Te vietā būs mans stāstiņš.
Aizpagājušajā ziemā (momentā bez sniega un ledus) sēdēju mūžīgajā pēcdarbalaika korķī uz Krasta ielas, tur ap dzelzceļa tiltu, centra virzienā. Tiku līdz tai "saliņai" starp luksaforiem kura jau pēc tilta, bet pirms tramvaja sliedēm. Biju vidējā joslā kā otrais, ar krietnu distanci starp priekšā esošo auto (2-3m), jo priekšējā mašīna - Toyota Hilux, bija jau pāri baltajai līnijai, tuvu pie sliedēm. Pēkšņi skatos - šitais "mazulītis" sāk ripot atpakaļ. No sākuma nodomāju - "ok, varbūt iedomājas, ka truacē tramvajiem un grib paripināt atpakaļ". Un paripināt tur tiešām var - slīpums tajā posmiņā ir tīri pieklājīgs, brauktuve kļūst krietni augstāka. Tad, kad redzēju, ka ātrums tai mašīnai aug, distance jau tuvojas vienam metram, bet bremžu signāli nereizi neiedegas, sāku taurēt. Pats vel novērtēju, ka atpakaļ nekādi nevaru padot, vietas nav. Ar merša (W203 coupe) pietiekami skaļo signālu taurēju kādas trīs sekundes noteikti, līdz tas gramila uzgāza virsū. Pēc kādas pusminūtes no auto izrāpas sieviete, kura vēsā mierā acis bolīdama nopētīja sava auto pakaļu, un man teica "nesabremzējāties laikam, ja?". Diemžēl pa to laiku aizbrauca abās pusēs esošie liecinieki, kuri pirmas tam noskatījās gan kā es taurēju, gan dabūju virsu Hiluxu. Lieki nediskutēdams sāku veidot sastrēgumu uz Krastenes (gan jau līdz Domeikam bija sanācis) un izsaucu CP. Tie pēc kādas pusstundas ieradās un sāka man izteikt absolūti debīlus pieņēmumus, ka tādus bojājumus (pačakarēts bampers, sabojāts numura rāmis un reste) jau nu nevarētu veikt slīdot atpakaļgaitā (šitais milzu lempis)!! Labākais humors bija tas, ka tā vecene tak man gandrīz vēlreiz uzbrauca virsū, jo kāpjot ārā no auto nebija norāvusi roceni. Šoreiz bez maniem kliedzieniem iesaistījās arī abi inspektori un auto nostopēja. (ilgi vel domāju kur prāts vīram (jo tas bija viņa auto) dot sievai, kura nemāk braukt ar manuālo kārbu piešķirt šitādu auto).
Rezultātā šie iedeva saskaņotos, uztaisīja pāris bildes un aibrauca. Jēga nekāda.
Hilux vadītāja neko nemācēja aizpildīt, nekam nepiekrieta, beigās lepni vispār neko neteica, bet viņas personas datus vismaz izspiedu uz tā citādi nekam nederīgā saskaņotā paziņojuma (kur saskaņa nav jau pēc definīcijas).
Tā kā šim nahālismam biju nolēmis pieķerties nopietnāk, turpmākās dienas centos caur dažādiem dienstiem un iestādēm sadabūt diemžēl neesošus videoierakstus utt., bet tas nebūtu svarīgi.

Esence ši šim nepieklājīgi garajam monologam ir tāda, ka izpētot dažādus likumus es sastādīju tīri sakarīgu iesniegumu, kuram pievienoju trulo saskaņoto paziņojumu un informāciju par izsaukto CP (paspēju fiskēt auto numuru, izsaukuma laiku utt). To visu iesniedzu Hilux dāmas vīra firmas ņemtajai OCTAS kompānijai, un pēc apm. diviem mēnešiem saņēmu 50% no skādes, kas prinipā bija pietiekami lai skādi novērsu kaktu kantora līmeņa darbnīcās. Kas tajā brīdī notika ar Octas līmeņiem man un otrai pusei, nav ne jausmas.

Nu, re, teorija ir skaisti, praksē, vismaz pie mums, notiek kā MBex atgadījumā.

Ļoti sen -30 grādu salā izlaidu pasažierus, apstājos noledojušā ielu krustojumā principā uz gājēju pārejas. Lai brauktu tālāk, padevu mazliet atpakaļ, bet aizmugurē bija paguvusi apstāties cita automašīna, arī lai izlaistu pasažierus. Avārijā pilnīgi vainīgs es, vainu atzinu, un nevienu neinteresē, ka notikusi apstāšanās krustojuma vidū pretējā joslā. Protams, mani tas neattaisno, tas auto nebija pamanāms nevienā no spoguļiem, tiešām skatījos, bet pakaļējais logs vēl nebija atkusis, tomēr otra auto stāvēšanas vietu CP uzskatīja par pilnīgi normālu. Bet, lūk, arī varēju lekt laukā un teikt, ka šis nenobremzēja.

Jo vairāk lasu, jo vairāk [cenzēts] .... tad jau pie mums tiešām bez video reģistratora nevar

Nestrīdas.. shēma veca kā pasaule un savā laikā RUS`landē piedzīvota

edit: Atradu - Links