Politika
16. Decembris 2008, 14:17
Rems, tu esi Naivs. No tilta un bibliotekas gan jau 50% no tāmes pāši projekta vadītāji nozags. Parexu vajdzēja glābt, jo visi valsts norēķini gāja caur šo banku.
Politika
16. Decembris 2008, 14:20
[user]466795|Bpa4|[/user]Rems, tu esi Naivs. No tilta un bibliotekas gan jau 50% no tāmes pāši projekta vadītāji nozags. Parexu vajdzēja glābt, jo visi valsts norēķini gāja caur šo banku.
kad mūsejiem tāmē bija 160 miļjoni, Igauni piedāvaja uzcelt par 82... (Projekts jau viens un tas pats)
Nu te ir jābut galīgakam daunim lai vel kaut ko nesaprastu.
Politika
16. Decembris 2008, 14:26
Tad jau bija treknie gadi 8D
Politika
16. Decembris 2008, 14:34
С Парэксом там все просто, отмазали владельцев и все, банк утопят в любом случае не севодня завтра...
Кто нибудь видел что творится на украине? Там народ, точнее колхощники, те кто в селах живет, меняют свой урожай на машины технику, гос-во ложило с прибором и не занимается их делами и проблемами. Пенсионеры на пенсию даже картошку себе не могут позволить... скоро это и у нас будет... зато при библиотеке и при чиновничьих зарплатах по 3 тысячи в месяц... видители им премии собираются убрать, а зарплаты тогда слишком маленькие будут... за что им вообще платят зарплаты если у нас в стране такая жопа?! Нам даже Эстония свою помощь предлагает.. это уже даже не смешно!
Кто нибудь видел что творится на украине? Там народ, точнее колхощники, те кто в селах живет, меняют свой урожай на машины технику, гос-во ложило с прибором и не занимается их делами и проблемами. Пенсионеры на пенсию даже картошку себе не могут позволить... скоро это и у нас будет... зато при библиотеке и при чиновничьих зарплатах по 3 тысячи в месяц... видители им премии собираются убрать, а зарплаты тогда слишком маленькие будут... за что им вообще платят зарплаты если у нас в стране такая жопа?! Нам даже Эстония свою помощь предлагает.. это уже даже не смешно!
Politika
17. Decembris 2008, 04:52
lab, un tad par stabilizacijas planu un sikaak .gif ":)")
un vel uzreiz, ko tad ar to visu dariit?
vai, ko darisiet tieshi jus?
tikai kungi, ta nopietnak, te nav pljapashanas topiks
un vel uzreiz, ko tad ar to visu dariit?
vai, ko darisiet tieshi jus?
tikai kungi, ta nopietnak, te nav pljapashanas topiks
Politika
17. Decembris 2008, 09:08
vairāk strādāt(resp. pelnīt, ja ir tāda iespēja), apdomāti tērēt naudu, pirkt Latvijā ražotu preci, mazāk lieko tēriņu un obligāti krāt dienai, kas būs vēl melnākā 
(kaut nav nemaz tik smieklīgi)
bet kopumā kkā tā
(kaut nav nemaz tik smieklīgi)bet kopumā kkā tā
Politika
17. Decembris 2008, 09:20
bet atkal ekspertu viedoklis ir tāds, ka "plāns" nekam neder...
tas taisīts, lai noturētu latu no devalvācijas, jo citādi visi politiskie spēki, kas ir valdībā, bet faktiski arī tie, kas opozīcijā nonāktu situācijā, kad tauta, kas vismaz 2 reizes pazaudēja naudu pie latu ieviešanas un pie 1998.g. krīzes, dabūtu arī 3.reizi, jo visiem(pārsvarā) algu maksā latos, bet kredīti - eiro(vai citā valūtā)...
bet, ņemot vērā, ka "plāns" ir pilnīgi garām - "lai tik novilkt līdz nākamajam budžetam, moš tad būs citādi"... neizslēdzu, ka būs arī lata devalvācija, līdz ar to,
jautājums Nr.1 - krāt vai nekrāt? ... :!
jautājums Nr.2 - ja krāt, tad visi krās eiro un dolāros...
