Arī pirms kāda laika jau redzēju izrādi "Vectēvs". Vienā vārdā - kolosāli.

Ir divas liekas biļetes uz Positivus.
Atdošu pa pašizmaksu - 26Ls.

Neturēšu sveci zem pūra un tuvojoties nākamajai teātra sezonai pastāstīšu par iespaidiem vēl no iepriekšējās, pa ilgiem laikiem sanāca diezgan daudz redzēt. Sākšu no viena gala.

Ledus. Jaunais Rīgas teātris (Pārdaugavas "filiālē" )

Ļoti laba izrāde, liek pārdomāt daudz lietu dzīvē. Tā kā izrāde notiek faktiski starp skatītājiem, tos iesaistot, tad ļoti emocionāla. Zinu, kas tieši emociju dēļ nav spējuši noskatīties abus cēlienus, ir brīdis, kad visi aktieri apskaujas, tad nu reiz pat kāda no publikas ierāpuses vienam aktierim klēpī un no sirds apraudājusies.
Droši vien nav piemērota stipri aizspriedumainiem cilvēkiem, jo principā tur ir daudz par un ap seksu, lai gan tas nenozīmē, ka aktieri izģērbjas.
Tomēr izrāde emocionāli ļoti spēcīga, iespējams, ka vēl kādu stundu pēc tās gribēsies vienkārši pasēdēt un padomāt par sevi un cilvēkiem. Iesaku.

Otello (Jaunais Rīgas teātris)

Klasiskais stāsts, kas droši vien daudziem bijis jālasa skolas laikā. Par to, kā greizsirdība spēj visu sačakarēt, kā tā maina cilvēkus un iznīcina visu labo. Man patika vienkāršotais, pat minimālais skatuves iekārtojums, aktieri piemēroti lomām un tiem labi izdevās tēlojums. Arī šo izrādi iesaku.

Osedžas zeme (Nacionālais teātris)

Saturs interesants, par cilvēku nelāgo dabu un ieradumiem. Principā par alkoholiķiem, narkomāniem, enerģētiskiem vampīriem un visādām citādām tādām būšanām radu lokā. Daudz negatīvu tēlu pasniegti it kā no viņu pašu skatu punkta. Tādu īsti pozitīvu tēlu faktiski tur nav. Saturs interesants, bet, ja nekļūdos, Indrai Rogai problēmas ar teksta atcerēšanos, citi varbūt šādas lietas veiksmīgāk slēpa. Skatuves iekārtojums mazliet garlaikoja, bija pietrūcis izdomas un rezultāts tāds skolas ludziņas stila. Tā ka kopējais izpildījums varēja būt aizraujošāks, dinamiskāks, lai vieglāk būtu aizmirst, ka esi tikai teātrī. Šajā lugā teātra sajūta nepameta. Tāpat man šķita, ka lugā par daudz lamājas. OK, iederējās stilā, bet pietiek ar vienu, diviem lamu vārdiem, nevis nepārtrauktu to bārstīšanu — zuda ticamības sajūta, jo ne jau visi rupjie lamājas tiešām nepārtraukti, tas vienkārši apnika. Ar to režisors bija pārcenties.

Ir vērts noskatīties, bet kopumā laikam sliktākā no pagājušajā sezonā apmeklētajām izrādēm, ko te saucu par skatīšanās vērtām.

Kāds ir apmeklējis izrādi "Kolperta kungs"?

Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" aicina piedalīties piemiņas pasākumā

2.septembrī plkst.16:00 Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" organizē piemiņas pasākumu veltītu 95.gadadienai kopš latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes.

Pasākuma programmā:

- Piemiņas brīdis pie latviešu strēlnieku pieminekļa
Tīnūžu pamatskolas pagalmā.
- Gājiens uz Vācijas armijas karavīru kapsētu "Lejas - Tīnūži".
- Izbrauciens uz cīņu vietām pie M. Juglas upes, Brektu un Skripstu
māju apkārtnē.



Aicinām visus interesentus piedalīties pasākumā!

Neliels atskats uz pagājušā gada pasākumu.

Vakar pēc daudzu gadu pārtraukuma bija iespēja apmeklēt Sturm pasākumu un sapratu, ka par to ir vērts te uzrakstīt. Jo tas pilnīgi notiekti ir ļoti spilgts un kvalitatīvs subkultūras paraugs Latvijā. Nezinātājiem — Sturm jau padsmit gadus ir smagās elektroniskās mūzikas, khmmm... kā lai to pasaka, jau padsmit gadus viņi apvieno šādus cilvēkus Latvijā.

Kas pa šiem gadiem nācis klāt? — noteikti, ka kvalitāte. Un turp var arī iet kā uz izstādi, kā uz šovu un kā uz koncertu. Viens tas, ka tagad arī pie mums var redzēt cilvēkus — mākslas darbus, citādi nenosaukt. Skaidrs, ka šie tēli tiek veidoti, ilgi, rūpīgi, pārdomāti, OK, kā nu kuram ar gaumi, ir arī pabriesmīgi tēli, bet turpat blakus ir tādi, ko vārētu pētīt un pētīt. Tas nav tikai pāris dienu darbs:




Nākamais ir šovs. Tā tiešām ir cilvēku spilgta pašizpausme, veidojot gan sevi, gan šovu koncertā, jo, ja mūzika nesaistīja, bija uz ko skatīties. OK, kopējā tematika tāda paskarba, bet kur vēl var paskatīties kā meitene aiz ādas (!!!) tiek āķos pakārta pie griestiem vai puisim ādā saspraustas degošas svecītes. Nezinu aizkulises, nezinu, cik tur iluzionistu triki, cik viss pa īstam, bet tas bija iespaidīgi un pasniegts tik gaumīgi, ka bija interesanti arī tiem, kam sado-mazo pasākumi nav iekšējs aicinājums. Redzot āķos iekārto meiteni nodomāju — žēl, ka šāds šovs šobrīd šeit pieejams tik šauram personu lokam. No otras puses varbūt labi, ka tā — lai kāda nelīdzsvarotāka persona bez pietiekamām zināšanām nemēģina ko līdzīgu atkārtot mājās...

Mūzika. Tā bija dažāda, bet principā visa augstā līmenī. Iemetīšu te divas dziesmas, ne tāpēc, ka būtu mani vakara favorīti, bet tāpēc, ka meiteņu grupa.



Pirms apmēram 10 gadiem gadījās uz Sturm pasākumu aizvest baru somu elektroniskās (pop)mūzikas producentu, izpildītāju utt., kas nu toreiz bija sabraukuši uz festivālu Forte Rīga (Sturm klubā Metro bija daļa no šī festivāla, kas risinājās pa dažādām vietām un klubiem visā Rīgā). Viņi bija milzīgā sajūsmā par šo patiesībā ne popmūziku. Pats toreiz par konkrēto koncertu biju stipri pesimistiskāks kā vakar pieredzēto. Ir pilnīgi skaidrs, ka uz Sturm pasākumiem var droši vest ārzemniekus, kuriem patīk un interesē elektroniskā mūzika, ne tikai pakratīties populārajos ritmos Vecrīgas klubos.

Vai kāds no šejieniešiem netaisās apmeklēt DzeltenoPastnieku koncertu šopiektdien (28sep) PALLADIUMĀ ?
Labprāt pēc koncerta turpat satiktos.Es būšu tas,kas spēlēs sintiņu un ģitāru.Un saksofonu.Un tamburīnu.


Koncerts Īstiem Faniem! 2 stundu garumā!Dziesmas aranžētas lai skanētu tuvu kā ierakstos!

Oho