Laba


Dialogs starp programmistu un viņa sievu vakarā pēc darba.
Vīrs: Good evening dear, I`m now logged in.
Sieva: Maizi nopirki?
Vīrs: Bad command or filename.
Sieva: Nu bet es tev jau no rīta lūdzu.
Vīrs: Erroneous syntax. Abort?
Sieva: Kā būs ar jauno televizoru?
Vīrs: Variable not found...
Sieva: Vismaz iedod savi kredītkarti, aiziešu uz veikalu.
Vīrs: šaring Violation. Access denied...
Sieva: Tu mīli mani vai datorus, vai arī ņirgājies par mani?
Vīrs: Too many parameters...
Sieva: Veltīgi ar tevi apprecējos.
Vīrs: Data type mismatch.
Sieva: Tu esi nekam nederīgs...
Vīrs: It`s by Default.
Sieva: Kas ar tavu šī mēneša algu?
Vīrs: File in use... Try after some time.
Sieva: Kāda man ir loma mūsu ģimenē?
Vīrs: Unknown Virus

I: Labdien, tas ir tehniskās apkalpes dienests. Ar ko varu palīdzēt?
K: Man ir problēma ar Word Perfect...
I: Bet kas tieši?
K: Es uzrakstīju tekstu, un pēkšņi viss, ko es rakstīju, kaut kur pazuda no ekrāna.
I: Kaut kur aizklīda?
K: Vienkārši pazuda.
I: Hm... Un kas ir uz jūsu ekrāna tagad?
K: Nekas.
I: Pavisam nekas?
K: Tas ir tukš. Nekā nereaģē, kad es kaut ko rakstu uz klaviatūras.
I: Vai jūs joprojām esat Word Perfectā vai esat izgājis no tā?
K: Kā lai es to zinu?
I: Vai jūs redzat DOS uzaicinājumu uz ekrāna?
K: Kas tas vēl par uzaicinājumu?
I: Nekas, nekas... Sakiet, vai jūs varat pārvietot kursoru?
K: Nav nekāda kursora... Es taču jums saku - nekas nenotiek, kad es spiežu uz taustiņiem...
I: Vai jūsu monitoram deg barošanas indikators?
K: Monitoram? Kas tas ir?
I: ???!!! Tas ir tāds verķis jums uz galda, ar ekrānu, līdzīgs televizoram. Tam ir neliela lampiņa, kura parāda, ka tas ir ieslēgts. Tā deg?
K: Es nezinu...
I: Esiet tik laipns, paskatieties aiz monitora un atrodiet vietu, kur tiek pieslēgts barošanas kabelis. Redzatat to?
K: Laikam jā.
I: Lieliski. Pasekojiet kabelim līdz rozetei un pasakiet man, vai dakšiņa ir ieslēgta tīklā?
K: Jā, ieslēgta.
I: Kad jūs skatījāties aiz monitora, jūs pamanījāt, ka tur ir pieslēgti divi kabeļi, nevis viens?
K: Nē.
I: Ir jābūt diviem. Lūdzu, paskatieties aiz monitora atkal un atrodiet otru kabeli.
K: Ā, atradu.
I: Pasekojiet šim kabelim - tam jābūt pieslēgtam tieši datoram.
K: Es to nevaru aizsniegt, dators stāv uz grīdas.
I: Ak Dievs... Nu bet vai jūs vismaz varat paskatīties, vai šis kabelis ir pieslēgts datoram?
K: Nē.
I: Pat ja jums nāksies apsēsties uz grīdas un paskatīties aiz datora?
K: Tas nav tāpēc, ka es nevaru apsēsties uz grīdas! Vienkārši te ir pārāk tumšs!
I: Tumšs?!?!
K: Jā, ar gaismu no loga nepietiek.
I: Nu tad ieslēdziet gaismu istabā!
K: Nevaru.
I: Nevarat? Kāpēc?
K: Mums šodien bija enerģijas pārrāvums, un gaismas nav visā ēkā.
I: Visā ēkā?! Mmm... Labi, šķiet, es zinu, kas jādara. Vai jums ir saglabājušās kārbas un grāmatas no jūsu datora?
K: Jā, viss atrodas skapī.
I: Lieliski. Salūkojiet kārbas, atslēdziet datoru, iepakojiet visu kā bija un aizvediet atpakaļ uz veikalu, kur jūs to pirkāt.
K: Nopietni? Vai tiešām lieta ir tik nopietna?
I: Baidos, ka jā.
K: Labi, es tā arī izdarīšu. Bet ko man teikt veikalā?
I: (jau vairs neizturot) PASAKIET VIŅIEM, KA TĀDAM IDIOTAM KĀ JŪS, NEDRĪKST BŪT DATORS!!!