bet ja visi krās eiro vai dolāros, tad Latvijas Bankai nepietiks valūtas un zelta fonda, lai apturētu devalvāciju
jautājums Nr.3 - varbūt tomēr nekrāt?
man liekās, ka... mūsu pretkrīzes politika sucks :! :?
un tā sucks :! dēļ tā, ka tauta nezin ko gaidīt :x
tas taisīts, lai noturētu latu no devalvācijas, jo citādi visi politiskie spēki, kas ir valdībā, bet faktiski arī tie, kas opozīcijā nonāktu situācijā, kad tauta, kas vismaz 2 reizes pazaudēja naudu pie latu ieviešanas un pie 1998.g. krīzes, dabūtu arī 3.reizi, jo visiem(pārsvarā) algu maksā latos, bet kredīti - eiro(vai citā valūtā)...
bet, ņemot vērā, ka "plāns" ir pilnīgi garām - "lai tik novilkt līdz nākamajam budžetam, moš tad būs citādi"... neizslēdzu, ka būs arī lata devalvācija, līdz ar to,
jautājums Nr.1 - krāt vai nekrāt? ... :!
jautājums Nr.2 - ja krāt, tad visi krās eiro un dolāros...
bet ja visi krās eiro vai dolāros, tad Latvijas Bankai nepietiks valūtas un zelta fonda, lai apturētu devalvāciju
jautājums Nr.3 - varbūt tomēr nekrāt?
man liekās, ka... mūsu pretkrīzes politika sucks :! :?
un tā sucks :! dēļ tā, ka tauta nezin ko gaidīt :x
Politika
17. Decembris 2008, 10:35
Runas par krīzi man jau kaut kur sēž. Ēdu brokastis - visi apkārt runā par to, kuru no kurienes atlaida, sēžu reliģiju vēsturē- atkal krīze, atnāku ciemos - vecaimammai pa rādio skan kaut kas apmēram tāds: "Ja krīze turpināsies, jūs vairs nevārēsiet saņemt pa rādio uzticamas ziņas."
Es nesaprotu, kā ar tādu politiku vispār var uzlabot valsts situāciju.
Es nesaprotu, kā ar tādu politiku vispār var uzlabot valsts situāciju.
Politika
17. Decembris 2008, 11:12
politika eto sledstvie/virazhenie ekonomiki, iz istoriiu normalnih stran vsegda tak bilo, kogda proizhodilo naoborot, ekonomika chasto nadrivalas`, esli takaja politika dolgo proderzhivalas` u vlasti
krat, vai nekrat - teret un pirkt to, kas vajadzigs tagad un pec tam, jo pagaidam ir tas, kas ar tlaidm, pec tam tiem, kuri izpardot, nebus naudas atkal iepirkties, joks, bet laikam tuvs realam.
isteniba, ieguldit, kontrabanzhu cigaretes, benzina, krasmetalos... apgerbos, mai malkas, jo centralo apkuri maksat nespesim.
un kursh rekinaja, kas ir izdevigaks - 5ls udens lildishana par kubikmetru, vai savs boileris vanna?
krat, vai nekrat - teret un pirkt to, kas vajadzigs tagad un pec tam, jo pagaidam ir tas, kas ar tlaidm, pec tam tiem, kuri izpardot, nebus naudas atkal iepirkties, joks, bet laikam tuvs realam.
isteniba, ieguldit, kontrabanzhu cigaretes, benzina, krasmetalos... apgerbos, mai malkas, jo centralo apkuri maksat nespesim.
un kursh rekinaja, kas ir izdevigaks - 5ls udens lildishana par kubikmetru, vai savs boileris vanna?
Politika
17. Decembris 2008, 12:04
un, talak ta nopietnak. ir tada lieta - ekonomiskais multiplikators.
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D1% ... 1%81%D0%B0
spiezhot pec musus valsts ricibam, pedejo 2-3 gadus tur neviens pat pamatos ekonomiku nezin
PVN 21% - nudas iznjemshana no ekonomikas. Akcizes degvielai, paaukstinata elektroenergija - tas pati.
