Vienā citā forumā tika uzsākta diskusija par šiem magnētiem, ko liek uz degvielas, gaisa trubām, lai samazinātu patēriņu, citi saka, ka strādā, citi, ka nē, bet viens gudrs cilvēks a.k.a "Putuplasta rukša" autors izteica savu viedokli šajā jautājumā. Viņš pats saka, ka šis teksts ir tīri virspusējs, lai cilvēki +- iegūtu infu no pētnieka, ne tantiņas uz soliņa.
Jetijs:
Nekāda svece zem pūra netiek turēta, vienkārši neviens neuzdod jautājumus un pašam par šīm tēmām sarunu uzsākt nav vēlmes, jo lielākais vairums šīm lietām netic un bez liekām runām pasludina tevi par šarlatānu. Esmu šīs lietas pētījis nu jau gadus četrus. Varu ar roku uz sirds teikt, ka gan magnēti, gan ūdeņradis/skābeklis gan arī gaisa jonizatori strādā. Galvenais ir zināt kā pareizi visu uzstādīt un noregulēt. Lielākā problēma ir tā, ka ir pilns internets ar hho cellēm kas ir sūds uz kociņa tb divas ņeržas stieples sālsūdenī un pieslēgtas pie 12v. Par tiem sūdiem prasa milzu naudu abet jaudas tur nekādas un drošība zem katras kritikas. Tad nu lētticīgie nopērk tādu štruntu un brīnās ka nekas nesanāk, pēcāk pasludina ka viss tas ir figņa. Tas ir tāpat kā iekosties puvušā ābolā un pasludināt, ka visi āboli ir sūdīgi un izmetami, nekas labs no āboliem nekad nav bijis dabūjams un nebūs. Ja galva uz pleciem nav, tad nekā.
Lai visu korekti saprastu sāksim degvielas ķīmiju. Degviela ir ogļūdeņražu ķēdes, kuru garums nosaka tās īpašības. Izskatās apmēram šādi:
Sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža, nekam citam tur nav jābūt. Atkarībā no oglekļa atomu skaita ķēdē tiek noteikts vai tas ir benzīns, dīzelis, eļļa vai vispār cieta viela, piemēram polietilēns vai polipropilēns. Es te tagad nebūšu īsti precīzs, bet ja ķēdes ir īsas - līdz 5 oglekļa atomi, tad tās ir gāzes (propāns, butāns, metāns, ūdeņradis utt), ja oglekļa atomu skaits ķēdēs ir no 5-12, tad tas skaitās benzīns, ja skaits ir no 12-22, tad tas ir dīzelis. Tālāk jau sākās parafīni, eļļas un īpaši garu ķēžu gadījumā mums jau ir plastikāti - polietilēns un polipropilēns. Bet pamatā viss sastāv tikai no šo divu atomu ķēdēm, atšķiras tikai garumi. Tas nozīmē, ka ja tev ir, piemēram, polietilēna kanniņa un to tās kanniņas ogļūdeņražu ķēdes sašķelsi smalkāk, tu no plastmasas būsi ieguvis degošu šķidrumu. Tādus eksperimentus arī esmu veicis, to dara plastmasu kausējot bezskābekļa vidē un tad destilējot tvaikus šķidrumā, rezultātā var iegūt dīzeli, benzīnu vai arī degošās gāzes, atkarībā no temperatūras režīmiem, arī vaskus un parafīnus var dabūt. Reku piemērs dīzelim, ko ieguvu no polietilēna:
Pēc hromatogrāfijas testa tas ir dīzelis ar nelielu benzīna saturu. Krāsa atšķirās jo temperatūras režīmi arī atšķīrās paraugiem, attiecīgi arī benzīna saturs atšķirās, gaišākajā paraugā tas ir vislielākais. Te vairāk bilžu:
http://www.emuprim.lv/jetijs/index.php?level=album&id=9
Tātad mēs tagad zinām kas ir dīzelis un benzīns un ka temperatūras ietekmē garākas ogļūdeņražu ķēdes var sašķelt īsākās, attiecīgi plastmasu var pārvērst eļļā, eļļu dīzelī, dīzeli benzīnā un benzīnu gāzēs.
