Quo Vadis, Lettonie?

Nu bet pilsonība ir viena no svarīgākajām lietām pasaulē, nav nekāda VIP karte Laroca bārā....

1995-2012
Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 137 673 personas, to skaitā 14 046 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem.

grūti? nedomāju....

19 February 2012 20:22:45 vabo rakstīja:
a programma dļa ekzamena prosto ložit na poval,towariw graždanstvo polu4al ,Ja evo konsuļtiroval.

Nezinu, kā gājis tavam "biedram", bet manam radam izdevies ar otru piegājienu naturalizēties, neprotot bez kļūdām pateikt pat vienu teikumu. Kā pats teicis, apžēlojās un ieskaitīja. Šāda pieeja arī nav pareiza (no komisijas puses).

19 February 2012 15:41:39 Richy rakstīja:
Tiešām, tāda sajūta rodās.
Un piekapīgi esam pret visiem, gan krieviem, gan amerikāņiem, gan eiropiešiem. Katrs te var nākt un uzstadīt savus noteikumus...

Tā taču ir bijis no laika gala - piem. filma "Rīgas sargi", kur visi čurāja karstu, vienīgi K.Ulmanim bija sava nostāja.

"Vella kalpi" bez komentāriem.

Filmas nav nekāds vēstures fakts, bet daļa patiesības tomēr tur ir...

19 February 2012 20:21:51 Misters X rakstīja:
Vabo, kāds tad, Tavuprāt, būtu risinājums, lai turpmāk nelojālie pilsoņi nebalsotu par Latvijas pievienošanu Krievijas guberņas statusam ?

Saņemies un atbildi , nevis ironizē

1.Neviens nebalsoja par pievienošanos Krievijai un dikti šaubos ka arī balsotu ja būtu pa šo tēmu referendums.It īpaši tie sliktie Latgalieši kuri šobrīd gremdē Latvijas ekonomiku ar ahunās kontrabandas plūsmu,viņi labāk par Mums zin kās tur notiek.
2.Ko Jūs tik nervozi un histēriski uztverat to referendumu? Neviens taču netaisās aizvietot latviešu valodu pret krievu valodu.Kā paskatos un paklausos no abām pusēm tā arī skan,kā tad balsoja referendumā ja nesaprot tam visam jēgu?
3.Ziģi īsti nezinu zini vai nē,bet 80 gados tie paši Latvieši kas aizbrauca uz Vāciju un gribēja kļūt par Vācija piloniem saņiemā pavisam citu attieksmi nerunāsim par 200 markām mēnesi par to ka mācījās valodu,tur valstij bija vajadzīgi pilsoņi un nodokļu maksātāji,nevis tā saucamāis ,,puwe4noje mjaso,, par kuru var ārdīties un likt priekšā tik šausmīgam kaimiņam kā Krievija.
4.Man pie kājas-latviešu vai krievu valoda,man ar abām nav problēmu,neviens nereizi personīgi man nav norādīis ka jārunā vienā vai otrā valodā.Bet te jau cita dela- angļu valoda jau sen ir neoficiāli otra Valsts valoda Latvijā,un to es savā darba sfērā esmu izjutis uz katra soļa -ES direktīvas tikaj Nr. un links kur viss ir angliski.Vai tad Latvijas likums nenosaka ka dokumentācija jābūt Valsts valodā?Pamēģini tikai par šo iepīkstēties uzreiz atbilde - mācies valodu vai pazūdi.Forši nē? Trulīt te būs kaudze ar gudriem komentāriem ka ir jāmācās,un tā ir pieņemts ,mēs taču esam ES un vēl daudz visādas hujņ#s,bet ja tas būt Krievu valodā nu tad ietu pa gaisu.Kur ibio ir loģika?
p.s. Zigmār Tu ICAOkādā valodā skaties?Es angliski nesaprotu,franciski temboleje,atlika sav laik tikai RUS valoda,žēl ka nav LV.

Šis referendums pierāda arī to, ka mums ir ļoti daudz nelojālu pilsoņu un ka pilsonības piešķiršana būtu jāizvērtē vēl stingrāk.

