Pilnīgi piekrītu benzman teiktam..
Var veikt eksperimentus ja vadītājs gaida sānslīdi un ir tam gatavs, bet sākoties sānslīdei(ne uz sausa asfalta) pārmetot N saķere pilnīgi pazudīs(laiks).. atlaižot strauji gāzi panāksi pretejo efektu jo uz sekundes desmitdaļām tiks veikta pastiprināta brenzēšana... pārmetot zemākā robā uz sekundes simdaļām taspats efekts..
Kurš to ir trenējis un eksperimentējis labi sapratīs ka šajos gadījumos ir jāreaģē sekundes simdaļu ietvaros, bet ja cilvēks atjegsies kad sānslīde ir vairāk par 45grādien tad cilpa garentēta..
Viegli atlaist gāzi ir pareizais risinājums

tikai mehāniskajām kārbām. Ja automāts nav nočakarēts, tad tam gāze jāatlaiž strauji, jo vienkārša pedāļa atlaišana gan būs analoga neitrālajam. No galvas nepateikšu, bet degvielas ekonomijas nolūkos apmēram 1976. gadā MB kārbas tika pārtaisītas tā, lai nebūtu nepārtraukta gāzēšana noteikto motora apgriezienu nodrošināšanai. Lai ripinoties degviela tiktu padota tikai motora darbības nodrošināšanai un ne vairāk. Principā tas ir neitrālais ar vienīgo atšķirību, ka ir iespējama pēkšņa uzgāzēšana. Pa ledu ar automātisko kārbu atlaist pedāli sen vairs nenozīmē saglabāt motora un ceļa "kontaktu", bet drīzāk neitrālu pārnesumu.

Savulaik skaidroju, kā pamatīgā sniegputenī ar AMG braucu no Liepājas un kā tādos ceļa apstākļos veikt drošu un strauju apdzīšanu ar jaudīgu motoru + pakaļas piedziņu. Tas pieļaujams sniega vaļņu šķērsošanas brīžos, kad visiem riteņiem jābūt vienādai ritei, kad neviens no 4 riteņiem nedrīkst piebremzēt vai uzgāzēt. Visas darbības ar pedāli tad, kad vai nu visi riteņi ir ar vienādu saķeri, vai arī saķere jau pazudusi.

Neticiet Mizixam, viņš atkal fleitē.. Mizix atkal ir interese par detaļu 102 050 01 67

Ziemā galvenais RWD auto labas ziemas riepas ar radzēm un rupju protektoru lai tīrās laukā riepas no tās šļuras kas mums parasti uz koplietošanas ceļiem.
Ja negaidīti sanes tad likt N nav jēgas labāk atlaist jeb turēt vienmērīgu gāzi(protams atkarīgs no apstākļiem) bet ja jau tik tālu samests ka vairs neko nevar izdarīt tad spied pa bremzēm un gaidi ka apstāsies.

Varetu kads ieteikt kadu gruns pretrusejošo lidzekli priekš plikam metāla virsam doma tada sagatavot dažas lietas krasošanai!

Metālu sākumā gruntē ar skābo grunti, šī grunts labi saķerās un ieedās metālā, tad tai pa virsu gruntē ar kādu epo grunti un krāso.

Ja man ir sīki virsbuves defekti?vispirms metāla virsmu es pārklaju ar skābo grunti velāk ar špakteli?kadu labāk izmantot?Es domāju firmas ziņā!

Var palasīties šeit .

Attiecībā uz virsbūves ārējām daļām, tad labāk ir bojātās vietas apstrādāt ar smilšu strūklu, tad nogruntēt ar skābo grunti (ortofosforskābes grunts), tad pārklāj ar epo grunti, tad špaktelē, tad atkal ar epo grunti, tad krāso. Lielākā daļa meisteru liek špakteli uz negruntēta metāla, tur domas dalās, kā ir labāk, bet ja prasa manu viedokli, tad es domāju, ka sākumā ir jāgruntē.
Attiecībā uz iekšējām konstrukcijām, tad likt daudz grunts, krāsu kārtas nevajadzētu, jo tādas vietas ir grūti apstrādāt pirms gruntēšanas/krāsošanas un tad zem krāsas kārtām veidojās korozija un krāsa vienkārši paceļās augšā. Tāpēc iekšējās konstrukcijās kā pēdējo apstrādi ir jāliek vasku vai kādu biezu eļļu (piemēram, nigrols), te bija runāts nesen arī par kaut kādu eļļu sajaukumu. Atsevišķās vietās vasku vai eļļu var izmantot kā vienīgo apstrādi. Tikai jāņem vērā, ka ar vasku vai eļļu vajadzētu apstrādāt konstrukcijas regulāri katru sezonu.

Varbūt ir kādam kāds krāsotājs zināms, kas var nokrāsot/piekrāsot detaļas fragmentus?