Quo Vadis, Lettonie?
27. Marts 2012, 17:21
no DB.lv
Braukt ar automašīnu Latvijā - tā ir greznība. Protams, degvielas cenas kļūst arvien augstākas, un arī labs auto nemaksā lēti, bet šoreiz stāsts ir vēl par kaut ko citu. Proti, degviela un automašīnas arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā maksā pietiekami lielas cenas, savukārt auto iegādes izmaksas tieši pie mums ir spilgts piemērs tam, ka alkatībai robežu nav.
Atbilstoši publiski pieejamiem datiem Latvijā nodokļi un maksājumi pēc automobiļa iegādes, lai to varētu sākt ekspluatēt, ir 504,63 eiro. Šīs pašas izmaksas Lietuvā ir 178,95 eiro jeb trīs reizes mazākas. Bet Igaunijā šāds «prieks» maksā 29,48 eiro, kas ir aptuveni 17 reizes mazāk nekā mūsu valstī. Piemēram, attiecībā uz sociālajām garantijām mēs mierīgi varam sevi minēt kā pilnīgu pretstatu Skandināvijas valstīm. Tur sociālie maksājumi ļoti lieli, bet arī valsts sniegtās garantijas ir augstā līmenī. Latvijā sociālie maksājumi ir salīdzinoši zemāki, bet arī garantijas nav nekādas spīdošās. Savukārt attiecībā uz auto reģistrācijas izmaksām… Situācija šajā jomā atgādina ēstuvi, kurā, samaksājot dabīgu melno ikru un laba konjaka cenu, jārēķinās, ka viesmīlis atnesīs štruntīgi pagatavotu belašu.
Būtisks ir aspekts, ka abās kaimiņvalstīs atšķirībā no Latvijas nav jāmaksā par auto pirmreizējo reģistrāciju, dabas resursu nodoklis, uz CO2 balstīts auto reģistrācijas nodoklis, ceļu nodoklis. Pēdējā pozīcija ir īpaši interesanta, ņemot vērā, ka jēdzienu «ceļi» Latvijā visbiežāk lieto cilvēki, kas ar auto faktiski nepārvietojas, kā arī politiķi, kuriem ir nepārvarama tieksme vēlamo uz dot par esošo. Objektīvāk Latvijas gadījumā bieži vien tomēr ir runāt par vietām, kur kādreiz ir bijis ceļš, bet tagad dabīgā veidā tiek gatavotas lamatas potenciālajiem uzbrucējiem - lai tie nekur tālu netiktu, jo salauzīs savu transportu jau pirmajos metros. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc, lai gan Latvijā ir viena no zemākajām vidējām algām ES, cilvēki joprojām dod priekšroku apvidus auto iegādei - ar tiem vismaz ir iespēja izbraukt pa mūsu dzimto zemi. Tātad kāds ir kopsavilkums? Vienkārši sakot, maksājot vairāk, nekā mūsu kaimiņi, mēs saņemam mazāk. Nevienam taču nav noslēpums, ka Lietuvas - Latvijas vai Igaunijas - Latvijas robežas šķērsošanas brīdi piefiksēt ir ārkārtīgi viegli. Nevis tāpēc, ka vajadzīgajās vietās ir plāksnītes ar attiecīgo valstu nosaukumiem, bet gan tādēļ, ka automašīna sāk ievērojami kratīties, jo ceļa stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Turklāt Latvijas valsts arī neslēpj, ka ceļi šeit tiek būvēti tikai par ES fondu līdzekļiem.
Un šeit arī rodas pamatjautājums - ja jau dažādi maksājumi valstij par automašīnas izmantošanu ir tik augsti, tad par ko mēs maksājam?! Būtu saprotams, ja mums būtu zemākie maksājumi un čābīgākie ceļi - skarbi, bet loģiski. Bet tagad situācija ir vienkārši neapskaužama - vismazāk maksā igauņi, bet sliktākie ceļi vienalga ir mums. Ļoti cerams, ka kādam atbildīgam vīram nav ienācis prātā par mūsu naudu uzturēt igauņu ceļus. Skan, protams, absurdi, bet attiecībā uz valsts politiku kopumā šajā jomā elementārās loģikas līmenis ir tuvu nullei.