Braucam tālāk, kur ir problēma lielajā benzīna patēriņā mūsdienu automašīnās? Problēma ir tieši degvielas kvalitātē un tas, ka vācu benzīns tiešām liek mašīnai ekonomiskāk braukt par krievu benzīnu nav tikai ceļu seguma dēļ. Ideālā gadījumā benzīns satur ķēdes noteiktu oglekļa atomu skaita robežās, teiksim no 5-12. Bet nekvalitatīvā benzīnā ir ļoti liels procents arī garāku ķēžu, kas ir dīzeļa un pat vasku,parafīnu frakcijā. Ideāls benzīns spainīti ilgi neturētos - viss izgaro, bet mūsējais tanku benzīns izgaro daļēji, jo izgaro tikai vieglākās frakcijas kas ir gaistošākas, tās arī ir tās, kas labāk un pilnīgāk sadeg, tas kas paliek pāri ir pārsvarā smagās frakcijas kas negaist un arī sliktāk deg, jo ķēdes garākas. Kohma bija kad kolēģis no organiskās sintēzes institūta pastāstīja par nesenu gadījumu, studentiņi kursa darbam gribēja uztaisīt salīdzinošu Latvijas DUS degvielas kvalitātes testu. Uztaisīja analīzes un gandrīz jau pabeidza kursa darbu, bet atnāca vīriņi no statoil un pakratīja pirkstu, ka tā lūk neesot veselīgi darīt, tā arī viss noklusa. Abet tāpēc, ka degviela neatbilst standartiem kā vajadzētu, bet kurš katrs jau mājās to pārbaudīt nevar. Smago frakciju saturs degvielā ir par lielu. Degkamerā sprādzienā pilnībā sadeg vieglās frakcijas, smagās bieži vien nesadeg, tikai sašķeļas smalkākās frakcijās un ar izplūdes gāzēm tiek izpūstas no degkameras laukā. Tieši tāpēc mašīnām arī sāka likt virsū katalizatorus, kas nesadegušo degvielu sadedzina katalītiskajā reakcijā pilnībā, lai nebūtu atgāzēs ogļūdeņražu. Bet tā arī ir reāla degviela tikai tiek bezjēgā pārvērsta siltumā katalizatorā, labuma no tā nevienam nav. Tas kas tiek sadedzināts katalizatorā ir tas ko var ietaupīt ar iepriekšminētajām iekārtām. Piemēram ar hho (ūdeņraža un skābekļa gāzu maisījumu) no celles var palīdzēt šīm garajām ķēdēm ne tikai sašķelties smalkākās, bet arī sadegt degkamerā, dodot vairāk jaudas un samazinot atgāzu degšanu katalizatorā, jo ar hho tur vairs nepaliek nekas pāri kam sadegt. To parāda testi, ekonomija un jauda ir, katalizators ievērojami vēsāks. Laika gaitā ar hho aparātiem esmu ņēmies ilgi un nopietni, te būs bilžu galerija:
http://www.emuprim.lv/jetijs/index.p...el=album&id=12
Ekonomija ir ja visu izdara pareizi un celles izmanto kvalitatīvas un efektīvas. Te nav tā, ka no nekā tiek iegūta papildus jauda kā daži domā, hho tiek saģenerēts tikai tik, lai palīdzētu degvielai sadegt pilnīgāk, hho ir kā katalizators nevis kā degviela šinī procesā. Bet ir daudz nianšu un regulēšanas, par kurām tagad neminēšu, jo ilgi sanāks. Rezultāti reālos testos mums bija ietaupījums no 7-18.5% atkarībā no mašīnas. Dažām mašīnām gan rezultātu nebija vispār, bet tas ir dēļ pārgudriem mašīnas kompjiem un sensoriem, kas sajūtot kaut ko nelāgu ņem un ierubij drošo trekno maisījumu un basta. Testi tika veikti korekti, divi braucieni vienas dienas laikā, 100 km pa šoseju, uzpilde no viena benzīntanka un viena sūkņa, braukšana ar kruīzu kam tas bija un maksimāli vienmērīgi uz 90 ar mašīnām bez kruīza. Viens brauciens ar celli, viens bez. Paveicās ka tanī laikā bija akcija uz jauno lukoil ecto benzīnu ar milzu atlaidēm juridiskām personām, tā ka varēja izbraukāties kārtīgi.
Tā ka ekonomija ir. Ar gaisa jonizatoriem ir līdzīgs efekts, bet tie ir vēlamāki, jo uzstādīšana ir vienkāršāka, regulācija nav nepieciešama un iespēja, ka efekts būs ir krietni lielāka par hho aparātiem, plus vēl cena ievērojami mazāka tādu uzbūvēt. Mehānisms tam kāpēc jonizators strādā vēl līdz šim nav īsti skaidrs, arī cietvielu fizikas institūtā to patreiz pastiprināti pēta. Viena no teorijām ir tāda, ka ar augstspriegumu dzinējā ieplūstošais gaiss tiek jonizēts pozitīvi (atkarībā no elektrodu dizaina un polaritātes) davukārt negatīvais lādiņš sazemējas ar auto korpusu un līdzar to nonāk arī saskarē ar degvielas bāku un tur tie lādiņi kaut kā absorbējas/uzkrājas vai hvz. Bet tagad mums gaiss ir pozitīvi lādēts un degviela vairāk vai mazāk negatīvi lādēta, samaisoties degkamerā visticamāk notiek labāks mikss, jo pretēji lādētas daļiņas pievelkas. Un iespējams tāpēc ir tas efekts. Par labu degvielas jonizācijai runā arī fakts ka efekts parādās tikai pēc apmēram 10 minūšu braukšanas, neatkarīgi no tā vai dzinējs ir uzsilis vai nav, acīmredzot paiet laiks, kamēr salādējas tā degviela. Arī degvielas daudzums bākā ietekmē rezultātu, jo ir novērots, ka pie pilnākas bākas ietaupijums nez kāpēc ir nedaudz lielāks. Un tieši tas pats notiek ar magnētiem. Jau 4 mani kolēģi ir tādus uzlikuši uz degvielas padeves šļaukas motortelpā un rezultāts ir ievērojams. Arī te laika gaitā noskaidrojies, ka efekts ir labāks, ja bāka ir pilnāka un tādām mašīnām, kam ir inžektori ne karburators, jo tur tā degviela tiek konstanti ar lielu ātrumu un spiedienu sūknēta uz inžektoriem un atpakaļ uz bāku pa obratku, visu laiku garām magnētiem uz šļaukas, kas protams, inducē strāvu jebkurā sev garām skrienošā vadītājā, šinī gadījumā ļoti sūdīgā vadītājā - degvielā, bet tomēr. Rezultāts ir jonizācija un varbūt tāpēc arī labāka sadegšana. Tie veikala magnēti ir mēsli, pie tam pārcenoti, mūsējie čaļi uzlika vienkārši uz pusēm salauztu ferīta magnētu no tumbas un hei presto - ir. Varētu vēl rakstīt un rakstīt, bet slinkums, ja kādu tas īpaši interesē, brauciet ciemā, parādīšu un pastāstīšu. Sīkāk kaut ko var redzēt manā youtube kanālā un šitanī manā galerijā:
http://www.emuprim.lv/jetijs/index.php
BTW, pāris krievu akadēmiķi savulaik bija aprēķinājuši, ka visudmēra mūsdienu mašīna pat ar savu (ne)efektivitāti no benzīna ideālā gadījumā varētu dabūt ārā tik daudz enerģijas, lai nobrauktu visus 100km ar diviem litriem, ja vien varētu paņemt visu enerģiju kas slēpjas tajos divos litros. Un te man ir idejas kā to izdarīt, bet nav bijis laika pieķerties. Redz, analoģija ir ar malku. Nocērt bērzu un sazāģē bluķos - mēģini dedzināt viņus - skuju, deg švaki un daudz dūmo jo malka slapja un virsmas laukums nekāds. Saskaldi tos bluķus smalkās pagalēs un izžāvē un tad padedzini - degs uz urrā, atdos daudz reizes vairāk siltuma un dūmu mazāk. Tas pats ar degvielu, ja mēs dīzeļa/benzīna ķēdes pirms padošanas dzinējā sašķeltu (ar temperatūras palīdzību) līdz c5 līmenim tad laukā mums nāktu tikai gāzes - propāns, butāns, metāns un ūdeņradis, kas ļoti labi deg un sadeg pilnībā, jo ir gāzes nevis degvielas pilieni, kas var arī pilnībā nesadegt. Tieši tāpēc līdz šim nevienai mašīnai, kas iet uz gāzi, nav bijusi nekāda ekonomija no jonizatoriem, magnētiem vai hho, jo tur vienkārši nav ko palīdzēt sadedzināt, viss tāpat sadeg ļoti pilnīgi.
Paldies!
Jetijs
