Audi sarkanais instrumentu paneļa apgaismojums rada naktī stresu - tas krāsojums nav maināms pēc patikas? Sarkani pulksteņi tiešām liekas pabriesmīgi...Bez iespējas nomainīt krāsu man pilnīgi pietiktu lai meklētu citu modeli...

m.

Nissan Leaf (100% elektro auto)

Jāsaka, ka tā ir mana pimā iepazīšanās ar Austrumu kaimiņiem un jāatzīst, ka tā ir pozitīva iepazīšanās.Paldies jāsaka arī Nissan Norde draudzīgajam kolektīvam, kas deva iespēju nedaudz pamēģināt, ko tad īsti tas elektroauto māk un var.



Ieraugot šo dizainiski diezgan drošsirdīgo auto, prātā nāk pirma doma par Star Trek sērijām un intutitīvi gribas meklēt kkur tuvumā Mr. Spok vai kapteini Kērku. Aizdomas par kosmosa tehnoloģijām apstiprinās, ieņemot vietu pie stūres Cockpitā. Viss vadības panelis , tahogrāfs un instrumentu panelis ir neierasts, futūristisks, ļoti košs un pats galvenais, šofera acis priecējošs. Viss ir pārdomāts un ļoti labi redzams pat neskatoties uz to, ka dikti jāpierod pie jaunā izkārtojuma.



Ieslēdzot aizdedzi, apžilbstot kārtējo reizi no tahogrāfa rāditajiem, prāts paniski meklē iemeslu, kapēc nedzird motora rūkoņu un vibrāciju- pēc sekundēm 5 man pielec, ka tas taču elektrodzinejs un nekādas vibracijas, skaņas, sīkšanas, kratīšanās un purkšķēšanas te nebūs. Meklēju pārslēgu un atkal surprise - ātruma pārslēgs atgādina drīzāk datorpeli, nekā reālu pārslēgu. Pakustinot peli uz priekšu un uzklikojot, ieslēdzas D režīms, pavelkot to atpakaļ un klikšķinot- R jeb atpakaļgaita. Klikšķinot pa vidu, ieslēdzas P stāvbremze.Izklausās neticami, bet viss sanak ļoti ātri un intutīvi, neradās nekādu nesaprašanu un jautajumu, kā tagad braukt.


Arī parējās paneļa pogas un vadība bija viegli saprotama.

Jau izkustoties no vietas sapratu, ka elektroauto-tas vispār ir vērā ņemami, jo grieze jau no paša sakuma liek saprast, ka ar šo auto braukt būs patīkami. Praktiski uzreiz ir konstants, patīkams paātrinājums un pārņem sajūta, ka ko tādu vajag arī manā personīgajā standarta automašīnā. Panelī gan rāda, ka pēc katra tāda paātrinājuma baterija zaudē savus %, bet ne tik strauji kā es biju iedomājies. Mulsinoši ir klusums salonā, nedzird praktiski neko, kas atgādinātu motora murrāšanu Pie tā ir jāpierod visvairāk.
Sēdekļi- tie bija diezgan mīksti un ērti, bet man, kas pieradis pie sporta sēdekļiem ar maliņām, tie tomēr likās nedaudz par daudz par mīkstu. Bet ne neērti. Vairāki elementi salonā lika nedaudz vilties, jo bija no lētākas plastmasas, bet jāsaprot ir arī ražotajs, ražojot sērijā salīdzinoši dārgu mazauto, ir jādomā, kā papildus nesadārdzināt produktu.

Auto piekarei nekādus mīnusus nemanīju, auto bija patīkami mīksts Rīgas ielās un nelika klabināt zobus . Nu varbūt nedaudz, kā jau valstī ar vislabākajiem ceļiem un ceļu būvniekiem Eiropā.


