Kaut ka tā arī bija. Monoteismu centās ieviest visur, kur bija daudzdievība. Arī interesanti, kādēļ. Atceros skolas laikus, kad par šito stāstīja un pavisam pat necentās pateikt - priekš kam tas tika darīts. Brīžiem pat lika manīt, ka tas bija ceļš uz progresu. Nu nez...

Nu, tas ir ceļš uz kristietību. Laikam tāpēc kāds to sauca tā. Principā tas ir ceļš uz vēl lielāku šausmu iedvešanu cilvēkos. Monoteisms iedveš daudz lielākas bailes, jo ir viens dievs, kas var visu. Šausmas.
Ar uzskatu, ka reliģijas attīstība pasaulē ir notikusi tikai un vienīgi aiz aprēķina, ka tā nodrošina kontroli un varu. Protams, ka ir arī labā puse - morālā struktūra (cilvēks ir tīri ok, ja to ievēro). Tomēr baušļu zināšana ir viens. Otrs ir to piemērošana. Patiesa piemērošana. Ticība dievam arī rada sajūtu, ka lūgšanas un "grēku izsūdzēšana" atrisina visu.

Ne par tēmu, bet spēcīgs

Bildes labās

Kur to slēdzi var pasūtīt?

Tas slēdzis ir fenomenāls!
Tik ļoti piemērots klosteriem un skolām!
Dažas lietas jau neapzināti "izlec" - tās jau implicīti klātesošas
Šādus smieklīgus ārprātus var redzēt ik uz soļa. Reiz redzēju sienas pulksteni, kur Jēzum no deguna nāk ārā rādītāji
Vai arī - kaut kādas falliskas svēto figūriņas...
Vispār tā populārā kristīgā māksla (ielas suvenīru izskatā) - nu nav nekā derdzīgāka par visām tām Betlēmes silītēm, Jēzus un Marijas krāsaini retardiskajām bildītēm...
Varētu jau turpināt - 18 no 12 Jēzus apustuļu kapiem, kas atrodami tikai Spānijā vien, Kristus krusta "autentiskie" fragmenti dažādās baznīcās (ar ko varētu piekāmēt vismaz 10 šķūnīšus), visādu "svēto" zobi, kauli un pirksti, Jāņa Kristītāja galva, kad viņš bija 12 gadus vecs, Marijas debesbraukšana, ko viduslaiku manierē uzgleznojis pats evaņģēlists Lūka (izrādās, viņam, nabaga zvejniekam, molberts bija vienmēr līdzi kā fotoaparāts šodien!)....
Tāpat arī visi tie "reliģiskie pakalpojumi" - māju, ofisu, automašīnu, kapiņu un visādu priekšmetu svētīšanas un pasvētīšanas ...........
Tā ir oficiālā, populārā, varas pozīcijās esošā reliģija.
Ja kāds/kādi patiešām iedomātos ticēt un dzīvot tā, kā mācīja Jēzus un kā tas bija senbaznīcā, to viennozīmīgi nodēvētu par fundamentālismu, ekstrēmismu, neprātu, utt.
Vai atminaties jautro gadījumu tepat Rīgā - Vecrīgā bija uztaisīta Betlēmes silīte ar īstiem lopiem un īstu ganu. Gans, abrazīvs vecis būdams, pilsētas viesu un bērnu acu priekšā nokāva (pārgrieza rīkli) vienam jēram (tas bija saslimis). Šis tā arī nesaprata, par ko visi satraucās: "Nu tā jau jērus kauj!"
Bet tā arī neviens neaizdomājās par šīs instalācijas bezjēdzīgumu (tā faktiski liecina par jebko citu, tikai ne par vienu, dzīvu Dievu...).
Mjā, visas šīs ārprātīgās, salkani pliekanās "reliģiskās" lietiņas padara to visu nenopietnu (lai gan visbiežāk domāts nopietni).
Ja gribat redzēt māņticību "enerģētisko centru", apskatiet visu to reliģisko priekšmetu tirgu Vatikānā, Medjugorjē, Fatimā un citur.
Pseudoreliģiozitāte. Pilnīgs pretstats Rakstos sacītajam.
Tagad ceļojumu biroji aicina uz Turīnu, "ticīgie" turp gāžas veseliem bariem... Grūti atrast vēl kādu objektu, kur elementāras zinātniskas / vēsturiskas lietas un reliģiskie saturi būtu tik diametrāli pretējās pozīcijās, kā Turīnas līķauta gadījumā...
Paradoksālākais - liela daļa kristiešu vispār nezin un nesaprot savas ticības pamatus, bet dzīvo šajā ikdienišķo māņticību/pliekani salkanās un transformētās reliģiozitātes līmenī.
Visvairāk mani satriec tas, ka dominē tikai bijība pret hierarhiskām autoritātēm, nostājas "par" vai "pret" dažādos konkrētos jautājumos (kur jau viss skaidrs a priori) un totāls vēsturiskās un kritiskās domāšanas iztrūkums.
Labprāt iekomentētu konkrētas lietas, bet diskursu ierobežo darbi, kas sauc...

Tie teksti

Man liekas, mums ir ideāls Mizx aizstājējs

Bet ir interesanti