.. nu feini... mums jau patikās...

Paldies Uldim par lielisko pasākumu. Viss bija ideāli.Es nākošreiz ar būšu.Gribu pateikties arī visiem,kas piedalījās un ar savu smaidu, un pozītīvo noskaņu darīja šo dienu neatkārtojamu.Uz drīzu tikšanos.)

Rīts patīkami pārsteidza – lietus nelija un spīdēja saule. Tas nozīmēja, ka bija jāvalda pozitīvai gaisotnei brauciena gaitā. Nu ko – dodamies kārtējā MB Club.lv izbraucienā.
No plkst.10 pie ALFAs sākās pulcēšanās un beigās bijām sapulcējušies:
Henis + līdzbraucēja
Valdis + draudzene
GenSek + family (3 cilv.)
Didi + 2 draudzenes
Ozols + Helmuts
Dadziic + sieva + mazais
Skeram + Saule + mazā
MIPE
Electra
MBcoupe + Annushka
Kopā 9 auto un 23 cilvēki.
Tad kopīgi devāmies uz RIMI, lai iepirktu kaut ko ēdamu. Iepirkšanās noritēja diezgan operatīvi – pamata lietas bija desas un zivis (tā kā nebija pieejamas kārotās karpas, tad mūsu zivju speciālisti nolēma nopirkt breksi).
Nedaudz pāri plkst.11 devāmies ceļā un pirmā pietura bija Saulkrastos pie „Baltās kāpas”. Saule joprojām mūs loloja un jūra arī bija mierīga. Tika baudīts skaistais skats uz Rīgas jūras līci un tika veiktas pirmās kopbildes.
Tad ar kājām devāmies uz tuvumā esošo „Velosipēdu muzeju” – kolekcija tiešām ievērojama un tās īpašnieks arī atsaucīgs cilvēks. Paldies viņam par interesanto Latvijas velosipēdu muzeja vēstures stāstu.
Tā kā šie apskates objekti jau bija paņēmuši zināmu laiku, tad tika nolemts samazināt apskates objektu sarakstu (tas nozīmē, ka pārgājienus mīlošiem MB draugiem vēl ir neizmantotas takas) un doties uz Minhauzena muzeju.
Minhauzena muzejs šobrīd atrodas Duntes muižā – ēkā, kas uzbūvēta pilnīgi no jauna (uz vecās muižas pamatiem). Muzejā Henis uzņēmās kaulēšanos par ieejas biļešu un gida pakalpojuma cenām un viņam tas izdevās Gide bija atraktīva meitene un interesanti pastāstīja par šo muzeju un pašu Minhauzenu.
Tā kā daudzi jau jutās saguruši, tad arī Minhauzena dabas taka netika iekarota.
Pie Minhauzena muzeja bija āra kafejnīca, kurā tika ieturēta ātrā maltīte, pēc kuras tika nolemts doties uz Veczemju sarkanajām klintīm. Taču izrādījās, lai tur aizbrauktu ir diezgan jāpacīnās pa dubļu ceļiem – vairumam tas izdevās, taču tika nolemts, ka būs jātiek arī atpakaļ, bet tad ceļš varētu būt izbraukāts jau daudz vairāk un tad varētu būt diezgan liela aizķeršanās velkot vienam otru ārā no dubļiem.
Līdz ar to devāmies mazliet tālāk uz Salacgrīvas pusi un apmetāmies jūras malā esošā stāvlaukumā, kur tad arī iekūrām ugunskuru – cepām desas un zivis un baudījām saulaino pēcpusdienu.
Paldies visiem, kas atbrauca!

Nākamreiz es arī piedalīšos.

Cikos mājās aizbraucāt....
Izbraucām nedaudz vēlāk, ap 12tiem. Es pievienojos tikai uz Minhauzena muzeju, kur jūs arī satiku... tomēr vilinoši skanēja priedes pie klintīm un es ar drazudzeni devos tālāk pie jūras :-)
Itogo bija redzēti: Lielais Lauču akmens, Minhauzena taka, Smilts ceļģ gar pašu jūru, Salacgrīvas akmeņainā jūrmala. Pusdienas - Pernigele (nu baigi kruta vieta). mājās bijām vēlu vakārā.

Veči kā mums visiem paveicās, ka mēs nepaguvām pēc laika doties līdz Sarkanām klintīm - tur ceļa it kā nav. vairākās mašīnas iestēgušas zemes gruntī. es braucu pēc traktora tuvākā apdz vietā (Mārtiņi), jo nebiju iestrēdzis. laikam tāpēc, ka nebiju nomainījis ziemas riepas....fuf :-)

Voobshem, bijām itkā kopā un tanī pašā laikā dažādās vietās un ar dažādiem piedzīvojumiem. cool!