Melnais humors
01. Jūnijs 2009, 18:41
smags gadijums.
Melnais humors
07. Jūnijs 2009, 15:17
:D:D:D
Melnais humors
07. Jūnijs 2009, 23:30
Melnais humors
07. Jūnijs 2009, 23:37
Melnais humors
01. Jūlijs 2009, 08:22
Izraksti no auto apdrošināšanas firmu protokoliem
Zaļais Opelis brauca man gan pa priekšu, gan aizmuguri, gan no sāniem, un man nācas ilgi manevrēt, kamēr es tajā ietriecos.
Es dzirdēju, ka sieviete rozā kleitā, kas vēlās pār manu motora pārsegu, rupji lamājās, lai gan nekā tāda tur nebija.
Laterna, kas iznira no pagrieziena, nekad tur nebija bijusi. Tāpēc es to sabraucu.
Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā.
Ārsts no ātrās palīdzības mani piedzerušos pataisīja mākslīgi.
Izbraucot no autostāvvietas, es nogriezos pa kreisi un ietriecos policijas mašīnā – tieši tur, kur es to parasti daru.
Pirms tam es nemaz nezināju, ka tā mašīna ietrieksies manējā.
Nobraucis no šosejas, pārliecinājos, ka ar bērniem viss kārtībā, un tikai tad uzbraucu virsū kokam.
Tas, kas man ieskrēja pakaļā, nebija nekāda mašīna, bet gan gatavais buldozers.
Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc ir tas, kurš ir mazāk svarīgs.
Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu ļauns, bet tāpēc, ka viņš smieklīgi vārtījās.
Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju, kā to pareizi darīt.
Bet tā sieviete pilnīgi neko nedarīja, kad es viņai uzbraucu.
Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet, kā viņš tika pie stūres, es nezinu.
Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet, kad izbāzu ārā galvu, izrādījās, ka tā nav.
Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet, noņēmis cepuri, atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.
Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja – it īpaši, ja būtu redzējuši tā cilvēka ģīmi.
Krustojumā dega zaļa, te dzeltena, te sarkana gaisma – kurš gan tur varēja ko saprast...
Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus.
Lai kā es viņam mirkšķināju, viņš man tāpat drāzās virsū ar tālajām ugunīm.
Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās tā, it kā es būtu sabraukusi viņu, nevis to vīrieti.
Kā vēlāk izrādījās, tas, kam es uzbraucu, bija nevis vīrietis, bet kaķis.
Es zināju, ka braucot nedrīkst turēt rokās mobilo telefonu, bet tobrīd man pie rokas nekā citā nebija, un tas zvanīja.
Tobrīd ceļš jau tā bija pilns, un tad vēl parādījās nobraukta vecenīte...
Tajā dienā man piedzima dēls, ūdeņi jau bija nogājuši. Tāpēc es tā steidzos. Vai jums tā nav bijis?
Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši.
Lai gan policists man šķita aizdomīgs, viņam neviens nekur nelika pūst.
Sākumā es griezu pa kreisi un tikai tad – pa labi, bet cietušais darīja to pašu.
Es nekad tur nebiju redzējis šādas zīmes, kamēr nesapratu, ka esmu pretējā joslā.
Veca sieviete tur vienmēr pastaigājās ar savu suni, kad es braucu uz darbu, tāpēc man kaut kad nācās viņu nobraukt.
Rokas un kājas pēc nelaimes gadījuma man ir veselas, bet saprast gan es neko nesaprotu.
Es zināju, ka mana sieva neprot braukt. Viņai pat nav tiesību. Es viņai to aizrādīju, bet viņa, vienalga, neatdeva man stūri.
null
Zaļais Opelis brauca man gan pa priekšu, gan aizmuguri, gan no sāniem, un man nācas ilgi manevrēt, kamēr es tajā ietriecos.
Es dzirdēju, ka sieviete rozā kleitā, kas vēlās pār manu motora pārsegu, rupji lamājās, lai gan nekā tāda tur nebija.
Laterna, kas iznira no pagrieziena, nekad tur nebija bijusi. Tāpēc es to sabraucu.
Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā.
Ārsts no ātrās palīdzības mani piedzerušos pataisīja mākslīgi.
Izbraucot no autostāvvietas, es nogriezos pa kreisi un ietriecos policijas mašīnā – tieši tur, kur es to parasti daru.
Pirms tam es nemaz nezināju, ka tā mašīna ietrieksies manējā.
