Supermodeles principā nebildēju. Ir tik daudz skaistāku un interesantāku seju visapkārt.
Vispār ir 2 lietas, kas šodien pilnīgi nokauj jebkādu mākslu:
1) Visur klāt esošā pornogrāfija, kas ļoti iespaidojusi arī fotomākslu.
2) Pats modeļu un modes bizness.
Nu paskatieties kaut vai tajā pašā fomo.lv.
Tas ir ārprāts un izmisums, lai gan tur apgrozās samērā daudz pazīstamāko foto modeļu. Ja tā nav antimāksla, tad es nezinu.
Vienu reizi man vajadzēja modeli portretu fotosesijai - no simtiem modeļu varēju atrast tikai vienu kaut cik atbilstošu. kaut vai stulbo frizūru dēļ, ar kurām bildē neko nevar iesākt (parasti visi runā par ādu, lai gan tas ir pēdējais, uz ko jāskatās, izvēloties modeli - svarīgākie ir mati, tad acis un lūpas. Priekš pārējā ir fotošops).
Sociālie tīkli arī ir sabojājuši jebkādu izpratni par skaistu bildi - tur skaista bilde ir tāda, kur plikāks, izgaismotāks (ar ziepinieku).
Mums nav arī normālu izstāžu un fotomuzeju, kur bez šizofrēniķu un maniaku darbiem būtu apskatāmi skaisti un labi foto, lai audzinātu cilvēkus filtrēt lietas.
Rastafari kustības pārstāvji sacītu, ka tas viss ir lielās Babilonijas (naudas varas, valdošo sistēmu) bizness.
Tur, kur ir patiešām reāli dārgā māksla, tur no mākslas nav gandrīz nekā. Visas tās glancēto žurnālu augstās rezolūcijas, tumši slapjo toņu un nedabiskā asuma bildes jau nav nekāda māksla. Bet nu tas tikai mans, pilnīga diletanta viedoklis.
Pievienojos vienai fotosesijai, intereses pēc.
Objektīvs tika kombinēts ar FX D700.

Es visu laiku lauzu galvu un eksperimentēju, kas būtu labākais objektīvs Mercedes fotosesijām.
Pilnīgi skaidrs, ka līdz kādiem 70mm nekas nesanāks, mašīna bildē būs deformēta un asi, viendomensionāli plakana.
Ideālais laikam sāktos ar kādiem 200mm, bet ir viena robeža, kad viss sabīdās pārāk plakans un dziļums atkal izzūd (virs 400mm).

Ieliec Tavuprāt (cerams, ka tas būs arī mūsuprāt) kādu labu bildi no interneta resursiem. Tiešām, nav vairs saprotams, kas ir labs, kas slikts.

Patlaban kaut kas neiet fotosaitos, kas ilustrē minētā 135mm objektīva raksturu - kad tikšu skaidrībā, kāpēc neiet (visi fotosaiti karās augšā, laikam visā pasaulē visi tagad sēž pie datoriem), ielikšu piemērus.
Te daži piemēri labiem portretiem un psihodēliskam glamūram:


/Lee model - A.L./
/Andrew Lucas/
Te ir arī atbilde, kāpēc 99,99% modeļu LV portretiem vispār neder - mati uz pieres apgriezti īsi un taisni.
Tāpat arī modeles iemācītas izrādīt apakšveļu, bet vispār trūkst koķetas pašapziņas. Smaida vai nu nav, vai tas samāksloti atbaidošs. Paskats bēdīgs, kompleksains, utt. Tāpēc man patīk krievu fotomāksla, tur vismaz normālas modeles. Paskatieties, kas darās vācu, angļu un citos saitos - tā ir Hirosima!
Vienīgā, kas man patīk no LV fotomāksliniekiem, ir Svetlana Durova (modele: Laine):

Ka visinteresantākā no portretu un scēnu jomas man šķiet Jaroslavna Nozdrina (modele Nataša) - tīri subjektīvi, jo rokoko/manierisms ļoti patīk:

Žēl arī, ka rietumu fotosaitos labākās bildes nav vairs pieejamas pat reģistrētiem lietotājiem - par visu prasa naudu.
Arī tas ir pret mākslas būtību.