Braukt ar automašīnu Latvijā - tā ir greznība. Protams, degvielas cenas kļūst arvien augstākas, un arī labs auto nemaksā lēti, bet šoreiz stāsts ir vēl par kaut ko citu. Proti, degviela un automašīnas arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā maksā pietiekami lielas cenas, savukārt auto iegādes izmaksas tieši pie mums ir spilgts piemērs tam, ka alkatībai robežu nav.
Atbilstoši publiski pieejamiem datiem Latvijā nodokļi un maksājumi pēc automobiļa iegādes, lai to varētu sākt ekspluatēt, ir 504,63 eiro. Šīs pašas izmaksas Lietuvā ir 178,95 eiro jeb trīs reizes mazākas. Bet Igaunijā šāds «prieks» maksā 29,48 eiro, kas ir aptuveni 17 reizes mazāk nekā mūsu valstī. Piemēram, attiecībā uz sociālajām garantijām mēs mierīgi varam sevi minēt kā pilnīgu pretstatu Skandināvijas valstīm. Tur sociālie maksājumi ļoti lieli, bet arī valsts sniegtās garantijas ir augstā līmenī. Latvijā sociālie maksājumi ir salīdzinoši zemāki, bet arī garantijas nav nekādas spīdošās. Savukārt attiecībā uz auto reģistrācijas izmaksām… Situācija šajā jomā atgādina ēstuvi, kurā, samaksājot dabīgu melno ikru un laba konjaka cenu, jārēķinās, ka viesmīlis atnesīs štruntīgi pagatavotu belašu.
Būtisks ir aspekts, ka abās kaimiņvalstīs atšķirībā no Latvijas nav jāmaksā par auto pirmreizējo reģistrāciju, dabas resursu nodoklis, uz CO2 balstīts auto reģistrācijas nodoklis, ceļu nodoklis. Pēdējā pozīcija ir īpaši interesanta, ņemot vērā, ka jēdzienu «ceļi» Latvijā visbiežāk lieto cilvēki, kas ar auto faktiski nepārvietojas, kā arī politiķi, kuriem ir nepārvarama tieksme vēlamo uz dot par esošo. Objektīvāk Latvijas gadījumā bieži vien tomēr ir runāt par vietām, kur kādreiz ir bijis ceļš, bet tagad dabīgā veidā tiek gatavotas lamatas potenciālajiem uzbrucējiem - lai tie nekur tālu netiktu, jo salauzīs savu transportu jau pirmajos metros. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc, lai gan Latvijā ir viena no zemākajām vidējām algām ES, cilvēki joprojām dod priekšroku apvidus auto iegādei - ar tiem vismaz ir iespēja izbraukt pa mūsu dzimto zemi. Tātad kāds ir kopsavilkums? Vienkārši sakot, maksājot vairāk, nekā mūsu kaimiņi, mēs saņemam mazāk. Nevienam taču nav noslēpums, ka Lietuvas - Latvijas vai Igaunijas - Latvijas robežas šķērsošanas brīdi piefiksēt ir ārkārtīgi viegli. Nevis tāpēc, ka vajadzīgajās vietās ir plāksnītes ar attiecīgo valstu nosaukumiem, bet gan tādēļ, ka automašīna sāk ievērojami kratīties, jo ceļa stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Turklāt Latvijas valsts arī neslēpj, ka ceļi šeit tiek būvēti tikai par ES fondu līdzekļiem.
Un šeit arī rodas pamatjautājums - ja jau dažādi maksājumi valstij par automašīnas izmantošanu ir tik augsti, tad par ko mēs maksājam?! Būtu saprotams, ja mums būtu zemākie maksājumi un čābīgākie ceļi - skarbi, bet loģiski. Bet tagad situācija ir vienkārši neapskaužama - vismazāk maksā igauņi, bet sliktākie ceļi vienalga ir mums. Ļoti cerams, ka kādam atbildīgam vīram nav ienācis prātā par mūsu naudu uzturēt igauņu ceļus. Skan, protams, absurdi, bet attiecībā uz valsts politiku kopumā šajā jomā elementārās loģikas līmenis ir tuvu nullei.