Buvniecibas sajaukshana - tas pati.
Lauksaimniecibas niecishana - ts pati
Cukurfabriku sabrukshana - tas pati.
Razhoshana ttd ari nav populara musu valsti, tranzitam teiksim ta gandriz gals, jo strada tikai viens divi, pareie vai sen slegti vai izdzivo
tatad, no tiem neviens ta pa istam nepelna, ttad, netre, tatad nepelne tie, kur tie to naudu teretu, un ta pec kedes dazhadiem apliem parrekiniet, cik simtu miljonu musu ekonomika zaudejusi, kopprodukta, pievienota vertiiba, ja kaut kas razhots vai pakalpojums izdarits, un cik no ta valsts vareja dabut nodokljus.
Manupat krize mums sakusies daudz senaak, kad aizledza vieglos kreditus dzivokliem un majam parastiem cilvekiem. Gribeja apturet spekulaciju - aptureja visu tirzniecibu, tirgus uzreiz sabruka, nevis no parkachjoshanas, bet valt pati to nosvitroja. tatad, visi nekustamajos - no celtniekiem lidz spekulantiem, no bankam lidz kegelju un cementa razhotajam un piegadatajam uzreiz palika bez naudas. teiksim ta, ap 10% cilveku musu vastii, kuri pelnija vairaak par videjo algu dazhados reizes. Un tereja, sheit vairak kart, veikalos - apparatura, mebeles, lauksaimniecibas produkti, bariba, dzivnieki, majas remonts,, klubos, kafeinicas, baros, apparatos, autinjus pirka, degvielu lija, cigaretes smekeja, ieguldija depozitos...
tatad, pelnija visa valsts, teiksim ta, un ari maksaja no ta nodokljus.
tagad nepela neviens, dazhiem pat est nav ko, jo lizingus jaatmaksa.
un valsts ari nepelna.
Ko gribeja vailts, to sagraujot? pielaizt dirsu Eiropas savienibai, kura stulbi domaja, ka te kadas shausmas notiek. bet valsts plauka, ta pamazam. Darbs ir, krediti ir, majas ir, piedavajums, pieprasijums, dzivs stradajoshs mehanisms, pofig, ka parspilets, jo vienauga Zviedri to kredite, un, redzejot nerealas stradnieku vai darbinieku spravkas bankaa par neistam papiru ienakumiem, gribeja nogriezt savu nodoklju kumosu. ko dabuja - neko, pat pazaudeja, jo tgad tiem vispar nav ienakumus, kuriem ir, nodokljus nemaksas pie pirmas un pedejas iespejas.
tagad, pati interesantais. Mus visus biedeja, ka nekustamo ziepju aplis driz sabruks un visiem bus kirdiks.. un pashie to pat nenodureja ta maigi, bet saplisa uzreiz un ta ar trokshnju. dabuja visi, ka mes zinam
bet, vai bija viss tik biedigi?
ka stradja mehanisms? Musu bankas panjem naudu par kopeikam Zviedru un citu bankas. un pardot to tiem, kuri perk, vai nodarbojas ar nekustamiem. pelna Zviedri, pelna musu bankas. Naudas plusms ienk musu ekonomika. liels naudas plusms. Slikti vai Labi? Kad aizdevas valasts - tas ir labi, ka mums joprojam dod, slikti - ka jus visi zinat, ka un kur musu valsts tos kreditus tere, un ka jatdot tos kreditus vienauga mums, un procentus ari jaatmaksa.
Kad aizdevas atsevishkie cilveki, kaut caur bankam, bet galu gala mus kredite arzemes, tatad Valsts nekam nav parada, bet jau peln no bankam, kuri nopelnijushi jau pat taja processa. Nauda valstii, valstim forshi, tikai pelnja, un nekam nav parada. Labam valstim labi, bet laikam mums te kadam skauzh bija.
kas notiek talaak? Nauda ir, aug pieprasijums, aug piedavajums. Celtnieciba plauka, un piedavajums ari, bet cenas protams kap, un celt ju izdevigi. izdevigi ari panjemt kreditu pret savo dzoivokli un nopirkt vel vienu. Cilvekiem velme vairaak stradat, ko kredits uz 40 gadiem ir nieki, bet dzivoklis vai jauna maja baigi patikami.