Piemēram ļoti tipiski Nikon 85mm f/1.4 D (vecais, matāliskais, Made in Japan):

Fokusētās daļas dzidrums/dziļums/asums ir nepārspējams. Lieliski izplūst ārpusfokusa daļas, nezaudējot savas skaidrās aprises.
Pagaidu piemērs Nikon 135mm f/2.0 D portretniekam:

Uzskatāmāku 135mm īpatnības raksturojošu meitenes portreta bildi ielikšu, kolīdz darbosies viens šobrīd uzkāries fotosaits.
Pie 135mm sejas/portreta bildēm ir ļoti pozitīvi, ka jāatkāpjas vismaz 3 metru attālumā no sejas.
Tas pilnīgi maina dziļuma perspektīvi un dabiskāk atbilst cilvēka redzes īpatnībām (kādos attālumu intervālos mēs uztveram, atpazīstam un sīki varam novērtēt seju).
Lai seju (līdz pleciem) nobildētu ar 50mm objektīvu, jāpielien burtiski pie pašas sejas. Vai arī jāgriež bilde. Un vienmēr (esmu par to strīdējies ar 50mm faniem līdz izmisumam) bildē deguns ir izaudzis un seja izstiepta uz priekšu.
Šis negatīvais efekts sāk pazust pie 85mm, bet nav vairs pamanāms pie 135mm.

Lūk, mazs piemēr 135mm ar maksimālu defokusa korekciju mākslas foto:

Modele - Nataša.

Versipelli, man gan šķiet, ka tā fokusa un nefokusa attiecība un vietas, kur ir fokuss un kur nav ir baiga gaumes padarīšana. Viens būtu "kā pareizi", bet ja mākslas foto, tad jau tas ir pilnīgi autora rokās. Zinu, ka šis vienmēr ir bijis temats un rokraksts dažādiem vecākiem latviešu fotogrāfiem, paši viņi cits citu pēc tā principā pazīst. Gandrīz filozofisks temats, gluži kā V. Kleinam bija periods, kad par svarīgāko viņš uzskatīja to, kas notiek starp kadriem, attiecīgi bildēs ietilpa kadru malas un mazliet no blakus kadriem. Attiecīgi fotografējot jau tika domāts, kā tas kopā izskatīsies šādi pasniedzot. Bet, kā jau teicu, tas ir gandrīz filozofisks temats tāpat kā asums attēlā.

Jāieliek kas interesants. Boris Mikhailov. http://www.americansuburbx.com/2012/04/boris-mikhailov-boris-mikhailov-new.html?utm_source=feedburner&utm_medium=email&utm_campaign=Feed%3A+Americansuburb+%28ASX+%7C+AMERICAN+SUBURB+X+%7C+Photography+%26+Culture%29

Gribēju iegādāties DSLR kameru. Skatos uz Nikon D3200. Tālāk par entry-level iet negribu pagaidām. Pentamirror vs pentaprism man pagaidām nerūp. Aparāta korpusa kvalitāte arī ir pietiekama. Citus apsvērumus par labu dārgākiem DSLR neredzu.
Canonam arī ir trīsciparu sērija, tikai šķiet, ka pašlaik Nikons ir labāks.

Ko saka gudrāki cilvēki?

Rudenī nopirku D5100 kā pirmo DSLR.

Pagaidām nav daudz lietots, bet šķiet, ka, ja foto nav hobijs, nav vērts pirkt DSLR. Pārāk daudz čakara ar iestatījumiem.

Piekrītu. Bet man šaušalīgi patīk kvalitāte. Ar bezspoguļa kamerām nesanāk. Neviena īsti nevelk.
Vispār foto man ir bijis hobijs senos laikos. Tagad neko īpašu neesmu darījis gadus 15. Varbūt aizrautos.
Esmu redzējis dažas D5100 bildes. Man kvalitāte ļoti patika pat ar standarta 18-55mm objektīvu. Pilnīgi cita lieta.