|
Pirms saviem komentāriem ierakstīšu informāciju no Wikipedia, jo par konkrēto modeli ir atšķirīgi viedokļi un apgalvojumi, ka tas nemaz nav īsts Volvo. Tātad, šis auto ir būvēts Holandē Volvo sadarbībā ar Mitsubishi Motors. Mitsubishi analogs būtu Mitsubishi Carisma, tomēr japāņu versijai vismaz Eiropā bija mazāka piekrišana. Par spīti it kā abu modeļu vienotai platformai no katras automašīnas 5,000 daļām 4,000 katram no tiem bija unikālas. No atlikušajām kopīgajām 650 ražoja Volvo un 350 Mitsubishi. Secinājumi – Volvo V40 (S40) ir tikai 350 Mitsubishi daļas. Attiecīgi Volvo īpašā uzmanība drošībai un ergonomikai V40 ir sajūtama, Mitsubishi tajā atpaliek. OK, ir 350 Mitsubishi daļas un ražots tas ir Holandē, citādi Volvo tradīcijas tiek ievērotas. Otrs fakts – tas tomēr ir mazais, ekonomiskais Volvo, tāpēc nav arī brīnums, ka pēc dažādiem parametriem tas tomēr atpaliek no lielajiem brāļiem.
Manis lietotais bija (šobrīd gan vēl ar to braucu, bet pavasaris klāt un pēc tā lietošanas vairs nav vajadzības – jāpārkāpj atpakaļ savā MB) Volvo V40 ar 2,0 litru benzīna motoru un turbīnu, 1998. gads. Par citiem motoriem -- 1,8 l benzīna versija ir Mitsubishi ražojums, vairs nevaru atrast dīzeļmotoru ražotāju, bet kaut kā stāv prātā, ka arī tas nav Volvo. Un dīzeļmotorus V40 neieteiktu izvēlēties – ar tiem problēmu vairāk kā vajag, ne velti tie maksā mazāk par benzīna analogiem. Kā Richy teica – ļoti laba alternatīva tiem, kas pieraduši braukt ar lielajiem Golfiem, bet gribētos norādīt, ka auto ir ērtāks un patīkamāks. Patiesībā praktisks ģimenes auto. Autobraucēji to ir ievērojuši, ne velti ielās tie nav nekāds retums.
Atsauksmes. Principā tie atpaliekot no lielajiem brāļiem. Daudzi sūdzas, ka kad sākas problēmas un remonti, tad tie ir pamatīgi. Vadāju ar to apkārt Volvo rūpnīcas vadītājus no Zviedrijas, viens no tiem arī atzina, ka vienā brīdī tiem iestājas pamatīgi remonti. Vienlaicīgi gan viņš norādīja, ka pašam 3 tādi bijuši. Maza pretruna veidojas – it kā nav patīkams, kad sasniedz noteiktu nolietojumu, remontu ziņā, bet ir pietiekami labs, lai pārkāptu tādā pašā jaunākā. Tātad nav tā sliktākā izvēle. Tagad kaut ko sliktu tieši no manas pieredzes. Visai apakšmalai apkārt iet plastmasas slieksnis, spoilerītis, tas ir pietiekami trausls un parasti ir bojāts. Abiem V40 ar kuriem kopš rudens braucu tie bija bojāti. Tā vairāk ir vizuāla problēma. Braucot mani ir kaitinājušas vairākas citas lietas – jumta balsti vējstikla malās ir resni un tā novietoti, ka vismaz man bieži aizsedza ceļu, pāris reižu ir bijušas asas izjūtas izgriežoties, piemēram, no pagalma, jo tieši to dēļ es neesmu redzējis garām braucošas automašīnas. Droši vien, ka tie labi kalpo kūleņojot, bet vismaz man tie regulāri aizsedz skatu. Nepatīkami. Cits ir tas, ka ļoti, ļoti daudzām automašīnām braucot pa netīru šoseju (sniega putra, sāls, smiltis) šie netīrumi mēdz nosmērēt kādas svarīgas lietas un mazliet kaitina. (Vecajam Passat visa putra slīdēja vējstiklā, W123 labi no peļķēm vējstiklā met