Tēma slēgta

Tehniski jautājumi I

17. Aprīlis 2012, 17:39

17 April 2012 17:20:57 Daniels rakstīja:
17 April 2012 16:08:06 benzman rakstīja:
Jautājums ne par tēmu. :)
Varbūt kāds saprot kaut ko no meliorācijas sistēmām un var ieteikt kādas drenāžas caurules likt, kādā dziļumā un tamlīdzīgi?
Ir nepieciešams aizvadīt prom augšējos grunts ūdeņus.
Paldies!




Lieta vispār ļoti nopietna. Es pats šo daļēji atrisināju sekojoši : apm. 25 cm dziļumā ap ēkas pamatiem ierokot tā saucamo "gofrēto cauruli". Tas bija maksimālais dziļums, ko varēju ierakt, jo grāvja dziļums ir apm. 45 cm :( Es izraku tranšeju, lāpstas platumā, apm. 40 cm dziļumā. Iebēru apm. 15 cm. smilts kārtu , ieklāju caurules, apbēru ar smiltīm. Noblietēju, un pa virsu uzbēru apm. 7 cm biezu šķembu slāni. Par caurules teces kritumiem var runāt daudz, bet es ievēroju kritumu apm. 1 cm uz 5 metriem. Tas ir tāpēc,lai ūdens nenotecētu pa strauju, tur neatstājot nogulšņus. Tas viss ir "pa vienkāršo apstāstīts" :)
Iekšā tak liki izolēto gofrēto cauruli ar kokosu vai ģeotekstilu? Ko un ar ko Tu blietēji? Pa virsu jau ieliktai trubai blietēt nedrikst!!!

Tehniski jautājumi I

17. Aprīlis 2012, 17:50

17 April 2012 16:08:06 benzman rakstīja:
Jautājums ne par tēmu. :)
Varbūt kāds saprot kaut ko no meliorācijas sistēmām un var ieteikt kādas drenāžas caurules likt, kādā dziļumā un tamlīdzīgi?
Ir nepieciešams aizvadīt prom augšējos grunts ūdeņus.
Paldies!


Drenāžai izmanto izolētās gofrētās caurules. Ar kokosu nopērkamas visos būvmateriālu veikalos, bet ir ari ar ģeotekstilu notitās- zinātāji saka ka esot pat labākas un lētāk ari iegādājamas. Tranšejas dzilums jāskatās pēc iespējas. Ja ēkai tad aptuveni 1,5m no pamatiem, bet nekādā gadijumā TAUPIBAS nolūkos nedrikst pie ēkas drenāžas sistēmas slēgt klāt lietusūdeņus. Lietusūdeņiem jāliek atsevišķa caurule. Parasti izmanto brūmo kanalizācijas. Savienot var vienigi jau gabaliņu nost no ēkas. Katrs gadijums ir stipri individuāls un katrai vietai sava darba specifika.

Tehniski jautājumi I

17. Aprīlis 2012, 19:07

Sakiet zinosie Mb specialisti.Man autinam w124 aizmugure kaut kas gaudo,bet kas netieku gudrs.Vai nu reduktors,vai ritenu gultni,vai kardana gultnis.Ka varetu to noteikt kur vaina?Iespejams varbut ir kadas pazimes,pec ka vertet to visu?
Braucot likumos nekas nemainas.

Tehniski jautājumi I

17. Aprīlis 2012, 19:23

17 April 2012 20:07:13 Ricco rakstīja:
Sakiet zinosie Mb specialisti.Man autinam w124 aizmugure kaut kas gaudo,bet kas netieku gudrs.Vai nu reduktors,vai ritenu gultni,vai kardana gultnis.Ka varetu to noteikt kur vaina?Iespejams varbut ir kadas pazimes,pec ka vertet to visu?
Braucot likumos nekas nemainas.
ieliec subu.
Pēdējo reizi laboja vabo - 17. Aprīlis 2012, 20:22, kopā labots 1 reizi.

Tehniski jautājumi I

17. Aprīlis 2012, 21:20

16 April 2012 20:27:15 White rakstīja:
Podskazhite, perestal otkrivatsja bagazhnik na w211 kuzove:doh:
chto delatj? kak ego otkritj??

на w211 часто ломает провода которые по левой петле идут

Tehniski jautājumi I

18. Aprīlis 2012, 06:20

vstavil avarijnij kljuchj, povernul ego i nazhal na knopku, otkrilsja.
no vsje ravno s knopki ne otrkivaetsja.

Tehniski jautājumi I

18. Aprīlis 2012, 08:11

17 April 2012 18:50:23 naziitis rakstīja:
Drenāžai izmanto izolētās gofrētās caurules. Ar kokosu nopērkamas visos būvmateriālu veikalos, bet ir ari ar ģeotekstilu notitās- zinātāji saka ka esot pat labākas un lētāk ari iegādājamas. Tranšejas dzilums jāskatās pēc iespējas. Ja ēkai tad aptuveni 1,5m no pamatiem, bet nekādā gadijumā TAUPIBAS nolūkos nedrikst pie ēkas drenāžas sistēmas slēgt klāt lietusūdeņus. Lietusūdeņiem jāliek atsevišķa caurule. Parasti izmanto brūmo kanalizācijas. Savienot var vienigi jau gabaliņu nost no ēkas. Katrs gadijums ir stipri individuāls un katrai vietai sava darba specifika.