tatad, jau iekileta nekustama vai tiko ubuveta cena aug, tatad, pieauga kilas baze tiem kreditiem, kuri nak no aremes. Zviedriem bauda- viss darbojas, mehanism stabils, pelnja tiek. kas vel vjadzigs?
nu, mums te cenas aug, bet, krediti letaaki, 6 letaak par 18, tatad var atmaksat divreiz dargaako dzivokli pa to pashu naudu tai pati terminja, un, aug algas. Kapec? nu, celtniekiem, tas skidrs, bankam - skaidrs, veikaliem - jizlaso visu kartiigii - ari aug, jo celtnieki un spekulanti saaka teret, un atri teret nopelnito, tiekot pie bagatibas visi ta dar. Latvijas ekonomika plauc, nodokli iet, visiem prieks.
tatad kapec tad bij japieag citu drbnieku algam? pimeram apsargu, vaditaju vai pat inzhinieru un professoru? jo citaadi vinsh pamestu savu darbavietu un aizetu un strojku un pat ar paligtradnieku nopelnitu vairaak. un., pie tam, ienakumi aug, kapec gan nepaaudzinat to algu.
lab, mus visus biedeja, ka reiz tirgus bus parpildits, un sabruks. vai ta butu? Spekulantim katram pa 10 dzivoklju, tatad, tos var izsvitrot no apgrozijuma, jo.. ja vinsh pardos vinsh pirks vel, tas ir spekulant un tas ir vinju darbs. tirgus no ta necies, un nevaretu but, ka visi spekulanti visu saks pardot uzreiz... nevareja, bet notika, tach citu iemelu del`. jo nekas neatlika.
talaak, kursh gan teicis, ka tie, kurime ir 1,2,3 istabu dzivoklis negribes sev 4 istabu? un tiem, kuriem tiko aug berni, vai jau studenti, vai kads no laukiem, vai visi jau nopirkusi pa dzivokli? diez vai tuvu no tm. Tie, kuri strada Irija, ASV, Anglija,vai citus arzemes, vai vinjiem ir jau dzivoklis nopirkt? vai divas? ne tach.
un, ja pat rev ir lielakais dzivoklis,. tu nesapnjosi par vasarnicu vai normalo maju, ka biezajiem? tagad tach bij iespejams pat 300m un vairaak majus pirkt, jo krediti ljauj un alga ari. ttad, vel kaudze darbaa vel dazhajiem desmitnieku gadiem, bet cenas..
Te jums ir secinajums - nevareja tie kapt vairaak, un pats par sevi apstadinatos, ja tam netraucet maksiligi ar neprofessionalam paksham.
Jo letaak jau bij uzbuvet. Un, tirgus ir tirgus, limonadnieki vienmer atradiies un letak uzbuves, letak par parejiem pardos. tapec cenas nekaps, jo tie pardos un uzbuves vel. iemacisies taupit, un uzbuves vel letak un apsteigs parejos, kuriem uzcenojumi vairaaki vai izmaksas.
potams, tas neskaitas elitaro projektu, tiem savs pieprasijums un sava vertiiba.
pluss, mums bij dimamiskais tirgus. izdevigaka investiciju vieta arzemniekiem Krivie, baltkrievi un parejie pirka te nekustamos, un ne letakos gabalos. un pirktu talaak, teretu naudu te ne tikai iepirkshanai, bet veikalos, klubos, pasakumos, bet ari vienkarshi glabajot te naudu majaas, zemee, nevis kada banka, jo tas bij izdevigak un droshak viniem. Un, pie ta, Jurmala, koncerti, katram biezam krievam butu prestizhi nopirkt dzivokli Rigas centra, aprikot to, ari nav maza nauda, vai kada Plaza, un Maju Jurmala, un, pat apmeklejot to reizi 2 gados. pat neapmeklejot, pofigs, tie var to sev atljauties. Tie pazhi zviedri ar seksturismu, drizak tie saprastu, ka savs dzivoklis ir izdeviaks, un daudzie ta jau izdarijusi, bet...
bet... valstij tas nebija vajadzigs, valstij nauda nevajadziga, ne gan tauta, kurai ir dzivokli un majas, un lieka naudinja, ne gan bankas, ne gan turisti, ne gan jurmala, ne gan koncerti, ne gan nekas, tikai panjemt kreditu, uzbuvet kartejo saules akmeni un piepildit kabatas.
