pilnīgi aplami - ieskrējiena dinamika ir atkarīga tieši no zirgspēkiem!
Griezes moments dod to sajūtu ka spiež benķī... bet zirgspēki ir absolūtās veiktspējas rādītājs.

Nja, par griezes momentu un dzinēja jaudu var ilgiun dikti stāstīt, bet tik un tā neviens to nesapratīs līdz galam. :whistle:

ja mēģina izskaidrot griezes momentu, tad vislabāk to var ar jēdzienu: "dzinēja elastība"

Griezes moments ir spēks!
Zirgspēki ir jauda, jeb veiktspēja laika vienībā.

Iedomājies vējdzirnavu spārnus - tur griezes moments būs nežēlīgi liels - pāris tūkstoši ņutonmetru, bet šis spēks veic savu darbu ļoti lēni.
Ja pieliktu ass galā automašīnas riteni - viņš ripotu piem ar 10 km/h lielu ātrumu, pie kam šo ātrumu viņš uzņemtu ļoti ātri - praktiski momentāli (pateicoties lielajam griezes momentam), bet ieliekot starpā ātrumkārbu. lai šo ātrumu dabūtu līdz piem 50 km/h griezes moments tiek dalīts ar pārnesuma skaitli - un visa lielā veiktspēja ir kaputt - beigās iznāk 20 zirgspēki.
tātad noliekot blakus mūsu dzirnavmobīli, un piem JAWU, sākot dragreisu, dzirnavmobīlis izrausies priekšā, bet pēc tam Jawa aizies garām un būs uzvarējusi!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Pinguin, "griezes moments dod sajuutu ka spiezh benkjii"... aplausus studijaa ko Tu piipee pa pirmdienaam?

standarta apstaakljos auto ieskreejiena dinamiku nodroshina tieshi griezes momenta liikne. ja runaajam par standarta motoriem, tad tie ir veidoti taa, lai griezes moments sasniegtu optimaalos lielumus diezgan plashaa apgriezienu diapazonaa, attieciigi auto speej attiistiit labu dinamiku jau saakot no maziem apgriezieniem. ja runaajam par sporta auto, kur motori forseeti un jaudas&griezes momenta liiknes ir paceelushaas uz augstu apgriezienu diapazonu, tad tas ir cits temats.

savukaart zirgspeeki ir nepiecieshami, lai jaudu izmantotu aerodinamiskaas, ritoshaas daljas un berzes pretestiibu paarvareeshanai, kas lauj sasniegt lielaaku maksimaalo aatrumu. pie tam, jauda ir stipri atkariiga no griezes momenta, jo to dabuu pareizinot griezi ar RPM un vel kaut kaadu indeksu.

kad runā ar pirmklasniekiem ir jālieto elementāri skaidrojumi !!! :banghead:

nee nee, tas ir ok. bet Tu man pasaki vienu citu lietu - ko Tu lietotu shii termina vietaa, ja nestaastiitu "pirmklasniekiem". tb, kaads tehniskais raksturlielums sleepjas zem "sajuuta ka spiezh benkjii". vieniigais, ar ko man tas saistaas - ieskreejiena dinamiku. luudzu labo, ja taa nav taisniiba.

nē, daudz vienkāršāk - paātrinājums... redz kā tu labi pats saprati - ko tad smejies?

pinguin, nu tad liimee luudzu tekstus, kurus Tu saki un tad es nesmieshos. nociteeshu Tevi:

ieskrējiena dinamika ir atkarīga tieši no zirgspēkiem!
un
Griezes moments dod to sajūtu ka spiež benķī

ja Tu ar "sajuutu ka spiezh benkjii" tomeer domaaji ieskreejienu, kaa pats tagad teici, tad sanaak:

ieskrējiena dinamika ir atkarīga tieši no zirgspēkiem!
un
Griezes moments dod ieskreejienu

nu kur vells ir logika a? un tikai nesaki, ka es piekasos vaardiem. vienkaarshi, ja kaut ko saki tad izlasi pats pirms postee, lai citiem nav jaamokas.