Rezumē:

Ja dzīvo Pie Rīgā, ir garāža ar 220V štekdozi un dienā nenobrauc vairak kā 100 Km- šāds auto ir apsvērumu vērts variants., sevišķi, ja kādreiz ieslēgsies arī elektroauto atbalsta programma, kāda tā ir Igaunijā, kad 50% no 30 000 EUR sedz valsts. Diezgan droši, ka , attīstoties tehnologijām, tām kļūstot pieejamākām, cenas ies lejā, un tad jau tirgū būs pieslēgušies arī pārējie ražotāji.

Uzreiz gan jāsaka, ka Nissan Leaf ir diezgan priekšā Eiropas ražotājiem ,salīdzinot ar Rīgas Satiksmes lietotajiem braucošajiem elektrosēdekļiem, salīdzinot ar Renault Tweezy un citiem brīnumiem, šis ir pilnvērtīgs auto, ne koncepts un ne izmēģinajums. Vietas salonā ir pietiekami, braukšana komfortabla un viss auto ir patīkams pārsteigums pat tādam konservatīvam Mercedes-Benz braucējam kā es. Vienīgais, tehnoloģija vēl ir pārāk jauna un prasās paagstināt efektivitāti, piemēram, viena uzlāde un 500 km veiktspēja. Bateriju izstrāde iet pilna sparā, to mēs redzam jau pēc SLS elektoversijas progresa un sasniegtā jau šobrīd.


Pāris tehniskie dati :
Standarta ielādes process - 6 stundas, veicami patuveni 170 Km.
Piepērkot atsevišķu augsta sprieguma uzlādes staciju par 1000 EUR, uzlāde notiek 3 stundās. Uzstādot mājās vel jaudīgaku un dārgaku uzlādes staciju – uzlāde var tikt veikta 20 minūšu laikā.
Paātrinājums 0-100 km/h ir 11 sekundes
Max. Ātrums ap 150 mk/h
Apkopju izmaksas gadā – ap 300 EUR
Cena no 29 000 EUR.

Tātad mazliet pastāstīšu par šo aparātu.
Braucu ar tādu jau gandrīz mēnesi.
Tas ir 1.6 litru turbo mopēds, kas dod ārā 156ZS un 240Nm pie 1400-4000 (vai 5000 citos avotos). Mazs turbo motors ar dīzeļa cienīgu maksimālā griezes momenta iestāšanās brīdi, tiešo degvielas iesmidzināšanu un gan vēl kaut ko. Kopā ar 6 pārnesumu mehānisko kārbu dod apmierinošu paātrinājumu un arī patēriņu (man - vidēji 8l).
Lai arī cik smieklīgi tas neizklausītos, šis ir top modelis ar benzīna dzinēju. Krutāki ir tikai dīzeļi.

Salīdzinājums ar W210 (varbūt ne visai vietā, bet tomēr )
Nav rūsas un nebūs kādus gadus.
Auto pēc izmēra ir ļoti tuvs W210. Salons pēc sajūtas ir mazliet šaurāks, bet ne daudz. Ir dziļš bagāžnieks un nolokāmas aizmugures sēdekļu atzveltnes, lai izveidotu savienojumu ar salonu. Kaut kam laikam noderēs kādreiz.
Ir ātrumjūtīgs elektriskais stūres pastiprinātājs, kas pēc W210 4M remontētās hidraulikas šķiet reizes 10 vieglāks.
Ir lietus sensors, kas lietus laikā arī strādā kā vajag (W210 lietus sensoru ciest nevarēju). Lietus sensors arī ieslēdzas "softiski" un motoru izslēdzot tas arī resetojas. Nav tā, kā bija ar W210, kad vakarā aizmirst kloķi pagriezt, un no rīta, kad stikls aizsalis, iedarbini un tīrītājs ar negantu troksni norīvē vienu roundu pa aizsalušo stiklu. Bailīgi.