Liels padldies Mizx, Daniels un Naziitis par komentāriem!
Lai situācija būtu skaidrāka, varbūt pastāstīšu nedaudz sīkāk.
Tātad, ir nepieciešams lauku mājas pagalmā un ap to ielikt drenāžas, lai pavasarī un rudenī apkārtne būtu sausāka un pagalmā nestāvētu lielas ūdens peļķes. Garažā ir bedre, kas arī konstanti pildās ar ūdeni, tad domāju, ka šī sistēma vismaz nedaudz palīdzēs risināt arī to lietu. Ar ūdens novadīšanu problēmu nekādu nav, jo netālu ir diezgan liela grava, kur tas viss arī notecētu.
Tātad, augsne ir mālaina, līdz ar to, jautājums kādā dziļumā labāk likt caurules un kādas caurules izmantot.
Saprotu, ka ir divu veidu caurules, tātad ar kokosa apvalku un bez tā. Kokosa apvals ir kā filtrs, kas ir ap pašu cauruli, tātad salīdzinoši mazs laukums. Tad arī domāju vai mālainā augsnē tas ātri neaizies ciet un pēc 2-3 gadiem caurule vairs nepildīs savas funkcijas. Otrs variants, kad mēs sākumā tranšejā ieliekam geotekstila plēvi, tad uzberam nedaudz rupjo granti, tad liekam cauruli, tad atkal ar rupjo granti, nolokam geotekstila plēves galus un visu aizberam ciet. Tādā veidā arī iegūstam to pašu filtru, bet jau ar daudz lielāku virsmas laukumu.
Tātad, gribētu kāda kompetentāka cilvēka viedokli par šo te. vai mans domu gājiens par caurules izvēli ir pareizs.
Orta lieta ir tranšejas dziļums. Ja meliorāciju liek apstrādājamā laukā, tad to liek apmēram 1m dziļumā, tā teikt, lai apstrādājot laukus neuzar augšā. Kā ir pagalmos?
Ir dzirdēts, ka pagalmos liek 30cm dziļumā. Tad kā ir labāk, pavasarī, tā caurule stāvēs sasalusi zemē, kamēr viss sniegs nenokusīs un nenoies tā pat, vai no tādas meliorācijas būs jēga? Vai arī ierokot to 1m dziļumā, zeme jau arī būs aizsalusi un vai ūdens tiks līdz tai?

Tehniski jautājumi I

18. Aprīlis 2012, 08:38

Sveiki, benzman!
Nosūtīju PM.

Tehniski jautājumi I

18. Aprīlis 2012, 08:59

Drenāžas dzilums parasti ir no 1-1,5m, bet kā jau rakstiju katrā vietā tas bus individuāli un tas viss ir skaitlojams pec laukuma nonivelēšanas. Drenu caurulei ir jābut ar kritumu, bet ja drenu caurules celā trāpas kāds paugurs, tad tai vietā ari drenāža jāliek dzilāk. Tas forši ka ir vieta kur novadit lieko ūdeni. Plānojot drenāžas sistēmu pirmām kārtām ir jāsaprot pa no kurienes gribas novadt ūdeni, pa kurieni laist trubas, kur tās ērti būtu savienot, ja lielāki attālumi prasitos iestrādāt tādu ka kolektoru lai laika gaitā pie nepieciešamibas sistēmu varētu apkalpot. Tevis aprakstitais variants ar šķembām un ģeotekstila zeķi tiek pielietots kanalizācijai bet nevis drenāžai. Darbibas princibs mazliet savādāks- kanalizācijas ūdeņi aiziet grunti nevis tiek aizvaditi projām. Izmaksas ari būs krietni augstākas. Mālainā augstnē tranšejā var taisit smilšu spilvenu, bet nav obligāti. Kā SOVIET laikos taisija drenu sistemas- iet traktors, rok tranšeju, liek māla trubiņas un savienojumos tas pats ģeotekstils, tā pati mālainā grunts atpakal, atsevišķās vietās pa kādai kolektora akai. Vairums strādā vel šodien. Būvējot šodien izdart to pareizi, ja nepieciešams ielikt kādu kolektora aku un visa sistēma ir apkalpojama kas priekšdienās izslēdz nepieciešamibu rakt ārā ielikto trubu.

Tehniski jautājumi I

18. Aprīlis 2012, 10:38

Nu, re, benzman, vajadzēs vien Tev kādu speciālistu dabūt tur uz vietas. Jo vēl jau būs jāizdomā pareizie virzieni, kritumi tām caurulēm, nav teikts, ka efektīvākais virziens bus pa tiešo uz gravas pusi. Piedevām, ja grava ir sausa, tad ir jāsaprot, no kurienes tur tie ūdeņi zemē — gruntsūdeņi kā jebkurš ūdens uz augšu paši netek, ja tuvumā ir ūdenstilpne, tad tie ir ūdenstilpnes līmenī. Vēl, vienmēr ir risks, ka kaut kur tur zemē ir kāds avots. Ja tāds atrodas, tad arī jāsaprot, ko ar to darīt. Tā ar avotiem gadās, zinu mājas, kur nodomāja, ka ūdensvads plīsis. Izrādījās, ka pēkšņi ~ 5m no ēkas stūra pazemē izveidojies avots, kas sūcas pa zemi. Pirms 10 gadiem tur tāda noteikti nebija.
Tēma slēgta