Quo Vadis, Lettonie?
27. Marts 2012, 20:31
Ar katru dienu paliek ar vien sliktāk. Mēs šeit varam čīkstēt un čīkstēt, par mums plebejiem valstsvīri smīn. Es tikai nesaprotu, kā tas pats satiksmes ministrs spēj pārvietoties pa mūsu ceļiem, neizrādot ne mazāko protestu par ceļu kvalitāti. Es, kā autovadītājs, kuram darbs saistās 80% ar auto, kā arī personīgi pārvietojos ar savu auto, maksāju nodokļus saistībā ar auto, tā pat, kā visi. Regulāri izeju tehnisko apskati, uzturu savu auto kārtībā taču pretī saņemu lūk šādu attieksmi - rezultātā paātrināti tiek "nojāta" personīgās automašīnas balstiekārta, sasisti riteņi un riepas. Es tik tiešām nesaprotu, sirds sāp.
Tā vietā, lai uzlabotu satiksmes drošību, kaut kāds SIA uzliek fotoradaru, taču valsts budžets tsk ceļi no tā netiek lāpīti.
Kā gan kaut kāds SIA var kontrolēt satiksmes drošību? Te lēnām viss pāriet kaut kādā modernā reketa fāzē. Tas būtu jādara valstij un valsts institūcijām!
p.s. man arī sāp sirds par netaisnību, Dārgie "Automīļi"
Tā vietā, lai uzlabotu satiksmes drošību, kaut kāds SIA uzliek fotoradaru, taču valsts budžets tsk ceļi no tā netiek lāpīti.
Kā gan kaut kāds SIA var kontrolēt satiksmes drošību? Te lēnām viss pāriet kaut kādā modernā reketa fāzē. Tas būtu jādara valstij un valsts institūcijām!
p.s. man arī sāp sirds par netaisnību, Dārgie "Automīļi"
Quo Vadis, Lettonie?
27. Marts 2012, 22:14
Tak mums vairs ES nedos strukturfondu naudu ceļiem, jo taisa sliktas kvalitātes:shura:
Pēc ES prasības, ceļam jābūt lietojamam 20 gadus:haha:
Pēc ES prasības, ceļam jābūt lietojamam 20 gadus:haha:
Quo Vadis, Lettonie?
27. Marts 2012, 22:21
Domā, ka Šlesera pagalms 20 gadus nekalpos? OK, ja sagribēs pārprojektēt, tad nekalpos... Man šķiet, ka tur solītos 20 gadus viss būs OK.27 March 2012 23:14:12 Amakatanav rakstīja:
Tak mums vairs ES nedos strukturfondu naudu ceļiem, jo taisa sliktas kvalitātes:shura:
Pēc ES prasības, ceļam jābūt lietojamam 20 gadus:haha:
Quo Vadis, Lettonie?
27. Marts 2012, 22:22
Būvatļauja šim ir atņemta.. tātad teorētiski, tam pagalmam pāri ies buldozers.. bet ak vai mēs tak esam Latvijā:mhihi:
Quo Vadis, Lettonie?
03. Aprīlis 2012, 19:21
Ekur atkal raksts par Militārās Policijas gājieniem.
MP infantīlajiem izgājieniem uz koplietošanas ceļiem esmu bijis liecinieks ne vienu reizi vien, vairākas reizes - piem., A. Deglava ielā.
Es ļoti labi saprotu, ka reizēm ir vajadzība kādu kravu pavadīt ar MP. Taču tas, KĀ kravas tiek pavadītas, manī raisa aizdomas, ka MP pavadošo automašīnu vadītāji ir iesprūduši anālajā vecumā un netiek galā ar savu puberitātes vecumam raksturīgo seksualitāti.
MP automašīnas tiek svaidītas lielā ātrumā no vienas ielas puses līdz otrai, ļoti uzkrītoši un agresīvi tiek burtiski dzīti malā visi satiksmes dalībnieki, pat tiem, kas apstājušies, šīs mašīnas palido garām ar tādiem manevriem, it kā tīšām sabaidīt gribētu.