Un, neko nesapratot ekonomika, iejauktijies taja.
kapec vini ta dar? tapec, ka pilsoni vinjus izvelejas, lai tie dar, ko grib. Jus visie tieshi viniem davinajusi to varu, paldies jums visiem liels par to Bij referendums un vareja sho to izglabt. un?
manuprat, letak ierikot referendumu par 1 miljonu, neka buvet Saules Akmeni par 200, vai cik tur ir, interneta laikos ta nav vajadziga jau, bet viena bibilioteka hvz kur ... es no Purchika taja nebrauktu. un diezvai jus. kad tad pedejo reizi jus bijat biblioteka? Es to izmantoju tikai universitaate, un tiem ir sava, professionali sagatavota. Cienijamie, jus aizmirsat vel, ka biblioteka ir viens, to aprikot ir cita nauda, un gramatas iepirkt pie starpnikeiiem, ta vel cita nauda, infrastruktura, vel cita nauda. tatad...
Bet, jums atkal nekas nav vajadzigs, ne jusu darbavietas, ne jusu radinieku dzives, jo medicina mums ir lielisk, ne jusu bernu izglitiba, ne normalie celi, ne vispar sajuta, ka dzivojam civilizeta valsti
Visiem paldies, tagad, ludzu jusu viedokljus par to visu. tikai detaljak, ar citeshanu un konkretak bez bljaujam, panikas un atrajiem secinajumiem
paldies.
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D1% ... 1%81%D0%B0
spiezhot pec musus valsts ricibam, pedejo 2-3 gadus tur neviens pat pamatos ekonomiku nezin
PVN 21% - nudas iznjemshana no ekonomikas. Akcizes degvielai, paaukstinata elektroenergija - tas pati.
Buvniecibas sajaukshana - tas pati.
Lauksaimniecibas niecishana - ts pati
Cukurfabriku sabrukshana - tas pati.
Razhoshana ttd ari nav populara musu valsti, tranzitam teiksim ta gandriz gals, jo strada tikai viens divi, pareie vai sen slegti vai izdzivo
tatad, no tiem neviens ta pa istam nepelna, ttad, netre, tatad nepelne tie, kur tie to naudu teretu, un ta pec kedes dazhadiem apliem parrekiniet, cik simtu miljonu musu ekonomika zaudejusi, kopprodukta, pievienota vertiiba, ja kaut kas razhots vai pakalpojums izdarits, un cik no ta valsts vareja dabut nodokljus.
Manupat krize mums sakusies daudz senaak, kad aizledza vieglos kreditus dzivokliem un majam parastiem cilvekiem. Gribeja apturet spekulaciju - aptureja visu tirzniecibu, tirgus uzreiz sabruka, nevis no parkachjoshanas, bet valt pati to nosvitroja. tatad, visi nekustamajos - no celtniekiem lidz spekulantiem, no bankam lidz kegelju un cementa razhotajam un piegadatajam uzreiz palika bez naudas. teiksim ta, ap 10% cilveku musu vastii, kuri pelnija vairaak par videjo algu dazhados reizes. Un tereja, sheit vairak kart, veikalos - apparatura, mebeles, lauksaimniecibas produkti, bariba, dzivnieki, majas remonts,, klubos, kafeinicas, baros, apparatos, autinjus pirka, degvielu lija, cigaretes smekeja, ieguldija depozitos...
tatad, pelnija visa valsts, teiksim ta, un ari maksaja no ta nodokljus.
tagad nepela neviens, dazhiem pat est nav ko, jo lizingus jaatmaksa.
un valsts ari nepelna.