Nobraucis no šosejas, pārliecinājos, ka ar bērniem viss kārtībā, un tikai tad uzbraucu virsū kokam.
Tas, kas man ieskrēja pakaļā, nebija nekāda mašīna, bet gan gatavais buldozers.
Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc ir tas, kurš ir mazāk svarīgs.
Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu ļauns, bet tāpēc, ka viņš smieklīgi vārtījās.
Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju, kā to pareizi darīt.
Bet tā sieviete pilnīgi neko nedarīja, kad es viņai uzbraucu.
Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet, kā viņš tika pie stūres, es nezinu.
Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet, kad izbāzu ārā galvu, izrādījās, ka tā nav.
Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet, noņēmis cepuri, atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.
Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja – it īpaši, ja būtu redzējuši tā cilvēka ģīmi.
Krustojumā dega zaļa, te dzeltena, te sarkana gaisma – kurš gan tur varēja ko saprast...
Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus.
Lai kā es viņam mirkšķināju, viņš man tāpat drāzās virsū ar tālajām ugunīm.
Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās tā, it kā es būtu sabraukusi viņu, nevis to vīrieti.
Kā vēlāk izrādījās, tas, kam es uzbraucu, bija nevis vīrietis, bet kaķis.
Es zināju, ka braucot nedrīkst turēt rokās mobilo telefonu, bet tobrīd man pie rokas nekā citā nebija, un tas zvanīja.
Tobrīd ceļš jau tā bija pilns, un tad vēl parādījās nobraukta vecenīte...
Tajā dienā man piedzima dēls, ūdeņi jau bija nogājuši. Tāpēc es tā steidzos. Vai jums tā nav bijis?
Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši.
Lai gan policists man šķita aizdomīgs, viņam neviens nekur nelika pūst.
Sākumā es griezu pa kreisi un tikai tad – pa labi, bet cietušais darīja to pašu.
Es nekad tur nebiju redzējis šādas zīmes, kamēr nesapratu, ka esmu pretējā joslā.
Veca sieviete tur vienmēr pastaigājās ar savu suni, kad es braucu uz darbu, tāpēc man kaut kad nācās viņu nobraukt.
Rokas un kājas pēc nelaimes gadījuma man ir veselas, bet saprast gan es neko nesaprotu.
Es zināju, ka mana sieva neprot braukt. Viņai pat nav tiesību. Es viņai to aizrādīju, bet viņa, vienalga, neatdeva man stūri.
null
Melnais humors
01. Jūlijs 2009, 08:39
Labie izrakstiņi, aš apraudājos no:shura::haha::super:
Melnais humors
01. Jūlijs 2009, 11:40
01 July 2009 09:39:28 aldigs rakstīja:
Labie izrakstiņi, aš apraudājos no:shura::haha::super:
Vakar es arī sasmējos riktīgi:)))
Melnais humors
10. Jūlijs 2009, 14:21
Izraksti no šoferīšu paskaidrojumiem:
Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri krustojumam, kamēr „bardačokā” taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.
Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies velns.
Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti kā, bet tagad skapis stāv kaimiņa Valda kūtī, bet man mājā ir svešas klavieres.
Pirms braukšanas kopā ar draugiem Gunčas garāžā izdzērām tikai 700 gr augļu sulas, 2 l limonādes un 1,5 l minerālūdens (visi kopā, nevis es viens pats).
Man neviens neteica, ka iebraukšu bedrē. Kad to uzzināju, tad jau biju 2 reizes sasitis galvu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju...
Braucot mašīnā, es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu iet kājām.
Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko nē!
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.
null
Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri krustojumam, kamēr „bardačokā” taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.
Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies velns.
Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti kā, bet tagad skapis stāv kaimiņa Valda kūtī, bet man mājā ir svešas klavieres.
Pirms braukšanas kopā ar draugiem Gunčas garāžā izdzērām tikai 700 gr augļu sulas, 2 l limonādes un 1,5 l minerālūdens (visi kopā, nevis es viens pats).
Man neviens neteica, ka iebraukšu bedrē. Kad to uzzināju, tad jau biju 2 reizes sasitis galvu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju...
Braucot mašīnā, es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu iet kājām.
Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko nē!
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.
null
Melnais humors
10. Jūlijs 2009, 14:26
10 July 2009 15:21:28 BremzeBukse rakstīja:
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies velns.