Malači cilvēki, ka beidzot sāk par šo problēmu publiski runāt.
Esmu redzējis klātienē, kā ikdienā pārvietojas Vācijas valdība, Francijas valdība.
Jā, arī ar eskortu, bet tas tiek darīts ļoti taktiskā, pieklājīgā, un ne-agresīvā veidā.
Pie mums ar KATRU eskortu (kaut vai tas būtu prezidenta) tiek demonstrēta attieksme pret parasto tautu kā pret niecībām.
Mazu valstiņu amatos nonākušu iznireļu mazvērtības kompleksi, nekas vairāk...
MP infantīlajiem izgājieniem uz koplietošanas ceļiem esmu bijis liecinieks ne vienu reizi vien, vairākas reizes - piem., A. Deglava ielā.
Es ļoti labi saprotu, ka reizēm ir vajadzība kādu kravu pavadīt ar MP. Taču tas, KĀ kravas tiek pavadītas, manī raisa aizdomas, ka MP pavadošo automašīnu vadītāji ir iesprūduši anālajā vecumā un netiek galā ar savu puberitātes vecumam raksturīgo seksualitāti.
MP automašīnas tiek svaidītas lielā ātrumā no vienas ielas puses līdz otrai, ļoti uzkrītoši un agresīvi tiek burtiski dzīti malā visi satiksmes dalībnieki, pat tiem, kas apstājušies, šīs mašīnas palido garām ar tādiem manevriem, it kā tīšām sabaidīt gribētu.
Malači cilvēki, ka beidzot sāk par šo problēmu publiski runāt.
Esmu redzējis klātienē, kā ikdienā pārvietojas Vācijas valdība, Francijas valdība.
Jā, arī ar eskortu, bet tas tiek darīts ļoti taktiskā, pieklājīgā, un ne-agresīvā veidā.
Pie mums ar KATRU eskortu (kaut vai tas būtu prezidenta) tiek demonstrēta attieksme pret parasto tautu kā pret niecībām.
Mazu valstiņu amatos nonākušu iznireļu mazvērtības kompleksi, nekas vairāk...
Pēdējo reizi laboja Versipellis - 03. Aprīlis 2012, 20:14, kopā labots 1 reizi.
Quo Vadis, Lettonie?
03. Aprīlis 2012, 19:36
Napoleonam arī bija maziņš krāniņš 
Quo Vadis, Lettonie?
03. Aprīlis 2012, 19:50
Man pirms daudziem gadiem jau sanāca saruna par šo ar vienu no MP, kas ar putām uz lūpām aizstāvēja kolēģus, ka viņiem ir nenormālie valsts noslēpumi, ka katra sekunde svarīga, ka... Būtībā ka tāda braukšana viņiem esot normāla, ka laikam katrs brauciens ir izsaukums un īpaša operācija (kaut tolaik MP viena no aktualitātēm bija trenkāt tos, kas izvairījās no obligātā dienesta...). Pēc viņa vārdiem varētu domāt, ka mūsu valsts ir visu specdienestu centrālā bāze, te visa cīņa ar teroristiem utt. un to visu nodrošina MP. Draugs, gar kura tā brīža dzīves vietu tiem regulātais maršruts, "MP" atšifrēja kā "Mazie Peder**ti", jo par auto vadītājiem tos nevarot dēvēt.
Quo Vadis, Lettonie?
03. Aprīlis 2012, 19:54
Redzi Versipelli!
Tev es atļaušos tā uzrunāt, jo nezinu tevi sejā un tavu patieso vārdu, nav tiesību nevienu nosaukt tajos vārdos, kā tu izrunājies!
MP pildīja savus tiešos pienākumus un neviens pie tā nav vainīgs, ka viņi pavadīja automašīnas, kuras jau sen ir morāli novecojušas un ar viņām nevar pārvietoties ātrāk par 70-80km/h kur nu vēl ar kravu.