Runājot par krievu valodas statusu, ir pietiekoši daudz aizvainojumu piedzīvots latviešiem savā valstī, kad te valdīja okupanti. Krievu valodai tad bija ļoti liela nozīme, un latvieši kā vergi arī runāja krieviski. Šī vergu ideoloģija strādā vēl šodien, kas liek tiem, kuri dažādu iemeslu pēc latviski nerunā, domāt, ka krievu valodai joprojām ir milzīga nozīme šajā valstī un tai ir jābūt otrai valsts valodai.
Īstenībā krievvalodīgajiem acīmredzot nav pietiekoši skaidrota vēsture - tas, ka šeit ir latviešu zeme un ka laiks, kad krievu valodai bija liela nozīme, ir tas laiks, kad te viss bija okupēts un pakļauts boļševiku kolonizācijas politikai. Atņemot krievu valodai šo "kruto" statusu, cilvēkiem tiek atņemtas privilēģijas (dzīvot valstī, kas pieder citai tautai, un nerunāt tās valodā), aka extras, nevis kas būtisks. Var braukt ar mersi, kam ir elektriskie logu pacēlāji, bet var braukt ar "airiem". Bet uzsvars ir uz to, ka var braukt.
Neviens te neliedz dzīvot, strādāt un baudīt dzīvi puslīdz Eiropā.
Tas, ka krievisku runājošos kaut kur nemīl, arī nav gluži bez pamata. Kāpēc? Vienkārši - jo okupanti, kas valstī ienāca un darīja šausmu darbus, runāja krieviski (tāpāt kā arī bija tādi, kas runāja vāciski un arī darīja visādas lietas). To ir grūti aizmirst. Latvieši, kas pārzina vēsturi, baigi nemīl arī vāciešus, jo okupants ir okupants.
Ja okupanti būtu bijuši marsieši, tad te cilvēkiem būtu pamats nemīlēt marsiešu valodu.

Ass naids pret šodienas krievvalodīgajiem, protams, ka ir nevietā un tā izpausmes ir šaurpierīgas. Šodien kādu saukt par okupantu ir ļoti izaicinoši un nepamatoti. Tomēr viņiem derētu kādreiz paskatīties uz vēstures jautājumiem, noliekot malā lielkrievu šovinismu un "mēs uzvarējām fašismu" bravūru. Saprast, ka šai uzvarai ir arī otra medaļas puse - pus Eiropas okupēšana un savu utopisko ideju uzspiešana, kā rezultātā krievu valodu "nemīl" ne tikai Latvijā. Es par to justu kaunu viņu vietā...

Man personīgi sāp sirds par to, ka bija šis referendums, viņam nemaz nebija jābūt. Tagad visi staigā apbižojušies un tie, kuri runā importa valodā - tie tagad ir sliktie.
Man pazīstami krievi balsoja PRET tad nu lūk rādītājs!

Žēl, ka mūs šķeļ, nevis vieno! Par to manuprāt kādam(iem) būtu jāuzņemas atbildība.

19 February 2012 20:47:19 Renoir rakstīja:
Šis referendums pierāda arī to, ka mums ir ļoti daudz nelojālu pilsoņu un ka pilsonības piešķiršana būtu jāizvērtē vēl stingrāk.

Runājot par krievu valodas statusu, ir pietiekoši daudz aizvainojumu piedzīvots latviešiem savā valstī, kad te valdīja okupanti. Krievu valodai tad bija ļoti liela nozīme, un latvieši kā vergi arī runāja krieviski. Šī vergu ideoloģija strādā vēl šodien, kas liek tiem, kuri dažādu iemeslu pēc latviski nerunā, domāt, ka krievu valodai joprojām ir milzīga nozīme šajā valstī un tai ir jābūt otrai valsts valodai.
Īstenībā krievvalodīgajiem acīmredzot nav pietiekoši skaidrota vēsture - tas, ka šeit ir latviešu zeme un ka laiks, kad krievu valodai bija liela nozīme, ir tas laiks, kad te viss bija okupēts un pakļauts boļševiku kolonizācijas politikai. Atņemot krievu valodai šo "kruto" statusu, cilvēkiem tiek atņemtas privilēģijas (dzīvot valstī, kas pieder citai tautai, un nerunāt tās valodā), aka extras, nevis kas būtisks. Var braukt ar mersi, kam ir elektriskie logu pacēlāji, bet var braukt ar "airiem". Bet uzsvars ir uz to, ka var braukt.
Neviens te neliedz dzīvot, strādāt un baudīt dzīvi puslīdz Eiropā.
Tas, ka krievisku runājošos kaut kur nemīl, arī nav gluži bez pamata. Kāpēc? Vienkārši - jo okupanti, kas valstī ienāca un darīja šausmu darbus, runāja krieviski (tāpāt kā arī bija tādi, kas runāja vāciski un arī darīja visādas lietas). To ir grūti aizmirst. Latvieši, kas pārzina vēsturi, baigi nemīl arī vāciešus, jo okupants ir okupants.
Ja okupanti būtu bijuši marsieši, tad te cilvēkiem būtu pamats nemīlēt marsiešu valodu.

