Vēsture
Atbilde saņemta: 10. Maijs 2011, 10:08
Nu jau pirms gada vai vairāk SZ man ieteica sākt tēmu par vēsturi. Kā reiz šī mēneša noskaņās man šķita iederīgi sākt šo tēmu ar nelielu Uzvaras dienas skaidrojumu.
Fakti:
Pirmais padošanās dokuments tika parakstīts Francijā, Rheimsas pilsētā 1945. gada 7. maijā plkst. 02:41. No vācu puses to parakstīja ģenerālpulkvedis Alfreds Jodls, kuru pilnvaroja to darīt tā brīža reiha prezidents grandadmirālis Karls Dēnics (Karl Dönitz). Šis dokuments stājās spēkā 1945. gada 8. maijā.
Tā kā šo pasākumu bija organizējuši sabiedrotie bez saskaņošanas ar padojmu pusi, tad padomju pusei radās vairāki iebildumi, ieskaitot to, ka persona, kas pārstāvēja padojmu pusi, nebija pilnvarota to darīt, un parakstīt kapitulācijas aktu Francijā arī neesot bijis vēsturiski stilīgi. Turklāt atsevišķas Vērmahta daļas Čehoslovākijā joprojām turpināja cīņu.
Tāpēc pēc padomju puses ieteikuma tika rīkota vēl viena parakstīšanas ceremonija nu jau Berlīnē, Karlshorstas rajonā, kur atradās padomju militārā administrācija.
Īsi pirms pusnakts 8. maijā šoreiz Vērmahta štāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels (Wilhelm Keitel) parakstīja otro kapitulācijas aktu.

Kopš tā laika visā rietumu pasaulē 8. maijs tiek atzīmēts kā nacisma sagrāves un 2. pasaules kara beigu diena.
Kas notika PSRS, ka tur tas pats karš beidzās dienu vēlāk - 9.maijā?
Vienkāršais skaidrojums ir tāds, ka otrais kapitulācijas akts tika prakstīts 8. maijā vēlā vakarā, un pēc Maskavas laika tas jau bija 9. maijs. Tāpēc visā padomju okupācijas zonā līdz PSRS sabrukumam tika svinēts 9. maijs. Pēc PSRS sabrukuma dažadās tās sastāvā iekļautajās valstīs šis datums tika mainīts - Baltijas valstīm pieņemot Rietumeiropas standartu - 8. maiju, citām bijušajām PSRS republikām paliekot pie 9. maija.
Fakti:
Pirmais padošanās dokuments tika parakstīts Francijā, Rheimsas pilsētā 1945. gada 7. maijā plkst. 02:41. No vācu puses to parakstīja ģenerālpulkvedis Alfreds Jodls, kuru pilnvaroja to darīt tā brīža reiha prezidents grandadmirālis Karls Dēnics (Karl Dönitz). Šis dokuments stājās spēkā 1945. gada 8. maijā.
Tā kā šo pasākumu bija organizējuši sabiedrotie bez saskaņošanas ar padojmu pusi, tad padomju pusei radās vairāki iebildumi, ieskaitot to, ka persona, kas pārstāvēja padojmu pusi, nebija pilnvarota to darīt, un parakstīt kapitulācijas aktu Francijā arī neesot bijis vēsturiski stilīgi. Turklāt atsevišķas Vērmahta daļas Čehoslovākijā joprojām turpināja cīņu.
Tāpēc pēc padomju puses ieteikuma tika rīkota vēl viena parakstīšanas ceremonija nu jau Berlīnē, Karlshorstas rajonā, kur atradās padomju militārā administrācija.
Īsi pirms pusnakts 8. maijā šoreiz Vērmahta štāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels (Wilhelm Keitel) parakstīja otro kapitulācijas aktu.

Kopš tā laika visā rietumu pasaulē 8. maijs tiek atzīmēts kā nacisma sagrāves un 2. pasaules kara beigu diena.
Kas notika PSRS, ka tur tas pats karš beidzās dienu vēlāk - 9.maijā?
Vienkāršais skaidrojums ir tāds, ka otrais kapitulācijas akts tika prakstīts 8. maijā vēlā vakarā, un pēc Maskavas laika tas jau bija 9. maijs. Tāpēc visā padomju okupācijas zonā līdz PSRS sabrukumam tika svinēts 9. maijs. Pēc PSRS sabrukuma dažadās tās sastāvā iekļautajās valstīs šis datums tika mainīts - Baltijas valstīm pieņemot Rietumeiropas standartu - 8. maiju, citām bijušajām PSRS republikām paliekot pie 9. maija.