28. Oktobris 2014, 11:20
Te var veselus romānus rakstīt uz šo apstrādes tematu.
Mana personīgā pieredze un izdarītie secinājumi,
1. Ļoti uzmanīgi lietot "cietās" apstrādes līdzekļus, tādus kā piķa mastika, gumijotie pārklājumi u.t.t.
2. Vairāk lietot šķidrās apstrādes.
Ar cietajām apstrādēm problēma ir tāda, ka pēc apstrādes viss izskatās ļoti labi, bet zem apstrādes rūsa turpina dzīvot savu dzīvi. Te var minēt to piemēru, ja kāds ir auto apakšā ar skrūvgriezni izbakstījis cauri oriģinālajai gumijotajai mastikai cauri un sapratis, ka zem tās metāla vairs nav.
Ļoti svarīga ir auto iekšējo konstrukciju apstrāde, tur parasti mitrums uzturas ilgāku laiku, viss sliktāk ventilējas. Un te ir nepieciešams visu nopūst ar kaut ko lipīgu un galvenais tādu līdzekli, kurš visu laiku lien iekšā rūsā un spiež ārā ūdeni. Šajā gadījumā nav nekā labāka par eļļu.
.gif)
Vecās krievu receptes ir nigrola (bieza eļļa) un movila maisījums. Te jāatzīst, ka mūsdienu nigrols vairs nav tas, kas agrāk. Movils ir tas pats auto vasks, tā kā movils diezgan ilgi tur nepatīkamu smaku, tad var izmantot jebkuru citu auto vasku. Tas gan ir nedaudz dārgāks.
Pūst tikai ar auto vasku nav tik efektīvi, jo tas nelien iekšā rūsā un ar laiku vibrāciju iespaidā sāk atdalīties/plaisāt tieši šuvju vietās. Arī vaski ir dažādas konsistences un kvalitātes.
Taisot nigrola-vaska maisījumu, vasks jāliek pēc iespējas mazāk (pietiek ar kādiem 20%). Vasks ir nepieciešams tikai tik daudz, lai tā lieta netek tik ātri nost. Samaisot to visu kopā nigrols paliek šķidrs un maisījums ir piemērots pūšanai.