Ass naids pret šodienas krievvalodīgajiem, protams, ka ir nevietā un tā izpausmes ir šaurpierīgas. Šodien kādu saukt par okupantu ir ļoti izaicinoši un nepamatoti. Tomēr viņiem derētu kādreiz paskatīties uz vēstures jautājumiem, noliekot malā lielkrievu šovinismu un "mēs uzvarējām fašismu" bravūru. Saprast, ka šai uzvarai ir arī otra medaļas puse - pus Eiropas okupēšana un savu utopisko ideju uzspiešana, kā rezultātā krievu valodu "nemīl" ne tikai Latvijā. Es par to justu kaunu viņu vietā...

perfekti

19 February 2012 20:50:12 Papis rakstīja:
Man personīgi sāp sirds par to, ka bija šis referendums, viņam nemaz nebija jābūt. Tagad visi staigā apbižojušies un tie, kuri runā importa valodā - tie tagad ir sliktie.
Man pazīstami krievi balsoja PRET tad nu lūk rādītājs!

Žēl, ka mūs šķeļ, nevis vieno! Par to manuprāt kādam(iem) būtu jāuzņemas atbildība.

Šis bija ļoti veiksmīgs demogoģijas paņēmiens, jo tika aizskartas latviešu izdzīvošanas jūtas, izteikts milzīgs apdraudējums. Ļoti emocionāli. Ļoti aizskaroši.

Vienīgi mani priecē ārvalstīs esošie LV patrioti, malači, ka atrada laiku, lai aizietu nobalsot!

Man ir ļoti skumīgi par visiem šiem meliem, puspatiesībām un apzināti veidoto demagoģiju (galvenokārt no SC puses, ejot no Austrumiem inspirētu nelīdzsvarotu ektrēmistu - Lindermana&CO pavadā).
Kādā veidā krievi Latvijā ir dirskriminēti un apspiesti? Vai patiešām krievi ir apspiesta minoritāte? Kas tie par nelietīgiem meliem???? Aiz krieviem stāv milzu impērija, lielvalsts.
Vai krievu pensionāri apdalīti vairāk, kā latviešu (līdz šim saņemot arī Krievijas pensijas un pabalstus)? Vai krievi vispār ir nabagāki par latviešiem ???
Kad krievu valoda Latvijā nav varējusi brīvi un pienācīgi izpausties? Taisni otrādi - piem., piezvanot uz namu pārvaldi Pļavniekos, es kā latvietis jūtos diskriminēts savas valodas dēļ, jo neviens nav spējīgs un gribošs ar mani latviski sarunāties. Te brīvi tiek translēta Krievijas un krievu TV, ir neskaitāmi preses izdevumi, savas radiostacijas, biedrības, utt.
Vai mums būtu jātolerē nekrietni mēģinājumi destabilizēt situāciju mūsu zemē, apzinātu un zemisku konstitucionālo pamatu graušanu, tās pamatvērtību graušanu, vārdos runājot par ko citu - krievu pašcieņu utt.
Es ļoti labi zinu krievu inteliģences viedokli.
Problēma ir tā, ka patlaban piedzīvojam padomju boļševistiskās mentalitātes renesansi.

Tur patiešām jābūt stulbam, lai nesaprastu, ka pret Latviju tiek īstenota zemiska agresija (finansiāli, informatīvi, utt.) - ar mērķi mainīt šeit valsts varu un atjaunot padomju impēriju nu jau nacionālšovinistiskā garā. Ar Krieviju patlaban notiek tas pats, kas savulaik ar hitlerisko Vāciju (apdraudot kaimiņus).
Vienīgā cerība ir demokrātiskā revolūcija Krievijā.
Lindermans un Osipovs ir tikai izpildītāji, orientējoties uz krievu sabiedrības neizglītotāko/nedomājošako daļu.
Nevarēja arī nepamanīt, kam īsti kalpoja liela daļa krievu mediju.
Problēma ir tajā apstāklī, ka visi to zināja, bet mīļā miera un labticības labad izlikāmies, ka tas jau nieks.
Diskusijas ap referendumu skaidri parādīja, kādi bija patiesie mērķi.
Latviešiem turpmāk jābūt daudz gudrākiem, modrākiem un ar lielāku pašcieņu. Nevar piekāpties visā un meklēt kompromisus nediskutējamās vērtībās.

Pēdējo reizi laboja Versipellis - 19. Februāris 2012, 21:40, kopā labots 1 reizi.