Godīgi sakot ir grūti strīdēties ar cilvēku, kurš savus argumentus ir saklausījies no gudru vīru runām, bet reāli neizprot līdz galam...
Otrkārt, tu tikko neprecīzi mani citēji - es nerakstīju ka griezes moments dod ieskrējienu, bet paātrinājumu, bet tā starpība ko tu nesaproti ir tā ka griezes moments to paātrinājumu dod kaukādā momentā, bet skatoties lielākā diapazonā, kopējais (vidējais opaātrinājums būs atkarīgs tieši no zirgspēkiem.
žēl ka neizprati manu piemēru par dzirnavām - tas ir perfekts šīs domstarpības skaidrojuma modelis.
Mēģināšu vēlreiz:

uz starta stāv divi velosipēdisti, uz viena velosipēda ir 100 kg smags spēcīgs tāvainis, bet maksimālais ātrums ar kādu viņš spēj pagriezt pedāļus ir 2 apgrieziens sekundē. Uz otra velosipēda sēž 70 kg japānis, kurš spēj uzgriezt pedāļus 4 reizes sekundē (jāpiemin ka abu ekipāzu svars ir vienāds - japānim piekabinātas svina bumbas ). Abiem velosipēdiem ir trīs pārnesumi, un pārnesumu skaitļi abiem vienādi.
Sākas dragreiss: smagais vecis kā min uz pedāļa, tā velosipēdz nospolē un izraujas spēcīgi uz priekšu paātrinājums ir divreiz lielāks nekā japānim. Japānis atpaliek... vecis jau ir sasniedzis maksimālo pedālu griežsānas ātrumu un viņam jāmet otrajā, bet vai! diemžēl fizika neguļ un griezes moments ir jādala ar otrā ātruma pārnesuma skaitli, smagā veča pāātrinājums samazinās uz pusi, un tagad ir vienāds ar japāņa paātrinājumu, jo japānis vēl moči pirmajā robā, bet viņš prot ātrāk kustināt kājas un ar to pašu pārnesumu sasniegt divreiz lielāku ātrumu, nepārslēdzot nākošajā robā - respektīvi nesamazinot savu griezes momentu. Protams japānis vēl ir aizmugurē, bet tagad paātrinās ar tādu pašu paātrinājumu (neatpaliek, bet arī neķer). Smagajam vecim ir pienācis jau otrā roba gals un šis iemet trešajā atkal attiecīgi samazinot savu griezes momentu un attiecīgi paātrinājumu. Bet japānis, tikai tagad iemet otrajā, un tikai tagad samazina savu griezes momentu uz pusi, bet smagais vecis ir jau samazinājis trīs reizes, un attiecīgi šajā brīdī smagā veča nosacītais griezes moments jeb spēks ir 100/3=33 kg , bet japāņa - 70/2=35 kg. Attiecīgi no ši brīža japāna paātrinājums ir lielāks un viņš pēc kāda laika apdzen smago veci.

ja saprati, abu veču svars bija nosacīts griezes momenta modelis, bet kā zināms zirgspēki irgriezes momenta reizinājums ar apgriezieniem, kas šeit bija pedaļu griezšanās ātrums. Attiecīgi smagais vecis bija 100*2= 200 nosačitas zirgspēku vienības, bet japānis bija 70*4= 280 nosacītas zirgspēku vienības.

Rezumējums: Tie vārdi pie kuriem tu man piesējies "sajūta ka spiež benķī" ja pie vienādiem ātrumiem abi iespiež grī`dā - tad lielāka sajūta ka spiež benķī ir tam kuram lielāks griezes moments, bet tas nebūt vēl nenorāda ka šis auto būs patiesībā ātrāks.
Kā jau teicu griezes moments ir momentāla spēka mērvienība, bet zirgspēki ir jaudas , jeb veiktspējas rādītājs. Un ja esi mācījies fiziku, tad zini, ka spēks vien nenorāda cik lielu darbu var padarīt - vēl jāzin kādā laika vienībā - un tā jau ir jauda!!!