Ja nekad vairak pa 100 neesi braucis, nesaprast aizbrauktu uz Italiju vai pa Austriju, pa kalniem pabrauktu pavisam kko citu teiktu.

Esmu redz gan pa Austriju,gan Itāliju,gan Slovākiju gan Slovēniju gan Ungāriju braucis. Un ar savu 2L W123, un vairākas reizes. Un kas no tā? Jā,protams,ar lielāku motoru tas ir vieglāk. Bet tu neesi laikam sapratis to manu komentāru,ko nocitēji. Neesi sapratis Pēc Būtības. Tur nu neko. Citi varbūt saprata.

Izlasi 7 postu, otrajā lapā

Jautrākais ir tas ka visiem W123 ir vienādas bremzes, vienalga vai 200D vai 280E
Aizmugurē 279mm, Priekšā 278mm. Uzlikas arī visiem vienas, suporti arī vienādi.
Ja cilvēks vecā 2.0 vietā ieliek modernu un nedaudz jaudīgāku OM604 kura jauda par tuvu nav 2.8E problēmas nekādas nebūs.

Tā gan, E-klase gan tolaik bija pats lētākais MB no visiem. 280 TE bremzes ar visu ABS man subjektīvi vienmēr šķitušas pašvakas, gribējies labākas. Svars gan arī gadās paliels, jo īpaši piekrautam. Diez ko agresīvi pēc mūsdienu standartiem nepabraukt.
Savulaik retro auto pasākumā bija sacensības uz ātrumu pa Biķernieku trasi, Mustangs ar 5,0 motoru netika garām nevienam no W107 MB (3,5 un 2,8 l motori) — taisnē ieskrieties spēja, bet jau otrajā pagriezienā viņam bremzes gandrīz beigušās (trumuļi). Labs piemērs tam, ka foršai braukšanai tomēr labam motoram vajag arī labas bremzes.

Neriskējat ar savām un citu cilvēku veselībām un dzīvībām! Ja veicat uzlabojumus motora jaudas ziņā, tad arī bremzes vajag atbilstošas. Un te neiet runa par braukšanu pa trasi, arī ikdienas braukšanā pa ielu tas ir svarīgi.
Protams,ka nav tā, ka nedaudz kaut ko uzlabojot arī bremzes obligāti jāpārveido un jāliek uz pusi lielākas.
Piemēram manam W124 ar 2.3L motoru, kuram ir 132Zs priekšā stāv ventilējamie bremžu diski. Bremzes ir tādas pāšas, kā jaunākas paaudzes W124 ar 2.2L motoru un ap 150Zs. Tātad, nedaudz kaut ko uzlabojot, bremzes var arī nemainīt.
Tomēr, tādam pašam W124 ar 2.0L motoru (vecā tipa) priekšā ir neventilējamie bremžu diski (nedaudz švakākas bremzes). Līdz ar to, ja uzlabotu motoru tādam, arī par bremzēm būtu jāpadomā.
Gadījumā, ja stock riteņi bija paredzēti ar R15 diskiem, tad uzliekot R17 diskus arī uz bremzēm būs lielāka slodze, jo masa un inerces spēki būs daudz lielāki. Un tā nav nekāda zinātniskā fantastika, šī ietekme ir tiešām jūtama!
Lai galīgi saputrotu Jums galvu, te būs vienkāršs CSDD uzdevums, kurš ir pie C profesionālās kategorijas eksāmena jautājumiem.

Kurā no gadījumiem būs nepieciešama lielāka bremžu jauda - nobremzējot no 30km/h uz 0km/h vai piebremzējot no 100km/h uz 80km/h.

Te būs arī atrisinājums.
Kustības enerģija ir kinētiskā enerģija (Ek), kuru aprēķina pēc formulas: Ek=1/2*m*V(kvadratā).
Tur ir tā lieta, ka enerģija mainās pēc ātruma kvadrātiskās funkcijas.
Tātad, 1/2 - cipars, kāds ir tāds ir, neko nemaina.
m - cik tas autiņš sver, tik sver, arī neko nemaina.
V - pirmajā gadījumā 30*30=900
V - otrajā gadījumā 100*100 - 80*80 = 3600
Kā redziet, otrajā gadījumā (3600) ir 4 reizes lielāks nekā pirmajā gadījumā (900).
Tātad, piebremzējot no 100km/h uz 80km/h bremzēm būs jāattīsta 4 reizes lielāka bremžu jauda nekā pirmajā gadījumā!

Ar jaudīgāku motoru var ieskrieties ne tikai sasniedzot lielāku ātrumu, bet vienkārši arī ieskreities ātrāk, kā rezultātā, bieži ieskrienoties un bremzējot (pilsētas braukšana) bremzes vairāk karsīs un nespēs atdzist.
Kā rezultātā lielākas un biežākas temperatūras svārstības bremzēs noved pie kondensāta veidošanās bremžu sistēmā. Bremžu šķidrums ir hidroskopisks - ļoti labi piesaista ūdeni.
Kas notiek ar ūdeni, ja ras atrodas suportos? Rūsē? Rūsēšana te ir mazākais. Ūdenim ir daudz zemāka vārīšanās temperatūra nekā bremžu šķidrumam, kā rezultātā, ūdenim uzkarstot tas suportos uzvārās izveidojot gaisa ieslēgumus, kā rezultātā bremzēs ja neatteiks, tad ievērojami samazināsies to efektivitāte!

Ražotājs rekomendē bremžu šķidrumu mainīt reizi 2 gados tieši šī iemesla dēļ, lai izvairītos no ūdens uzkrāšanās bremžu sistēmā! Kād Jūs pēdējo reizi savam autiņam mainījāt bremžu šķidrumu? Ātri visi uz servisu!