Quo Vadis, Lettonie?

Neviens Latvijā neieklausīsies izteikumos, ka vajadzētu piebremzēt uz mežu izciršanu. Gāzi grīdā taktika tagad visiem liekas pieņemama. Ja tā padomā, tas ir viens no lielākajiem eksporta objektiem, ja ne pats lielākais. Cirtīs kamēr sapratīs, ka ir mēsli un pēc tam brīnīsies.

LVM tā pat drīz tiks pārdots, tādēļ būs tikai sliktāk.
Var jau izpirkt mežus un mūžīgi saudzēt...

Parasti argumentē tā - kailcirtes taču izmanto jau gadsimtiem, bet meži pazuduši nav...
Vājš arguments!
Praksē tā pierādījusi sevi kā aplamu, it sevišķi, ja kailciršu ir daudz (viena pie otras). Īrijas, Ziemeļvācijas, uttttt. piemēri....
Šajā gadījumā zinātne ir tikai pakārtota vajadzībai ātri nopelnīt, uzspļaujot tam, kā tad ir patiesībā.
Ģenētiksi mazvērtīgākie koki, kas tur atstāti sēklas izsēšanai (šķībi, līki - tie, kas neder apstrādei), vienalga aiziet bojā (izkalst vasaras svelmē).
Trakākais ir tas, ka kailcirtēs priežu meži vairs neatjaunojas. Tur saaug krūmi un čakšņi, pazūd sūnas, virši, mellenes, brūklenes, mainās visa ekosistēma.
Tas process ir neatgriezenisks, ja mēs paši neattapsimies.

Starp citu, tēva mežā arī bija skujukoki, kuri tika izcirsti un vietā neko neiestādija.
Pēc dažiem gadiem tur saradās simtiem mazu ozoliņu. Hvz, no kurienes, bet izskatās, ka pēc daudziem gadiem, tur būs jauks ozolu mežs

Cik es par šīm ciršanas lietām zinu — tas, ka izcērt, tas vēl nav nekas, svarīgākā un atbildīgākā daļa ir tās darbības, kas seko pēc izciršanas. Vai notiek meža atjaunošana un kopšana. Re, Richy rakstīja, ka sasējušies daudz, daudz ozoliņu. Ideāli — pieņem lēmumu, ka tur kops ozolus. Nu, tad visi pārējie kok/krūmi jāpļauj laukā, jāretina ik pa laikam. Un tikai pēc tam varēs atstāt mežu pašplūsmā.

Par to, ka mainās augu valsts, ka bija viens, pēc tam cits. Nu, jā, bet daļai augu tieši šīs pārmaiņas ir vajadzīgas. Ir augi, kuriem vajag izdegušas mežu platības, kas ir pirmie, kas aug tādās vietās, ir, kam vajag izcirtumus. Nu, ja mežiem nemaz neļaus degt, neļaus kailcirtes, neļaus vēl kaut ko, tad tāpat situācija dzīvajai dabai nebūs vienlīdzīga. Vienīgais svarīgais — proporcijas un tas, ko cilvēks dara pēc tās meža izciršanas. Pametot novārtā atjaunošanās būs lēna, mokoša un nekas vērtīgs tur tiešām neveidosies.

Šodien gadījās interesants un pārdomu vērts piedzīvojums Valmieras ielā.
Agrā pēcpusdienā braucu pa Valmieras ielu no Lāčplēša ielas virzienā uz Deglava tilta pusi.
Mašīnu maz, nekur nesteidzos, izbaudu braucienu.
Tūlīt aiz tā līkuma (kur sākas 2 joslas) pa pirmo joslu ar apm. 25-30 km/h pārvietojas zils Volvo universāls.
Kolīdz tā gājēju pāreja aiz muguras, daudz nedomādams parādu pagriezienu un pārkārtojos otrajā joslā.
Domāju šim pabraukt garām un atgriezties 1. joslā, bet nekā - šis spiež, cik jaudas un tā mēs blakus viens otram nobraucām līdz krustojumam, kur dabūjām apstāties pie sarkanās gaismas. Pametu aci - tur pie stūres liela auguma pavecs vecis. Nopriecājos pie sevis, ka tāds onka laikam nodomājis skrieties.
Lai brauktu taisni, pirms nākamā krustojuma tur jāieņem 1. josla, jo 2. tur ir tikai pa kreisi.
Iedegas zaļais, es domāju - palaidīšu šo pa priekšu, bet nekā - šis nebrauc.
Tad uzdevu gāzi, lai tiktu šim priekšā un laikus ieņemtu 1. joslu, bet arī tas vecis ar Volvo piedod gāzi. Nu domāju - lai jau šis brauc, ja šim tik svarīgi, nometu gāzi, lai brauc pirmais.
Bet atkal nekā - arī šis nebrauc. Vienkārši principa pēc nelaiž mani vairs 1. joslā.
Apstājos pavisam, šis beidzot aizbrauca pāri krustam, bet es aiz viņa. Iekšā jau viss vārās, knapi valdos.
Kolīdz šis krustam pāri, sāk bremzēt un pa 2. joslu ar apm. 15 km/h. Parādu pagriezienu, mēģinu apbraukt šo pa 1. joslu, bet šis man priekšā.
Uzmetu pa signāltauri un ielecu 2. joslā, bet šis atkal man priekšā. Un tad nu vajadzēja redzēt - šis līdz Pērnavas ielas krustam vilkās man pa priekšu uz apm. 20 km/h uz 1. ātrumu - tā, lai maksimāli daudz mellu dīzeļa dūmu būtu aizmugurē.
Pie Pērnavcas ielas krusta šis izlec ārā, pienāk pie manas mašīnas, skaļi lamājas un saka, lai kāp ārā. Man rokas trīc no dusmām, bet savaldos un tik sēžu. Pēc principa - "ja tev cūka (psihs) kož, nekod tai (tam) pretī".
Tā nu iedegās zaļais, cilvēki aizmugurē sāka signalizēt, izdevās nokļūt šim priekšā, šis gan centās man turēties astē, bet nekas nesanāca satiksmes situācijas dēļ.
Pilnīgs sviests, kādi idioti un psihiski nelīdzsvaroti cilvēki ir autobraucēju starpā. Esmu par to, ka būtu vajadzīgi daudz nopietnāki psiholoģiski un psihiatriski/neirotiski testi, iegūstot vai pagarinot tiesības.
Tas ir pilnīgi kas neticams un nesaprotams, kas darās atsevišķu cilvēku smadzenēs....

kādās smadzenēs? tur sen tikai samazgas peld... es parasti jūtu līdzi tādiem mātes nemīlētajiem.

Tava pacietība ir apbrīnojama. Es būtu kāpis ārā.

Mani nesen Slokas ielā šitā mēģināja "pārmācīt" BMW ar VN VO-23, kad negribēju viņu laist sev priekšā bez pagrieziena rādījuma no viņa puses.

Šis jau ir tāds brīvdienu sindroms. Man aizvakar tāpat pa Brīvības ielu no Gaisa tilta līdz pat Ģertrūdes ielai pa priekšu vilkās divi auto (hvz kas tie bija) uz 40km/h pa abām joslām vienlaikus. Lai arī nekur nesteidzos, rezultātā garastāvokli sabojāja gan. Brīvdienās ar to jārēķinās - pa pilsētu pārvietojas arī visi tie, kuri darba dienā auto atstāj juglā un kāpj tramvajā (un labi ka tā).

Pēdējo reizi laboja MBex - 08. Februāris 2011, 22:29, kopā labots 1 reizi.

Neciešu, ka nerāda pagriezienus!