Ko gribeja vailts, to sagraujot? pielaizt dirsu Eiropas savienibai, kura stulbi domaja, ka te kadas shausmas notiek. bet valsts plauka, ta pamazam. Darbs ir, krediti ir, majas ir, piedavajums, pieprasijums, dzivs stradajoshs mehanisms, pofig, ka parspilets, jo vienauga Zviedri to kredite, un, redzejot nerealas stradnieku vai darbinieku spravkas bankaa par neistam papiru ienakumiem, gribeja nogriezt savu nodoklju kumosu. ko dabuja - neko, pat pazaudeja, jo tgad tiem vispar nav ienakumus, kuriem ir, nodokljus nemaksas pie pirmas un pedejas iespejas.
tagad, pati interesantais. Mus visus biedeja, ka nekustamo ziepju aplis driz sabruks un visiem bus kirdiks.. un pashie to pat nenodureja ta maigi, bet saplisa uzreiz un ta ar trokshnju. dabuja visi, ka mes zinam
bet, vai bija viss tik biedigi?
ka stradja mehanisms? Musu bankas panjem naudu par kopeikam Zviedru un citu bankas. un pardot to tiem, kuri perk, vai nodarbojas ar nekustamiem. pelna Zviedri, pelna musu bankas. Naudas plusms ienk musu ekonomika. liels naudas plusms. Slikti vai Labi? Kad aizdevas valasts - tas ir labi, ka mums joprojam dod, slikti - ka jus visi zinat, ka un kur musu valsts tos kreditus tere, un ka jatdot tos kreditus vienauga mums, un procentus ari jaatmaksa.
Kad aizdevas atsevishkie cilveki, kaut caur bankam, bet galu gala mus kredite arzemes, tatad Valsts nekam nav parada, bet jau peln no bankam, kuri nopelnijushi jau pat taja processa. Nauda valstii, valstim forshi, tikai pelnja, un nekam nav parada. Labam valstim labi, bet laikam mums te kadam skauzh bija.
kas notiek talaak? Nauda ir, aug pieprasijums, aug piedavajums. Celtnieciba plauka, un piedavajums ari, bet cenas protams kap, un celt ju izdevigi. izdevigi ari panjemt kreditu pret savo dzoivokli un nopirkt vel vienu. Cilvekiem velme vairaak stradat, ko kredits uz 40 gadiem ir nieki, bet dzivoklis vai jauna maja baigi patikami.
tatad, jau iekileta nekustama vai tiko ubuveta cena aug, tatad, pieauga kilas baze tiem kreditiem, kuri nak no aremes. Zviedriem bauda- viss darbojas, mehanism stabils, pelnja tiek. kas vel vjadzigs?
nu, mums te cenas aug, bet, krediti letaaki, 6 letaak par 18, tatad var atmaksat divreiz dargaako dzivokli pa to pashu naudu tai pati terminja, un, aug algas. Kapec? nu, celtniekiem, tas skidrs, bankam - skaidrs, veikaliem - jizlaso visu kartiigii - ari aug, jo celtnieki un spekulanti saaka teret, un atri teret nopelnito, tiekot pie bagatibas visi ta dar. Latvijas ekonomika plauc, nodokli iet, visiem prieks.
tatad kapec tad bij japieag citu drbnieku algam? pimeram apsargu, vaditaju vai pat inzhinieru un professoru? jo citaadi vinsh pamestu savu darbavietu un aizetu un strojku un pat ar paligtradnieku nopelnitu vairaak. un., pie tam, ienakumi aug, kapec gan nepaaudzinat to algu.
lab, mus visus biedeja, ka reiz tirgus bus parpildits, un sabruks. vai ta butu? Spekulantim katram pa 10 dzivoklju, tatad, tos var izsvitrot no apgrozijuma, jo.. ja vinsh pardos vinsh pirks vel, tas ir spekulant un tas ir vinju darbs. tirgus no ta necies, un nevaretu but, ka visi spekulanti visu saks pardot uzreiz... nevareja, bet notika, tach citu iemelu del`. jo nekas neatlika.
