Nu jau pirms gada vai vairāk SZ man ieteica sākt tēmu par vēsturi. Kā reiz šī mēneša noskaņās man šķita iederīgi sākt šo tēmu ar nelielu Uzvaras dienas skaidrojumu.

Fakti:
Pirmais padošanās dokuments tika parakstīts Francijā, Rheimsas pilsētā 1945. gada 7. maijā plkst. 02:41. No vācu puses to parakstīja ģenerālpulkvedis Alfreds Jodls, kuru pilnvaroja to darīt tā brīža reiha prezidents grandadmirālis Karls Dēnics (Karl Dönitz). Šis dokuments stājās spēkā 1945. gada 8. maijā.
Tā kā šo pasākumu bija organizējuši sabiedrotie bez saskaņošanas ar padojmu pusi, tad padomju pusei radās vairāki iebildumi, ieskaitot to, ka persona, kas pārstāvēja padojmu pusi, nebija pilnvarota to darīt, un parakstīt kapitulācijas aktu Francijā arī neesot bijis vēsturiski stilīgi. Turklāt atsevišķas Vērmahta daļas Čehoslovākijā joprojām turpināja cīņu.
Tāpēc pēc padomju puses ieteikuma tika rīkota vēl viena parakstīšanas ceremonija nu jau Berlīnē, Karlshorstas rajonā, kur atradās padomju militārā administrācija.

Īsi pirms pusnakts 8. maijā šoreiz Vērmahta štāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels (Wilhelm Keitel) parakstīja otro kapitulācijas aktu.


Kopš tā laika visā rietumu pasaulē 8. maijs tiek atzīmēts kā nacisma sagrāves un 2. pasaules kara beigu diena.

Kas notika PSRS, ka tur tas pats karš beidzās dienu vēlāk - 9.maijā?

Vienkāršais skaidrojums ir tāds, ka otrais kapitulācijas akts tika prakstīts 8. maijā vēlā vakarā, un pēc Maskavas laika tas jau bija 9. maijs. Tāpēc visā padomju okupācijas zonā līdz PSRS sabrukumam tika svinēts 9. maijs. Pēc PSRS sabrukuma dažadās tās sastāvā iekļautajās valstīs šis datums tika mainīts - Baltijas valstīm pieņemot Rietumeiropas standartu - 8. maiju, citām bijušajām PSRS republikām paliekot pie 9. maija.

Mani vienmēr ir mocījis viens jautājums - kā vācu tauta tik ātri pārvērtās? Vai tiešām zaudējums karā tik ļoti viņus morāli sagrāva?
Vai arī Ādolfs tiešām viņus bija apbūris?
Un ko pēc kara darīja daudzi ss vadoņi un pārliecinātie nacisti?

Uz šo jautājumu ir vieglāk atbildēt kā uz citiem Taviem jautājumiem.
Lielie un pārliecinātie veči muka. SS kā organizācija pēc tās pasludināšanas par noziedzīgu un slēgšanas "turpināja pastāvēt" caur palīdzības organizācijām bēguļošajiem SS biedriem (vienā no tām aktīvi darbojās Himlera meita Gudruna). Pārsvarā holokaustisti un citi "kara noziedznieki" slēpās Latīņamerikas valstīs. Ar šo palīdzības biedrību roku daudziem izdevās pat tīri ilgi nodzīvot pēc tam. Protams, ka nav runas par ideju paušanu daudz plašākā mērogā kā "zem deķa" un starp savējiem.
Par palīdzību ir interesants fakts, ka bēgošos nacistus labprāt pieņēma Huans Perons (Argentīnas prezidents) un ka lielu palīdzību bēgšanā bez īpašas iedziļināšanās ir sniedzis Vatikāns (vismaz viens vai vairāki garīdznieki).

Nez līdz mūsdienām ir palikušas dzīvas kādas līdzīgi domājošas organizājijas ar to laiku "kodolu"? Vai viss ir beidzies un tā ir tikai vēsture?

Pameklē krievijā... domāju, ka atradīsi.

Pēc zaudējuma Vācijā iestājās milzīga ekonomiskā krīze. Tauta jutās paverdzināta. Un Hitlers bija pirmais, kas iedvesmoja vāciešus, ka viņi:

1) var pretoties apspiedējiem;

2) ir gana spēcīgi, lai atspēlētos.

Kas notika pēc 1.kara, es zinu. Mans jautājums bija par 2.kara beigām.

Pēc 2.kara beigām bija
Frau, komm hier!

To laiku kodols ir jau miruši. Tajos gados jau arī kodols bija veči gados. Tikai to gadu zīdaiņi vēl ir dzīvi.

Nekā vairs nav. Tikai dažādas jancīgas organizācijas, kas mēģina pēc savas izpratnes īstenot NSDAP mācību. Starp pašām jocīgākajām var minēt vienu ASV - kur nacisms ir apvienots ar kristietību. Ir sava baznīca un dievkalpojumi utt.
Šobrīd neatceros viņu nosaukumu. Bet nu White Power idejas utt. Manā skatījumā pilnīgs suņa murgs.
Ir vēl tāds atslēgas vārds googlam - Kriegsberichter.
Tur arī visādu rosolu var dabūt uzzināt un lejuplādēt.

Valstī, kas uzvarēja nacismu - Krievijā pašā nacisms ir sastopams un škiet, ka arī ir diezgans ekstrēms.
Interesanti, ka vairumā gadījumu PSRS ideoloģija ir panākusi, ka ikdienas cilvēks uzskata, ka uzvarēti tika vācieši (nevis vācieši, kas ir nacisti). Manuprāt, šādi pasniegta vēsture ir taisnais ceļš uz rasismu un naida kurināšana pret noteiktu tautu.

PSRS un tās mantinieces Krievijas ideoloģijā ir vēl viena lieta, kura, mazākais - nav gudra. Karš tiek glorificēts. Tiek uzņemtas filmas par Tēvijas kara varoņiem, kuri pārvarot neganti ļauno "fašistu" pretestību uzvar viņus un nogalina, nogalina un nogalina. Vēl pie tā visa, lai neliktos par maz, tiek rādīts, kā fašisti bezjēdzīgi nogalina civilos iedzīvotājus.
Šādas filmas bez šaubām noskaņo patriotiski, bet te ir risks, ka jaunā šaurpierainā un ne tik paaudze karu pieņems nevis kā šausmīgu katastrofu, bet kā kaut ko varonīgu un foršu. Un tas jau ir ceļš uz 3. pasaules karu.
Eiropā uzņem filmas par to, cik karš ir briesmīgs, un kā dabū ciest visi, kas tajā piedalās - ex-padomju bloks uzņem filmas par supervaroņiem un nejēdzīgi ļaunajiem fašistiem, kas ir jānogalina.

p.s. runā, ka padomju blokā tiek lietots vārds "fašisti" tāpēc, ka vārds nacionālsociālisms pārāk atgādina vārdu sociālisms, kas padomju blokā bija pamata vērtība. Tāpēc tika izmantots vārds, kas apzīmē itāļu nacistus un uz vāciešiem īsti neattiecas.

Man atkal liekas, ka visa vecā sovjetu paaudze ir konkrēti nozombēta..... tas pats "fašistu" jēdziens - tur pat iedziļināties neviens nevēlas, ka fašisti bija itāļi ar Musolīni, bet nacisti tie galvenie.

Vienkārši ber kā roboti, vienu un to pašu.