Braukšanas komforts ir tik pat liels kā W210, plus vēl pilnīgi nekas negrab nevienā vietā (pagaidām).
Motoru salonā dzird ļoti minimāli. Salīdzinot ar W210 - tas pats vai pat labāk. Uz vietas stāvot, motora skaņas vispār nav. Nav arī nekādas vibrācijas.
Auto kopējā skaņas izolācija nav tik laba, jo ātrumos virs 100kmh vējiņš šņāc pie ausīm. Tā nebija ar W210.
Tas īstenībā ir vienīgais trūkums komforta ziņā. Citādi tas auto ir gan klusāks, gan patīkamāks uz bedrēm un bruģa. Pilsētas ātrumos ir ļoti labs komforts.
Audio sistēma ir pieņemama, bet tā W210 skanēja labāk. Tur arī bija vairāk skaļruņu. Tomēr par šo esmu vienmēr bijis gatavs uz kompromisiem. Mani vairāk interesē braukšanas skaņa nevis mūzika.
Ļoti priecē USB ieeja. Ieliek flešku un klausies stundām ilgi. CD gan skan labāk, ja kas...

Vai es minēju, ka nav rūsas un nebūs vairākus gadus? Laikam jā, bet to es varētu minēt vēl reizes desmit.

Varu minēt arī, ka nav gaisa vai negaisa piekares, kas dārgi mirst, nav arī mega KASKO cenas spoguļu zagļu un citu sabiedrības atkritumu dēļ, nav arī 200 latu vērtas ikgadējās apkopes pie dīlera.

Bet tomēr, Tu salīdzini divas pilnīgi citas paaudzes auto. Man piemēram W211 rūsas nav, lietus sensors neslēdzas pie aizdedzes pagriešanas. Kasko ar 0% pašrisku var nedaudz virs 200 Ls gadā dabūt, nekas arī lieki negrab un neklab, audio sistēma lieliska, komforts tāpat un tt.

P.S. Gribētu dzirdēt kāds tas 508tais būtu, kad tas nokalpotu tikpat gadus cik Tavs vecais W210.

Renuār, Tu esi dikti par to rūsu sašutinājies. Jau no W211 es tiešām neesmu redzējis Rūsiņus.

Rūsa arī. Tas bija pēdējā laika superhits. Plus nebeidzamas rūpes - remontiņi un detaļu meklēšana un pirkšana.
Es to varu ļoti labi, bet man vairs to nevajag. Gribu atpūsties un braukt. Kā jau teicu, mani tīri labi apmierina P508.

Artūr, es nedomāju, ka P508 būs ilgs mūžs. Tam nav jābūt garam. Tādus auto jāpērk pilnīgi jaunus vai ļoti jaunus un vislabāk pārdod pēc gadiem 5. Jo tie nav nekādi super kvalitatīvie auto, kas iet gadiem ilgi.

Šobrīd pavecs man MB vairs nav vajadzīgs priekš sevis.
Jaunu es nevaru atļauties. Es tagad fanošu pa gabalu.

Interesanti, jo es pāris punktos par W210 gribētu teikt pretējo:
1) Rūsa... Tiešām atkarīgs no eksempālāra, jo var veikties ar maz rūsas, tiesa, laikus jāpaspēj tos vecos izjaukt un pārkrāsot, lai tiešām nav. Nezinu, vai "modernie bleķi" kalpos ilgāk, domāju, ka patērētāju filozofija nav mainījusies.

2) Arī ir ātrumjūtīgs stūres pastiprinātājs. Salidzināt gan neuzņemšos, bet man patīk visos ātrumos, pēc citāda neprasās.

3) W210 un MB lietus sensorus dievinu! Ienīstu BMW lietus sensorus. Kas interesanti — man NEKAD nestrādā lietus sensors, ja uz stikla nav ūdens. Ledus / sniegs NEKAD nav bijis par iemeslu, lai sensors nostrādātu — tas tiek turēts ieslēgts principā nepārtraukti un šādu izjūtu nav bijis. Varbūt Tev ar to sensoru kaut kas nebija kārtībā?

