Tik dziļi nevienam nekad nebūtu bijis tajā lukturī jālien iekšā, sadalīju pavisam reizinātājos, jo bija sasists un gribēju izmest pa daļām. Salikt nerūpnieciski to vairs kopā nevarētu, bet neizjaucot šādā pakāpē neviens VW/Audi marķējumu neatrastu.
Par pārējo — ir noteikts nobraukums / kalpošanas ilgums, kas interesē ražotāju. Ja tas tiek garantēts, vairāk viņus nekas nesatrauc. Versipellis labo padsmit gadus vecu auto, ko civilizētā pasaule vai nu sen norakstītu lūžņos, vai mainītu pret jaunām detaļām neiedzilinoties to konstrukcijā. Mēs neesam civilizētā pasaule, paši ziedojam savu laiku un lāpām to, ko citi izmet. Jo mūsu laiks ir lētāks kā jauna priekšmeta iegādes izmaksas — mūsu kategorijās viņi nedomā.

Es saprotu, ko Mizx saka. Bet tomēr - tas ir tik absurdi, dabai un cilvēkam nedraudzīgi!
Vai esat kādreiz jaukuši/labojuši/pētījuši 19. gs. beigu - 20. gadsimta sākuma tehniskās lietiņas? Piem., to pašu Singer šujmašīnu, Auerswald barometrus/tvaika mašīnas, Fledermaus lukturus?
Viss, līdz pat sīkākajai detaļai īsts, kvalitatīvs, mehāniski pārdomāts.
Viss tur izjaucams, skrūvējams, tehniskie risinājumi vienkārši ģeniāli. Nekas tur nav štancēts, kniedēts, līmēts utt. Un tas laikā, kad bija rūpnieciskā konveierražošana!
Man aizdomas, ka materiālu kvalitātes un tehnisko risinājumu ziņā ejam daudzus soļus atpakaļ.
Tas ir basurds, ka padsmitgadīgs auto jau civilizētā pasaulē skaitās šrots vai tikai izredzētu kolekcionāru/Liebhaber nodarbe.
Tāpēc es neteiktu, ka atpalikušās A-Eiropas un Krievijas pieredze koncerniem nebūtu izteikti pedagoģiska.

Industrijai neizdevīgi ražot lietas, kas nebojājas. Kravas mašīnas spēj saražot tādas, lai nobrauktu desmitiem tūkstošu kilometru principā bez remontiem, tā ka būtu tikai jāsagrib. Un tad vēl jāpaskalo smadzenes, ka vecās, neekonomiskās un piesārņojošās mašīnas jāpārstrādā labākās un ekonomiskākās. It kā pārstrāde būtu bezmaksas, enerģiju netērētu un vidi nepiesārņotu...

Liebhaber = hobijs?

Mizx`am taisnība. To sauc par mārketingu..

Par tām blīvēm runājot. Nezinu ar ko viņas atšķirās, kāds pieredzējušāks un zinošāks varētu izklāstīt.

Manam Audi C3 motormuzejam tika mainīta stūres "reika". Donors bija pirms 1988. gada C3 (gads, kad C3 piedzīvo pārmaiņas - jaunais panelis, ručkas, e.t.c) "Reikas" der 1:1, bet ar vara blīvēm. Man ir ar gumijas blīvēm un gropēm. Salikām gumijas - netur. Gumijas uz sitienu dabūt nevarējām, likām vara blīves, kas bija. Rezultāts - viss kārtībā, tur.

es remontēju savu mersi, patika attieksme.

Līdz šādam bēdīgam iznākumam auto industriju ir noveduši paši cilvēki (jeb brīvā tirgus ekonomika). Ar to, ka visu grib arvien labākas mantas par arvien zemākām cenām.
Pats Vilkača kungs ne reizi vien ir dzirdēts sūkstāmies par "kosmiskām cenām". Izskatās, ka tā ir cilvēka daba - negribēt maksāt par labām lietām tik, cik tās maksā, un labprātīti uzķerties uz lētiem piedāvājumiem un arī vilties.

Ražotājam ir nācies izmantot šo cilvēces vājību, lai izdzīvotu. Cik daudz cilvēku pirks skaisti saliktu MB ar ģeniāla risinājuma augstākās kvalitātes detaļām, ja tas maksās divreiz vairāk kā tās pašas klases konkurentu auto? Un te ir arī otra puse - kurš ražotājs gribēs taisīt tādus super auto un tirgot tos par cenu, kas tam garantē tikai simbolisku peļņu? Tas nevienam nešķitīs interesanti ilgtermiņā.

Tiklīdz kāds no tās pašas klases sāk izmantot "lētos" risinājumus, kas turās kopā garantijas periodu, viņš iegūst konkurences priekšrocību pār citiem. Kas atliek pārējiem? Visdrīzāk rast kādu kompromisu tajā pašā virzienā. Tāda mums tā pasaule šodien ir.

Podskazhite gde mogut ustanovitj kachestvenie datchiki parkovki
thanks

interesujut firmi `steel mate` s displeem.
esli u kogo estj chto predlozhitj pishite v privat.

Kas īsti tas ir par servisu, 2004 gada ML var dzīt uz turieni?
Par servisiem Rīgā neko nezinu, tāpēc būtu pateicīgs par plašāku izklāstu.

Kaut 2011. gada. Te par to gana daudz informācijas, paskaties meklētājā. Serviss specializējies uz MB apkalpošanu jau ļoti sen un darbinieki nemainās, tātad zina, ko dara un ir apmierināti ar darba vietu.