ūdeni, W201 ar laiku zem sānu spoguļiem tiek aizsmērēts stikls utt. Par citiem). V40 nosmērējas paši spoguļi. Tā nosmērējas, ka var vairs neko neredzēt. Tiesa, lietus atkal visu mēdz noskalot. Vēl par neērtu lietu atzīstu šī universāla krēslu izjaukšanu, lai aizmugurē iekrautu ko lielu. Sēdekļa pamatne nav noņemama, bet tikai nolokāma, attiecīgi, lai iegūtu gludu bagāžnieku, priekšējie beņķi ir pamatīgi jāpabīda uz priekšu (nav jau tas auto tik liels) un man pie stūres vietas nepietiek. Atliek nolaist tikai daļu krēslu otrā pusē vai sameklēt maza auguma šoferi. Ja tās sēdekļu pamatnes būtu noņemamas, arī es varētu stūrēt. Otrs mīnuss par šo pašu ir tas, ka pakaļējo beņķu dalījums 2 un 1 saistībā ar iepriekš minēto neērtību ir pretējs – ja gribu sēdēt pie stūres, tad var nolaist tikai 1/3 daļu no pakaļējā beņķa, jo 2/3 paliek aiz manis. Vēl maza piekasīšanās – audiosistēma ir slikta. Skaļruņi ir daudz un būtu vēl OK, ja klausās ļoti klusu. Skaļāk tie nespēj, tas ir viens, otrs – ārpusē tie ir dzirdami varbūt pat labāk kā iekšpusē... Nekad neviena gadagājuma MB oriģinālā sistēma nav skanējusi tik slikti. Tad vēl problēmas radīja pretbuksēšanas sistēma (ekstra konkrētajam modelim). Tā ir atslēdzama, bet (kā jau parasti) tad, kad rodas šādas problēmas, nav arī laika ap to čakarēties un mēģināt atrast labāko risinājumu. Mīcīšanās pa dubļiem bija mocības, jo sistēmai ritmiski samazinot motora apgriezienus auto, protams, attiecīgi piebremzēja un sēdās iekšā. Bez tās droši vien varētu tikt cauri vieglāk, bet ar šo sistēmu nopakaļus bija jāiet stūmējiem. Pozitīvais. Man ļoti patika pilnais dators, kas atrodams pulksteņa vietā (ekstra konkrētajam modelim, vairumam līdzīgo tāda nav), kaut gan kā jau kompim tam īpaši uzticēties nevarēja, piemēram, atlikušos kilometrus līdz nākamajai uzpildei, manuprāt, tas rēķina ļoti neprecīzi. Toties par degvielas atlikuma rādījumiem sūdzēties nevarētu – citiem Volvo bez datora tas man vairakkārt sagādājis nepatīkamus pārsteigumus. Pusādas salons ar iebūvētajiem bērnu sēdekļiem un īpašiem galvas balstiem gariem braucieniem (arī ekstra) – labs un tiešām ērts arī tāliem ceļojumiem. Konkrētajam auto vispār salikt iekšā daudz patīkamu lietu, V70 var dabūt plikāku. Braukšana kopumā ērta un patīkama, noteikti iesaku izvēlēties Golfa vietā. 2,0 + turbīna ir tiešām laba lieta un ar auto var arī paskriet un apdzīt ne vienu vien. Ieskrējienu līdz 100 km/h mērījis neesmu, bet uzgriežoties uz VEF tilta braucot no Brasas tilta puses man vēl konkurentu nav bijis. Un šis motors ir tiešām Volvo motors, attiecīgi tik pat uzticams un ilgmūžīgs kā pārējie. Degvielas patēriņš – turbīna prasa savu un patēriņš ir lielāks par parastu 2,0 l motoru. Vienlaicīgi nav nekas liels. 11l/100 km pa pilsētas centru var iekļauties, pa šoseju var paripināt ar kādiem 7-8l/100 km/h. Ko pašam gadījies remontēt? – neko. Termostats un eļļu, filtru maiņa nebūtu skaitāma pie remontiem. Tā kā ņemt tik un braukt, domāju, ka nākamais īpašnieks nebūs vīlies konkrētajā eksemplārā.
|