Tas, ka mēs visi kādreiz "atradīsim kā nosprāgt" ir skaidrs. Jautājums ir par šī procesa ietekmi uz apkārtējo vidi un citiem cilvēkiem.

Vai kādā valstī ārpus LV ir atkārtoti jākārto a/m vadītāju eksmāmens un pirmās palīdzības sniegšanas kurss? Domāju, ka būtu lietderīgi, jo viss plūst un mainās.

Vispār,esmu aizdomājies par tēmu:auto ražtāji nepārtraukti uzlabo saviem ražojumiem (un to arī trekni reklamē,lai piesaistītu pircējus) savu izstrādājumu jaudas pieaugumus ar katru nākamo jauno modeli.Respektīvi - mazāk degvielas patērē,bet ar dažādām metodēm panāk jaudas pieaugumu.Itkā gatavotu jaunu sacīkšu autobraucēju paaudzi.
Bet tās gudrības,noliekot exāmenu,un bez pieredzes,jau nav nemaz.Un tad vēl visas tās elektroniskās glābšanas sistēmas: ja izslīd,ja sanes,ja tas,un ja šitas...Kad reāli auto jau lido ne tur kur vajag,to sensoru pīkstēšana jau diemžēl pie zināma ātruma vairs neglābj...Bet jaudas BAIGĀS!

Lielākai daļai autobraucēju jau nevajag vairāk kā nokļūt no punkta A uz B,un tam nu gan nevajag zvērīgos zirgus, spidometru ar 320,un no 0 līdz 100 5sek.Bet ja tas ir pieejams,tad tik PedalToMetal,kamēr lūžņu čupa gatava.

Tik jaudīgiem auto,kā pārdod jebkuram šobrīd(lasi-sacīkšu auto),kas tik gatavs maksāt,vajadzētu iziet speciālu pārbaudi,vai vispār to jaudu var valdīt.

Beļģijā NEKAS nav jākārto atkārtoti. Ja 18 gados saņem vadītāja apliecību un negribi jaunas kategorijas, tad ar to arī nomirsi. Nekādas medicīniskās pārbaudes, nekādas atjaunošanas. Pie mums jau ir ļoti stingri.

Jā, zinu pieredzējušus autovadītājus, kas manī raisa bažas — mēdz "izklaidēties" neprātīgi braucot pa koplietošanas ceļiem. Un ar vecumu / pieredzi tur nekāda sakara, principā pat ļoti inteliģenti cilvēki. Bet pieņēmuši, ka iet bojā autokatastrofā varētu būt viens no labākajiem veidiem, kā nomirt... Nu, katram savi klikšķi, diemžēl tādi ir un ne tikai Latvijā.

Kāda kolēģe savam 18 gadus vecajam dēliņam nupat kā nopirka BMW X5. Man uzreiz galvā saslēdzās X5 traģiskās avārijas aina... Kādreiz vecāki, pārlieki mīlot savus bērnus, nodara tiem ļaunu.
Viens risinājums būtu arī minētā Vācijas prakse. Daudz bargāki sodi sākuma periodā - ne par kaut kādām sīkām lietām, bet galvenokārt par agresīvu braukšanu un ātruma pārsniegšanu.
Noteikti vajadzētu dot soda punktus par radaru fiksētajiem pārkāpumiem. Tas būtu tikai sociāli godīgi un demokrātiski.
Beļģijas variants neies cauri smagās klīniskās ainas dēļ Latvijā - lielais psihiski slimo skaits uz 10 000 iedzīvotājiem, kā arī Eiropā lielākais iegūto psihisko saslimšanu skaits (maniakālās depresijas, psihozes, perversa seksualitāte, kas izpaužas nemotivētā agresijā, utt.).

vīri,ar jums viss kārtībā?

Rīgas apgabaltiesas kalendārs...

Eu Jurist onkuļi,paskaidrojiet.

ja tev draud no otrā stāva loga ielaist ar ķieģeli pa mašīnu kurā sēž 3 cilvēki, tas tiek šinī valstī uzskatīts par pietiekamu iemeslu izdarīt brīdinājuma šāvienu gaisā? (gāzes ierocis -plaukšķene)
P.S.
Pizec tauta palikusi LV.
Iebrauc pagalmā izkrauties un uz tevi jau sāk aurot pārdzērušies lopi!
Kad pirku biju domājis ka pret narkašiem un suņiem a izrādās ka pat letiņi ir tādi paši kropļi.

Vai tik šitam jokam nav saistība ar nepierādāmiem aizdevumiem. Kaut ko tādu ne pirmo reizi dzirdu.

Pazīstamo prātulu, ka mīlā un karā visi ieroči atļauti, pa savam prātam bija iztulkojuši četri jauni vīrieši no Ventspils: bokseri Nikolajs Grišuņins un Sergejs Rožakmens, tobrīd vēl vidusskolnieks Valentīns Šorņikovs un Anatolijs Susļins. Lai aizstāvētu sava drauga aizvainoto pašcieņu, visi četri devās uz Liepāju un gandrīz vai pēc gangsterfilmu cienīga sižeta izrēķinājās ar pāridarītāju.

Šis notikums, kas norisinājās 2004. gada martā, sākās pavisam banāli – kāds liepājnieks meitenes priekšā bija aizskāris Valentīna Šorņikova pašcieņu un to nevarēja atstāt bez atriebības. Aizvainotais sapulcināja savus draugus, sadalīja lomas, un vienā vakarā visi no Ventspils devās uz Liepāju, lai savu pāridarītāju pārmācītu un aplaupītu.

Pulksten astoņos vakarā visi četri pilnā ekipējumā apstājās pie mājas Daugavas ielā, kur dzīvoja liepājnieks, kas bija pelnījis sodu. V. Šorņikovs, paņēmis līdzi pudeli alkohola, devās pie viņa, lai it kā paciemotos. Tur priekšā bija vēl trīs puiši un divas meitenes. Kamēr mājastēva viesi virtuvē tukšoja atnesto alkoholu, V. Šorņikovs laukā palikušajiem cīņu biedriem nosūtīja īsziņu, kurā izklāstīja, cik cilvēku ir dzīvoklī, un to, ka ar ieplānoto aplaupīšanu vairs nav ko kavēties.

Kad dzīvoklī esošajie jaunieši bija sasieti, viņus pārmeklēt, atņemot rotaslietas, maciņus, telefonus un citas mantas. Ar atņemtajām maksājumu kartēm Nikolajs Grišuņins devās uz pilsētas centru, lai bankomātā izņemtu naudu. Kad izrādījās, ka viens no puišiem nosaucis nepareizu PIN kodu, telefoniski to tūlīt noziņoja dzīvoklī palikušajiem diviem gangsteriem, un vainīgais saņēma pamatīgu kāvienu, līdz nosauca pareizo kodu.

Interesanti, ka V. Šorņikovs, kurš bija visa šī nozieguma iniciators, tagad studē augstskolā, lai kļūtu par juristu.

Tiesa nolēma visus četrus varoņus sodīt ar trīs gadu ilgu nosacītu cietumsodu. Sergeju Rožakmeni atbrīvoja tiesas zālē, bet Anatolijam Susļinam vienalga jāpaliek apcietinājumā, jo pret viņu ierosināts cits kriminālprocess Rīgā saistībā ar narkotikām.


:super: