28. Janvāris 2012, 15:49
Šorīt man palaimējās uz pāris stundām izmēģināt Nikon 135mm f/2.0 DC (Nikkor) fiksēto portretu objektīvu.
Žēl, ka nevaru bez modeles atļaujas ielikt bildes, bet rezultāts vienkārši satriecošs/neticams/fantastisks.
Pretēji maniem līdzšinējiem uzskatiem, kas aizgūti no Latvijas fotomākslas guru, es uzskatu, ka ne 50mm, ne 85mm un pat ne kanoniskais 105mm nav tik labs portretiem kā 135mm.
Man šķiet, ka tas ir minimālais, ar ko jāsāk bildēt portreti.
Līdz šim biju sajūsmā par Nikkor 85mm f/1.4 D (tas vecais, japāņu metālnieks, daudz neatpaliek no sensacionālā 85mm f/1.4 AF-S), bet nu esmu savas domas spiests mainīt.
135mm Defocus Image Control patiešām ir superīga lieta, lai gan tik īsā laikā tā arī neiebraucu sīkumos. Bokeh vienkārši lielisks, ar fonu un tā dziļumu var manipulēt tā, kā līdz šim pat iedomājies nebiju.
Galvenais, ka modeles seja netiek deformēta kā pie 50mm (un pat 85mm) objektīviem.
Ak jā, var dabūt arī skaistus, asus un garus Saules starus bildē - ar jaunajām VR G ED tas vairs praktiski nav iespējams.
Pozitīvi ir tas, ka nav jānāk modelei/modelim tieši pie sejas - var ieturēt distanci, kas dod pavisam citu dziļuma perspektīvi un nemaina sejas vaibstus. Mīnuss varbūt ir tāds, ka ne vienmēr no attāluma nostrādā zibspuldžu radiopalaidēji, bet ar šo objektīvu principā par zibspuldzēm var arī aizmirst.
Tā kā varu tikai ieteikt šo objektīvu mākslas foto mīļiem kā vienu no vislabākajiem portretu objektīviem.
Sajūta, tādu turot rokā, ir ļoti laba. Metāls, ne plastmasnieks, kādi tagad ir praktiski visi relatīvi dārgā gala objektīvi. Un viens no retajiem, kurš vēl Made in Japan. Ļoti, ļoti solīdas kvalitātes iespaids. Precīzs un patīkams kā Šveices mehāniskais pulkstenis. Stikli tik dzidri, it kā to vispār nebūtu. Bildes neticami dzidras, asas, skaidras. Kolosāls trīsdimensionalitātes efekts.
Vienīgais ir tas, ka Latvijā NEVIENS tāds nav nopērkams, arī pasūtot caur Amazoni un citur (gandrīz tikai lietoti), tie visbiežāk nav pieejami, jo tos ražo daudz mazāk, nekā Ferrari sporta mašīnas.
Mans ieteikums - neklausiet foto guru ieteikumiem, pārbaudiet lietas paši!
Piem., es neesmu ne profesionālis, ne mākslinieks. Bildēju tikai un vienīgi sava prieka/kaifa dēļ. Kad saku, ka portretus bildēju ar Nikkor 28-300mm 1:3.5-5.6 G teleobjektīvu, profesionāļi parasti saķer galvu un līdzjūtīgi lūkojas uz mani (acīs var skaidri lasīt: ar šo tipiņu nav vairs jēgas diskutēt). Bet tieši garajā galā (300mm) es esmu dabūjis visskaistākās portretu bildes, it sevišķi brīvā dabā, gaišā laikā.
Es pat domāju, ka portretiem (seja, augstākais vēl pleci) vislabākie būtu pat kādi 400mm vai vairāk.
Tas tik mans viedoklis, brīvajā laikā spokojoties un eksperimentējot ar ļoti dažādu optiku.
Varbūt kādam var palīdzēt.
Pēdējo reizi laboja
Versipellis - 05. Februāris 2012, 00:47, kopā labots 1 reizi.