sveiki! gribēju lai paspamojat par manu braucienu kāduvakaru...
Tatad, stāsts garš:
reiz kādā sniegotā naktī braucu ciemos pie meitenes uz bolderāju, jau pēc spilves, tuvāk bolderājai tāds klajumiņš pie rūpnīcām, a klajumiņā mētājas čornijs bumers [5er `96-.] nedabīgā stāvoklī ar dibenu dziļumā, a apkārt darbojas čaļi, nu kauko zvanās, runājas. nolemju, ka šamie izvilks un tiks galā. neko. aizbraucu, izciemojos, pēc kādas stundas braucu apakaļ un skatos, ka šie joprojām turpat. man labs garastāvoklis un vispār mīksta sirds - apstājos un jautāju vai problēmas. šamie mani ieraudzījuši nāk priecīgi pretim ar aliņiem rokā. abi iereibuši stāsta kā uz 120 vilkuši, kā 3reiz griezušies un ar spilveniem dabūjuši, un zadņijs mosts esot vobšče v pzd. saku, ka izvilkt nevaru, aizvedīšu šamos mājās, līdz rītdienai ar bumeru nekas nebūs. šie davai, no piedāvātā aliņa atsakos un drīz jau izlaižu šos 1.5 km tālāk. viss.
tātad pārdomas:
vai vajadzēja apstāties? [ja neapstātos mošk paši dabūtu ārā un vēl sūdus sataisītu, vai zem citiem riteņiem paskrietu]
vai vajadzēja zvanīt policijai?
vai tomēr rīkojos pareizi?

tātad runa ir par iereibušiem pacaniem, kas ieskrēja grāvī ?

jā, tā sanāk. noskaidroju to tik tad, kad biju apstājies...

nu redz, mans skatījums....

1.lai kādi pacani, vai paziņas vai lai kāds ūberauto utt- piedzērušam uz ceļa nav ko darīt, tādi ir jānoņem no trases, kamēr viņi nav kādu nosituši ar savu auto. Viennozīmīgi zvans policijai un uzreiz jāsaka, ka ir runa par dzērušu šoferi, tad šamie ļoti ātri reaģē.

Ir reiz ar klausuli pie auss nemitīgā savienojumā ar CP centrāli braukts vienam tādam pakaļ na naksnīgo Rīgu.

2. Vai esi drošs, ka vadītājam bija virs 0,5 promilēm pēc rekacijas, sarunas utt ? Iespējams jams to alēnu aiz škrobes pēc avārijas izdzēra?

3. palīdzēt vajag censties vienmēr, taču ja viņi ir vairāki un tādi tēli interesanti, es laikam nestātos, ja redzētu, ka tur viss it kā ir ok, nav tie laiki un nav tā sabiedrība, kad tā var riskēt.

jā, droši vien jau ka bija dzēruši braukuši, bet tikpat labi viņi pēc tam varēja paspēt. un policija pierādīt, kurš tieši braucis no abiem ar nevar.
un aizvizinot mājās parūpējos par to lai šamie pa tumšiem ceļiem neblandās vai, nedo dies, izdabūn ārā to mašīn...

man ar parasti ir dilēma. Vienīgais ko es varētu tas būtu apstāties un izteikt lidzjūtību. :cry:

Kā tur ir ar vecajiem automāties ? Es ar savu 88` gada zirdziņu varu kādu vilkt ?

runāt par līdzīgām situāicjām...
braucu reiz mājās tumsā (vedu bērnus un draudzeni) un ceļa malā stāvēja autiņš ar iedegtām avareikām un šoveris bija pacēlis roku (stoppēja) - es šajā situācija neriskēju ar bērnu draudzenas un savu veselībām un nestājos... Pēcāk bija baigi grūti ap dūšu, a ja nu tomēr cilvēkam bija vajadzīga palīdzība utt...
šajā gadījumā stātos, ja tas ir dienas laiks, un redzētu avārijas pēdas...

Protams,viss ir jāskatās no situācijas.Dotajā piemērā tie iereibušie čaļi tagad atceras Tevi ar labu vārdu.Ja būtu beidzies citādi,tad savukārt Tu viņus atcerētos ar sliktu vārdu.
Pašam ir bijis,ka Pļavniekos nepazīstamam bariņam ar MB puspiecos no rīta aizdevu zapasku,apmainoties ar tel nr. un paņemot sev viņa cauro riteni.Pēc pāris dienām džeks bija klāt ar visīti.Visādi gadās.

palīdzība un solidaritāte uz ceļa nav tas pats, kas palīdzība iereibušām vadītājam pamest Notikuma vietu!

Ir vienkārši man piemēri, kad cilvēkam un ģimenei visa dzīve sabojāta dēļ morālā dzīvnieka, kas pēc vairkkārtējām aizturēšanas reizēm vienalga atkal brauca dzēris un notrieca jaunu meiteni. nāvējoši.

Man bija citāds gadījums. Laukos biju iebraucis pie paziņām, ievēroju, ka šiem turpat viens cits auto apgr`ozās un tieši aizbrauc. Pēc brīža es arī braucu. Ieraugu, ka šie stāv ceļa malā ar striķi. Nu, tā kā it kā mēs abi izbraucām no vienām mājām, ņemšu un izpalīdzēšu. Šiem izrādās benzīns beidzies, līdz DUS jāaizvelk. Ziema, ceļš noledojis, bet šie abi pillā un šie abi ir ceļu policisti!!!! Tad jau vairs nekā, vilku, bet ļoti baidījos par viņu brauktspējām. Pie DUSa notrūka, pēdējos metrus atteicos vilkt, iestūmām tāpat līdz uzpildīšanai. Un braucu prom. Tur pilns emociju komplekts, jo abi dzērušie bija ceļu policisti... Un kam par to lai sūdzas — tik un tā neticu, ka šiem par to kaut kas būtu (viņiem bija privāts vecs auto). Un vēl, it kā sanākam pastarpināti pazīstami to māju dēļ, kur visi viesojāmies. Tā ir dilemma.