu nepagāja garām, Jānītis klusē.
- Aizbrauksim un pateiksimies psihoterapeitam, dēliņ. Tikko abi iesēžas autobusā, Jānītis piemiedz aci un skaļi saka tēvam:
- Tēti, tu paskat kāds dibentiņš ir tam šoferim!