W124 centrālā atslēga.
Vakardien pēkšņi izbeidzās centrālā. Pārsteidza tas, ka pogas salonā vispār nekustās, bet motorītis rūc. Nekas, durvis atslēdzu ar atslēgu un mierīgi braukāju ar domu, ka šodien vakarā jaukšu ārā un skatīšos, kur ir pārplīsusi trubiņa!
No rīta braucot uz darbu iedegas degvielas lampiņa un nolemju, ka jābrauc uz tanku, jo nobraukti ir ap 30km ar degošu lampiņu. Iebraucu nestē un ejot pieejot pie bākas saprotu, ka degvielu neieliešu. Bākas vāciņš ir aizslēgts. Pirmā doma, ka caur bagāžnieku izņemšu centrālās vārstu, bet bagāžnieks arī ir ciet. Respektīvi, centrālā sistēmu ir atstājusi aizslēgtā pozīcijā un ar atslēgu verot vaļā, viņa nan nostrādājusi un atvērusi visu vaļā. Saprotu, ka tankā neko neieliešu un dodos uz darbu.
Brīvā brīdī eju skatīties, kā lai atver bāku, jo lauzt vaļā nu galīgi negribas. Izņemu pakaļējo beņķi, lai tiktu klāt sūknim. Nolemju, ka pie vainas ir priekšējo durvju sļauka, kura varētu būt pārlūzusi un tamdēļ sistēmā nav iespējams vakums. Pie sadalītājā noņemu trubiņu, kuru iet uz priekšu un ar pirkstu aizspiežu ciet, lai ieslēdzot sūkni, viņš var sasūkt vakumu no sistēmas aizmugures atzara. Pārsteidz, ka sūknim ieslēdzoties, no vaļējās šļaukas nav ne sūkšanas, ne pūšanas parādības, bet sūknis strādā. Secinu, ka pašam sūknim ir problēma. Ņemu un visu kasti atvienoju no šļaukām un vadiem un lūru, kas lācītim vēderā. No sūkņa uz vārstu iet viena šļauciņa, apskatos, vai nav caura, vai pārplīsusi. Nē, vis vesels. Izņemu pašui motoru un jaucu viņu ārā, lai redzētu, kas lācītim vēderā. Atverot atklājas, ka elektromotors ar sūkni nav savienot pa tiešo, bet ar mazu gumijas pāreju, kura ir pārplīsusi. Respektīvi, strādājis, kā sajūdziņš uz virziena maiņām. Saprotu, ka ir slikti un aizbraukt jaunas detaļas meklējumos es nevaru, jo nav ne jausmas, cik ir palicis dīzelis! Galvā izdomāju visādus variantus, bet bez instrumentiem nevaru neko sakarīgu izdomāt. Nolemju, ka uz pusēm pārplīsusī gumija ir jāizjauc. Izrādās, ka parasta gumijas šļauciņa, kuras galos ir iespiesti dzelz un plastmasas šaibītām līdzīgi gredzeni, kuri pēc tam uzmaicās uz assītēm motoram un sūknim. Dabūnot ārā šīs detaļiņas sāku pētīt to gumiju un rodas nojausma, ka tā ir tieši tāda pati, ka tā gumijas šļauka, kura iet no sūkņa uz vārstu, kas atrodas iekšāp pašā kastē. Nolemju, ka jāmēģina sataisīt. No šļaukas nogriežu vajadzīgo garumu (apmēram 5mm) un abos galos mēģinu iestutēt iekšā gredzenus. Nelaime tā, ka gredzeni diametrā ir tik pat plati, kā pati šļauka. (apmēram 5mm) Ilgi nomokos un ar saviem strupajiem pirkstiem un vienu skrūvgrieznīti tas arī izdodas peāc minūtēm 30. Nofiksēju ar tam paredzētajiem dzels žņaudiņiem un saprotu, ka izskatās, kā jauns un visam vaidzētu strādāt. Vēl bik uztrauc, vai tagad šļaukas garums pietiks. ņemu un visu lieku iekšā kastē, savelku sūkni kopā. šļauku no vārsta uz sūkni jau ir uzlikt daudz grūtāk, bet garums pietiek un domājams, ka vēl vienam šādam remontam pietiktu garums!

salieku elektroniku pa vietām, vāks virsū un ārējās trubiņas klāt. Slēdzu klāt vadus un sūknis sāk strādāt jau manāmi skaļāk. Durvis arī redzās, ka pogas kaut ko nokustās. Uztaisam testa ciet vaļā. Vis strādā. Bāka un bagāžniek ir atverts un jau droši var doties uz benzīntanku.
Piedošanu, ka neuztaisīju bildes visam procesam. Nebija da viņām un nebiju domājis rakstīt šo stāstu, jo nebija pārliecības, ka vis strādās.
lūk bilde saplīsušajai detaļai.

