Njā, cilvēki ir visādi. Kad es vienreiz atstāju šitā numuru uz stikla, jo bija jāskrien uz exāmenu, pēc pāris stundām man zvanīja, un ar lielu pateicību laimīgi stāstīja, ka mašīnai nekas neesot noticis, lai es nesatraucoties
Un otrs, pretējais gadījums bija vel labāks un pārsteidzošāks - pirms gadiem trijiem, ziemā, vienu vakaru, precīzāk - ap trijiem naktī, izgāju no mājas lai izmestu līkumu pa pilsētu. Izeju un skatos - mašīna tā kā drusku šķībi stāv, un kaut kā zemapziņā nodomāju - dīvaini, jo parasti apstājos perfekti perpendikulāri pret māju. Daudz laika pārdomām nebija, jo pēkšņi no netālu esoša piektā bembja (tai laikā pēdējais) lec ārā divi kadri un sparīgi dodas manā virzienā. Sāku jau domāt kas nu būs, un ko darīt (trīs naktī, ielas tukšas, mašīna neredzēta, drusku dīvaini tā kā). Bet nepienākot vel līdz manīm, viens no tiem rāda uz manu w124, un prasa, vai es zinot kam viņš pieder? Man jau paliek pa visam interesanti... - saku ka man, domādams, kas nu sekos tālāk. Tē pēkšņi abi sāk vienlaicīgi runāt - viens kaut ko stāstīt par sadursmi, otrs par to ka meklējot mani divas stundas :! Tad es sapratu kapēc mašīna drusku šķībi stāv. Izrādās, tā kā tai vakarā bija uzsnidzis plāns sniedziņš, džeki pa tukšo biķernieku ielu gāzējot ar bembi, drusku izslīdējuši, un līdz galam nesavākušies ar savu bampera stūri trāpījuši pa manējo (sekas nekādas trakās - izsists pakaļējās lampas stūris, un drusku noskrāpēts bamperis). No sākuma puiši vienkārši stāvējuši un gaidījuši vai kāds neskatīsies pa logiem, bet tā kā kaimiņi nepievērsa uzmanību (man logi uz otru pusi), gāja kāpņutelpā meklēt pa dzīvokļiem. Skaidrs ka vienos, divos naktī neviens pie durvīm negribēja iet, un cerības atmeta pie trešā stāva, kad viens mans kaimiņs viņus vispār piedraudēja nošaut (pats dzīvoju 4ajā). Tā nu šie vel stundu vienkārši nīka, vels viņ zin ko cerot sagaidīt... bet tā kā mans ikdienas ritms vienmēr ir bijis pilnīgā pretstatā vispārpieņemtajam, un es trijos naktī devos tikties ar cilvēkiem iedzert kafiju, tad sagaidīja arī (par ko viņi bija ne mazāk pārsteigi). Jāpiebilst ka, izrādījās, viens džeks dzīvo divas mājas iepriekš, bet otrs kvartālu tālāk, un lai arī nebijām pazīstami, manu mašīnu viņi zināja gadiem ilgi, jo ilgās esamības dē,ļ to zin visi apkārtējie.
Rezultātā bembja īpašnieks uzrakstīja tādu kā parādzīmi (mentus nesaucām), iedeva nedaudz naudu, un vel pēc dažām dienām atveda man jaunu lampu (viņa tēvam bija šrots :blink: ) un vel kaut kādu naudu.
Tādi brīnumi arī gadās
.gif ";)")
Do good things, and good things happens
.gif ":)")
Iebuktēja bampera stūri, ka pat saplīsa moldings + noskrāpēja virsbūves stūri. Secinājums: jāmaina bampera uzlika (lielais moldings) + jākrāso pakaļa, jo vienu stūrīti nepiekrāsosi. Remonts uz kādiem 150Ls. Cūkas vienkārši! Ātrāk jāuztaisa KASKO!
_20_20.png "Twitter"){kind=small}