Puisītis uzrakstīja vēstuli: "Mīļais vectētiņ, dzīvoju ļoti slikti. Man nav siltas jaciņas, siltas cepurītes, siltu biksīšu, siltu zeķu un siltu cimdiņu. Lūdzu, atsūti man!" Aizlipināja aploksni un uzrakstīja adresi: "Vectētiņam laukos." Vēstule nonāca pastā. Mašīna visas vēstules sašķiroja, bet šī atkrita, tāpēc ka bez adresāta. Pasta direktors sāka lamāties:
- Ka tavu māti! Kurš tagad tā raksta! Stulbie cilvēki! Atveriet to vēstuli, tāpat nav kur sūtīt!
Darbinieki atplēsa vēstuli, izlasīja un sāka skumt. Sievietes sāka raudāt. Pasta priekšnieks teica:
- Žēl puisīša. Neviens viņa lūgumu tā arī nedzirdēs... Varbūt varam paši savākt naudu un aizsūtīt viņam paciņu. Paldzēsim nabaga puisītim!
Pasta darbinieki savāca naudu, aizsūtīja paciņu, un visiem palika labi ap sirdi. Pēc nedēļas uz pastu atkal atnāk vēstule tam pašam adresātam. Pasta priekšnieks atver vēstuli un lasa darbiniekiem:
- Paldies tev, mīļo vectētiņ! Saņēmu tavu paciņu. Saņēmu siltu jaciņu, siltas biksītes, siltu cepurīti un siltas zeķītes, bet siltus cimdiņus es tā arī nesaņēmu. Laikam tie cūkas pastā būs nospēruši.

ārpāc

Principā šis stāstiņš man pārāk atgādina labdarības pasākumus, ko sāk uztvert par pienākumu... Vismaz saņēmēji...

* „Tā mašīna ieskrēja manējā, nebrīdinājusi par saviem nodomiem!”
* „Kājāmgājējs saskrējās ar mani un pakļuva zem mašīnas.”
* "Tas puisis bija visur. Man nācās vairākas reizes grozīt stūri, pirms es viņu notriecu.”
* „Es nobraucu uz apmales, paskatījos uz savu sievasmāti, un izbraucu cauri krastmalas norobežojumiem.”
* „Es kā parasti braucu ārā no savas mājas celiņa, kad manā mašīnā ietriecās cita mašīna tajā pašā vietā, kur tas ir noticis jau vairākas reizes agrāk.”
* „Telefona stabs ātri tuvojās. Es centos nogriezt no viņa ceļa, bet viņš ietriecās manā mašīnā.”
* „Neredzamā mašīna parādījās no nekurienes, ietriecās manā mašīnā un pazuda.”
* „Gājējs nezināja, kurā virzienā doties, un es viņam uzbraucu.”
* „Es redzēju, kā lēnīgs pavecs vīrietis ar bēdīgu sejas izteiksmi, vēlās nost no manas mašīnas motora pārsega.”
* „Atgriežoties no darba, es iegriezos pie svešas mājas un iebraucu kokā, kura manas mājas priekšā nav.”
* „Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet kad noņēmu cepuri, atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.”
* „Es domāju, ka mans logs ir aizvērts, bet atklāju, ka tas tā nav, kad izbāzu roku.”
* „Avārija notika, kad es centos izkļūt no sānslīdes, sagriežot stūri uz citas mašīnas pusi.”
* „Kad es jau tuvojos krustojumam, man priekšā uzradās zīme „STOP” tajā vietā, kur tās nekad nebija. Es nevarēju laikus nobremzēt un izvairīties no sadursmes.”
* „Es biju spiests notriekt gājēju, lai neietriektos priekšā stāvošā mašīnas pamperī.”
* „Kad es sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, es piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā.”
* „Es tiku izsviests no savas mašīnas, kad tā nolidoja no ceļa. Vēlāk mani grāvi atrada klaiņojošas govis.”

Kāds cītīgi ir skatijies Zadornovu

Atmiņu uzlabojošu tabletīšu reklāma