Nekustamais īpašums, 2008.gads

sākām ar dzīvokļu cenām un kredītiem, nonācām pie pensijām un VSAOI apmēra =)

Vienkārši mēs esam plaša profila speciālisti!

Īsti nepiekrītu idejai, ka labāk ir īrēt nevis pirkt, jo īpaši, ja nekustamais īpašums domāts savi lietošanai. Arī argumentam, ka, ja šodien ir nauda, par ko maksāt kredītu ir , bet rīt nebūs, arī nepiekritīšu, jo par īri arī būs jāmaksā. Piedevam, ja tiek pirkts dzīvoklis un kaut kādu iemeslu dēl, aptrūkstas nauda par ko maksāt kredītu, tad manuprāt ar banku būtu vieglāk sarunāt kredīta nomaksas aizturi, nekā ar īrētāju par īres maksas kavējumu. savādāk katru reizi, kā nav naudas, izvācamies no dzīvokļa uz kaut kurieni, bet kad, parādās atkal īrējam. Bez tam maksājums par īri reāli izkūp gaisā, kamēr maksājot kredītu pastāv liela iespēja, ka viss būs OK. un pēc kredīta atamksas būs savs nekustamais īpašums.
Un jebkurā gadījumā, ja tev kaut kas pieder, ir daudz vieglāk noformēt citus kredītus, veikt darījumus. Tā vai citādi, tas ir zināms segums.

Optimistiem-romantiķiem-LNB&citunevajadzīgumonstruatbalstītājiem:
http://www.contr-tv.ru/common/2616/

Neesmu īsti zinošs cik maksā uzcelt māju vai kādas ir patiesās dzīvokļa izmaksas!
Varbūt kāds zin? Padalās ar info!

Pieredze ar tām bankām un sarunāšanu par finansu problēmām nav visai spoža -- dzirdēts ne tikai par Parex attieksmi pret kavējumiem, bet līdzīga tā ir arī iespējama no Nordea, DNB Nord puses... Kā reizi ar mājas īpašnieku būs vienkāršāk. Piedevām, juridiski neaizsargātāks ir izīrētājs (nevis banka), jo visticamākais par nemaksāšanu varēs izlikt tikai ar tiesas lēmumu un tas ir lēni.

Vispār, sākušās te diskusijas par visu iekārtu, nodokļiem, biezajiem un pensionāriem -- te būs vienkāršs skaidrojums angļu valodā, kā šī sistēma strādā:

Our Tax System Explained: Bar Stool Economics

Suppose that every day, ten men go out for beer and the bill for all ten comes to $100. If they paid their bill the way we pay our taxes, it would go something like this:

The first four men (the poorest) would pay nothing.
The fifth would pay $1.
The sixth would pay $3.
The seventh would pay $7.
The eighth would pay $12.
The ninth would pay $18.
The tenth man (the richest) would pay $59.

So, that`s what they decided to do.

The ten men drank in the bar every day and seemed quite happy with the arrangement, until one day, the owner threw them a curve. `Since you are all such good customers,` he said, `I`m going to reduce the cost of your daily beer by $20.` Drinks for the ten now cost just $80.

The group still wanted to pay their bill the way we pay our taxes so the first four men were unaffected. They would still drink for free.

But what about the other six men - the paying customers? How could they divide the $20 windfall so that everyone would get his `fair share?` They realized that $20 divided by six is $3.33. But if they subtracted that from everybody`s share, then the fifth man and the sixth man would each end up being paid to drink his beer. So, the bar owner suggested that it would be fair to reduce each man`s bill by roughly the same amount, and he proceeded to work out the amounts each should pay.

And so:
The fifth man, like the first four, now paid nothing (100% savings).
The sixth now paid $2 instead of $3 (33%savings).
The seventh now pay $5 instead of $7 (28%savings).
The eighth now paid $9 instead of $12 (25% savings).
The ninth now paid $14 instead of $18 (22% savings).
The tenth now paid $49 instead of $59 (16% savings).

Each of the six was better off than before. And the first four continued to drink for free. But once outside the restaurant, the men began to compare their savings.

`I only got a dollar out of the $20,`declared the sixth man. He pointed to the tenth man,` but he got $10!`

`Yeah, that`s right," exclaimed the fifth man. `I only saved a dollar, too. It`s unfair that he got ten times more than I got`

`That`s true!!` shouted the seventh man. `Why should he get $10 back when I got only two? The wealthy get all the breaks!`

`Wait a minute,` yelled the first four men in unison. `We didn`t get anything at all. The system exploits the poor!`

The nine men surrounded the tenth and beat him up.

The next night the tenth man didn`t show up for drinks so the nine sat down and had beers without him. But when it came time to pay the bill, they discovered something important. They didn`t have enough money between all of them for even half of the bill!

And that, ladies and gentlemen, journalists and college professors, is how our tax system works. The people who pay the highest taxes get the most benefit from a tax reduction. Tax them too much, attack them for being wealthy, and they just may not show up anymore. In fact, they might start drinking overseas where the atmosphere is somewhat friendlier.

David R. Kamerschen, Ph.D.
Professor of Economics
University of Georgia

For those who understand, no explanation is needed.
For those who do not understand, no explanation is possible.

ir tāds teiciens - ko nevar celt, to nevar nest.
Ja nav naudas, tad dzīvojam teltī. Ja ir nauda, tad plānojam izdevumus undomājam ar prātu, nevis grābjam visu labāko ar cerību,ka gan jau būs ok. Ārā jau nemetīs.
Arī tādus argumentus esmu dzirdējis.

[user]379|Mizx|[/user]Pieredze ar tām bankām un sarunāšanu par finansu problēmām nav visai spoža -- dzirdēts ne tikai par Parex attieksmi pret kavējumiem, bet līdzīga tā ir arī iespējama no Nordea, DNB Nord puses... Kā reizi ar mājas īpašnieku būs vienkāršāk. Piedevām, juridiski neaizsargātāks ir izīrētājs (nevis banka), jo visticamākais par nemaksāšanu varēs izlikt tikai ar tiesas lēmumu un tas ir lēni.

Kas ir juridiski neaizsargāts to nosaka savstarpēji noslēgtais līgums. un tur var atrunāt kā vienos, tā otros vārtos, atkarībā cik gudra ir katra puse. Izlikšanai nevajag nekādu tiesu, jo parasti ir atrunāts, ja kavē n dienas - telpas/dzīvoklis jāatbrīvo. Ja neatbrīvo - izsauc municiālos, ka tavā īpašumā atrodas svešas personas. Protams, tas neattiecas uz denac. namiem.

Te jau sākotnēji, bija runa par to kāds ir iespējamis izmaksu līmenis ko var panest. Tātad, piem., ja var maksāt 200Ls mēnesī : tad ir vairākas iespējas:
1. maksāt par īri 200ls, dzīvot normālā dzīvoklīar iespēju katru laika periodu mainīt dzīves vietu. Pēc 20 gadiem , tāpat nekas nepieder un viss ir Ok.
2. Maksāt 100 par īri un krāt naudu zeķē/bankā utt. Pēc 20 gadiem zeķe ir pilnā, inflācija to ir apcirpusi.
3. Maksāt par kredītu 200, pēc 20 gadiem ir iespēja, ka kaut kas tev piederēs, ja nebūs sabrucis.

Tatad nav pilnīgi pareiza risinājuma. Katram ir jaskatās pēc spējām un vajadzības.