Tas, ka mūsu autovadītāju kultūra pret operatīvajiem transporta līdzekļiem ir zem katras kritikas par to esmu pārliecinājies arī uz savas ādas, pārvadājot bīstamās kravas. Paldies Dievam, ka nekas šausmīgs vēl nav atgadījies, kā arī autovadītāji ar kuriem strādāju ikdienā ir pietiekami profesionāli, ko citi nemaz nevar novērtēt.
Kā pēc taviem vārdiem varētu nosaukt cilvēkus tanī skaitā tevi, kuri bļaustās par katru sīkumu, nezinot detaļas, tsk. likumus instrukcijas u.c. normatīvos aktus, kuri jāpilda - dotajā gadījumā MP?
Es vēlreiz uzsveru un klauvēju pie autovadītāju sirdsapziņas, ka ir jārespektē operatīvie transporta līdzekļi, jo ne jau pa velti viņi braukā ar tām lampiņām, tas nav tīri prieka pēc.
Tev es atļaušos tā uzrunāt, jo nezinu tevi sejā un tavu patieso vārdu, nav tiesību nevienu nosaukt tajos vārdos, kā tu izrunājies!
MP pildīja savus tiešos pienākumus un neviens pie tā nav vainīgs, ka viņi pavadīja automašīnas, kuras jau sen ir morāli novecojušas un ar viņām nevar pārvietoties ātrāk par 70-80km/h kur nu vēl ar kravu.
Tas, ka mūsu autovadītāju kultūra pret operatīvajiem transporta līdzekļiem ir zem katras kritikas par to esmu pārliecinājies arī uz savas ādas, pārvadājot bīstamās kravas. Paldies Dievam, ka nekas šausmīgs vēl nav atgadījies, kā arī autovadītāji ar kuriem strādāju ikdienā ir pietiekami profesionāli, ko citi nemaz nevar novērtēt.
Kā pēc taviem vārdiem varētu nosaukt cilvēkus tanī skaitā tevi, kuri bļaustās par katru sīkumu, nezinot detaļas, tsk. likumus instrukcijas u.c. normatīvos aktus, kuri jāpilda - dotajā gadījumā MP?
Es vēlreiz uzsveru un klauvēju pie autovadītāju sirdsapziņas, ka ir jārespektē operatīvie transporta līdzekļi, jo ne jau pa velti viņi braukā ar tām lampiņām, tas nav tīri prieka pēc.
Quo Vadis, Lettonie?
03. Aprīlis 2012, 20:02
Papi, neviens jau nepārmet par ātrumu, tieši tāpēc jau bieži ir konvojēšana, lai brīdinātu.
Problēma ir tajā, KĀ MP to dara. Un ar kādu pamatojumu atgriežoties pārsniedza ātrumu. To, ka viņi biežāk neievēro, kā ievēro CSN, to daudzi pateiks, Ulmaņa gatvē viņu normālais ātrums ir tie paši 120 km/h. Vai tiešām 100% gadījumu ātruma pārsniegšana ir pamatota? Piedevām, senos laikos CSN bija norādits, ka ar ieslēgtām bākugunīm atļauto ātrumu drīkst pārsniegt tikai par 10 km/h, bet varbūt tagad tas punkts mainīts.
Par valdības konvoju praktiski neviens nesūdzas, vismaz salīdzinājumā ar MP. Tā ka ir viela pārdomām.
Problēma ir tajā, KĀ MP to dara. Un ar kādu pamatojumu atgriežoties pārsniedza ātrumu. To, ka viņi biežāk neievēro, kā ievēro CSN, to daudzi pateiks, Ulmaņa gatvē viņu normālais ātrums ir tie paši 120 km/h. Vai tiešām 100% gadījumu ātruma pārsniegšana ir pamatota? Piedevām, senos laikos CSN bija norādits, ka ar ieslēgtām bākugunīm atļauto ātrumu drīkst pārsniegt tikai par 10 km/h, bet varbūt tagad tas punkts mainīts.
Par valdības konvoju praktiski neviens nesūdzas, vismaz salīdzinājumā ar MP. Tā ka ir viela pārdomām.
Pēdējo reizi laboja Mizx - 03. Aprīlis 2012, 20:02, kopā labots 1 reizi.