Vispār sanāca par daudz punktiem uzrakstīt, bet es tiešām esmu šokā, jo īpaši par to, ko saki par lietus sensoru. Pirms noskaidroju, ka ir sensors (jo tādam it kā nevajadzēja būt), vienu laiku domāju, ka kaut kāds defekts, ka tas mēdz nostrādāt kaut kad / nestrādā 1. ātrumā.

Ātri:

1) Rūsa bija, jā. Es arī ar to auto visu laiku braucu un ziemā gandrīz nekad nemazgāju. Varbūt tas arī ko pasliktināja, bet tam tā nav jābūt. W210 ir un paliek slikti uztaisīts. Mūsu Golfs ziemā nav mazgāts nevienu reizi 6 gados, bet tam rūsas gandrīz nav vispār.

2) manam nebija ātrumjūtīgs pastiprinātājs un vecā hidrauliskā sistēma tik patīkama nav.
Laikam 4M nelika ātrumjūtīgos pastiprinātājus, bet tas nav galvenais. 4M stūre griežas grūtāk nekā RWD. Jebkuram citam mūsdienu auto tā lieta ir daudz vieglāka. Beigušies ir tie laiki, kad 10 gadus vecāks MB ar stūres pastiprinātāju standartā bija daudz labāks par jaunu auto.

3) Lietus sensors nestrādāja labi ne ar oriģinālo stiklu, ne ar mainīto. Rīvēja stiklu par daudz vai par maz. Nepatika. Reaģēja uz vieglu miglu un rīvēja stiklu nepārtraukti, kaut to nemaz nevajadzēja. Citreiz bremzēja tīrīt nost lāses, kad jau knapi ko redzēt varēja. Un tās ieslēgšanas veids ziemas laikā gan jau pabojāja visu mehānismu. Pie kompja skatīts tika arī tas. Nekādas kļūdas tur nerādīja ne reizi pa visiem 5.5 gadiem.

Nedaudz vairāk kā mēnesi un 6 000km nobraukāju ar Volvo S80



Konkrētais eksemplārs bija ļoti labi kopts un ar 2.4L atmosfērisko 5cyl. un 170zs. Lai arī par S80 daudz sliktu vārdu dzirdēts, braucot ilgi un garus gabalus pa šosejām man ļoti patika. Sēdekļi vidēja cilvēka izmēram manuprāt ir ļoti ērti un labi saregulējami. Pēc 600+km pārbraucieniem jutos tā, ka varētu vēl 600 nobraukt ar smaidu sejā. Patēriņš priekš ne-pirmā svaiguma benzīnnieka arī ļoti labs. Šoseja 6.5-7.5L braucot kruīzā ar 110kmh. Kad jābrauc ātrāk tad gan sākas ģeometriskā progresija.
Salons vienkāršs bet gaumīgs un ar labu skaņas izolāciju. Audioaprīkojums arī galīgi nav slikts. Ir gan man mazliet aizdomas, ka tur bija kaut kāda aparatūra ar vārdu, jo tādu skanējumu no standarta aparatūras nebiju gaidījis.
Tātad pa šosejām braucot kopumā biju ļoti apmierināts, bet kad jāmanevrē pa kaut kādām šaurām ieliņām - diezgan lempīgs. Pagrieziena leņķis ir aizdomīgi plašs. Ja kautkur aktīvāk, asāk, agresīvāk jābrauc, tad liekas ka esi galerta klucī. Turklāt priekšpiedziņa - katru reizi kad straujāk jāuzsāk "izbaudīju" pretbuksēšanas sistēmas biedējoši trokšņaino darbību, kas tāpat ar to spolēšanu īsti netiek galā. Bet varbūt vienkārši esmu pieradis pie cietām un zemām RWD mašīnām.

Neesmu gan braucis garus gabalus ar vidējās un lielās klases Mercedes, bet salīdzinot ar piemēram BMW E39 vai E38 (starp kuriem izmēru ziņā S80 ievietojas apmēram pa vidu) Volvo man godīgi sakot likās patīkamāks. Tikai tik daudz tās bēdas, ka piedziņa nepareizā.