talaak, kursh gan teicis, ka tie, kurime ir 1,2,3 istabu dzivoklis negribes sev 4 istabu? un tiem, kuriem tiko aug berni, vai jau studenti, vai kads no laukiem, vai visi jau nopirkusi pa dzivokli? diez vai tuvu no tm. Tie, kuri strada Irija, ASV, Anglija,vai citus arzemes, vai vinjiem ir jau dzivoklis nopirkt? vai divas? ne tach.
un, ja pat rev ir lielakais dzivoklis,. tu nesapnjosi par vasarnicu vai normalo maju, ka biezajiem? tagad tach bij iespejams pat 300m un vairaak majus pirkt, jo krediti ljauj un alga ari. ttad, vel kaudze darbaa vel dazhajiem desmitnieku gadiem, bet cenas..
Te jums ir secinajums - nevareja tie kapt vairaak, un pats par sevi apstadinatos, ja tam netraucet maksiligi ar neprofessionalam paksham.
Jo letaak jau bij uzbuvet. Un, tirgus ir tirgus, limonadnieki vienmer atradiies un letak uzbuves, letak par parejiem pardos. tapec cenas nekaps, jo tie pardos un uzbuves vel. iemacisies taupit, un uzbuves vel letak un apsteigs parejos, kuriem uzcenojumi vairaaki vai izmaksas.
potams, tas neskaitas elitaro projektu, tiem savs pieprasijums un sava vertiiba.
pluss, mums bij dimamiskais tirgus. izdevigaka investiciju vieta arzemniekiem Krivie, baltkrievi un parejie pirka te nekustamos, un ne letakos gabalos. un pirktu talaak, teretu naudu te ne tikai iepirkshanai, bet veikalos, klubos, pasakumos, bet ari vienkarshi glabajot te naudu majaas, zemee, nevis kada banka, jo tas bij izdevigak un droshak viniem. Un, pie ta, Jurmala, koncerti, katram biezam krievam butu prestizhi nopirkt dzivokli Rigas centra, aprikot to, ari nav maza nauda, vai kada Plaza, un Maju Jurmala, un, pat apmeklejot to reizi 2 gados. pat neapmeklejot, pofigs, tie var to sev atljauties. Tie pazhi zviedri ar seksturismu, drizak tie saprastu, ka savs dzivoklis ir izdeviaks, un daudzie ta jau izdarijusi, bet...
bet... valstij tas nebija vajadzigs, valstij nauda nevajadziga, ne gan tauta, kurai ir dzivokli un majas, un lieka naudinja, ne gan bankas, ne gan turisti, ne gan jurmala, ne gan koncerti, ne gan nekas, tikai panjemt kreditu, uzbuvet kartejo saules akmeni un piepildit kabatas.
Un, neko nesapratot ekonomika, iejauktijies taja.
kapec vini ta dar? tapec, ka pilsoni vinjus izvelejas, lai tie dar, ko grib. Jus visie tieshi viniem davinajusi to varu, paldies jums visiem liels par to
Bij referendums un vareja sho to izglabt. un?manuprat, letak ierikot referendumu par 1 miljonu, neka buvet Saules Akmeni par 200, vai cik tur ir, interneta laikos ta nav vajadziga jau, bet viena bibilioteka hvz kur ... es no Purchika taja nebrauktu. un diezvai jus. kad tad pedejo reizi jus bijat biblioteka? Es to izmantoju tikai universitaate, un tiem ir sava, professionali sagatavota. Cienijamie, jus aizmirsat vel, ka biblioteka ir viens, to aprikot ir cita nauda, un gramatas iepirkt pie starpnikeiiem, ta vel cita nauda, infrastruktura, vel cita nauda. tatad...
Bet, jums atkal nekas nav vajadzigs, ne jusu darbavietas, ne jusu radinieku dzives, jo medicina mums ir lielisk, ne jusu bernu izglitiba, ne normalie celi, ne vispar sajuta, ka dzivojam civilizeta valsti
Visiem paldies, tagad, ludzu jusu viedokljus par to visu. tikai detaljak, ar citeshanu un konkretak bez bljaujam, panikas un atrajiem secinajumiem
paldies.