Jaa, slidotavas apstākļos sēdēt mašīnā nozīmē spēlēt krievu ruleti. Dzīvokot Medemciemā šogad tas arī pierādījās. Jelgavas šoseja tanī avārijas dienā bija slapja (bērnus vedu uz dārziņu) līdz vietai kur sākas Medemciema mežs (purvs). Tur līdz pat Rīgas robežai bija slidotava. Laikam meža zonā ir vēsāk, tāpēc neatkusa. Varu teikt, ka man mājās vienmēr par diviem grādiem vēsāks kā Rīgā. Masu avārijā pa grāvjiem galvenokārt bija bembji (arī qvatras)un volviķi, tie no Rīgas robežas bija vilkuši pa melno ledu uz 90 līdz mirklim, kad parādījas pirmais šķērslis un vajadzeja bremzēt. Grāvī ierāva visus.

Kultūra, kultūra un vēlreiz kultūra...
Lai arī gluži nav Krievijas līmenis vai Indijas, tomēr daži lido pa apledojušu ceļu ka vasarā pa sausu!
Bet ja es braucu ar atļauto ātrumu, man kāds vel atļaujas aizmugurē ar gaismām signalizēt, lai vācos no ceļa un laižu garām (Jelgava - Rīga, nakošā diena pēc 2 dienu šaizēm uz šosejas) pie krustojuma ar zīmi 50. Manis pēc tie agresīvie var skriet kaut kokā un atbrīvot pārējos zemes iedzīvotājus no potenciālām briesmām, tikai lai to dara uz kāda lauka nevis koplietošanas ceļiem! Man ir 26 gadi un arī patīk ātrums, bet vairāk par ātrumu patīk aizbraukt mājās un apķert sievu. Jo ātrāk būs radari, jo mierīgāk būs uz ceļiem, tiesa gan pa ledu neglābj arī braukšana ar 70km/h, te darbiņš ceļu uzturētājiem

Labas riepas ir 80% no stabilitātes uz ceļa... citreiz braucot ir sajūta ka pusei vadītāju ir vasaras riepas.

...

Man arī ir 26... Arī patīk ātrums, bet tomēr galvai jābūt uz pleciem, it īpaši ziemā... Parasti ja kkur jābrauc, izbraucu laikā un nav jāpārkāpj, ja gribas lidot, tad izvēlos atbilstošu segumu un vietu, kur nevienu neapdraudu... Bet piekrītu, ka jādrāž arī ceļu uzturētājs, jo šobrīd pie nelaimes tiek vainots tikai autovadītājs...
Atbildīgie dienesti tikai krata galvu un savu vainu neredz, jo viņiem viss tak ir kārtībā, ir plāns uz ko ietaupīt un iebāzt kko kabatā.. Šis janvāris mani šokē.. Esmu zaudējis vienu paziņu uz līdzenas vietas..

Grūti kaut ko teikt. Protams, ka agresīvi izrādīt vēlmi steigties garām uz šosejām, kur dažādi ātruma ierobežojumi, nepārtrauktas līnijas utt. neliecina neko labu. No otras puses ir dažādas mašīnas, dažādas piedziņas, dažādas riepas — ja šoferis zina, ko dara, tad var gadīties, ka viņš kaut ko var atļauties, bet cits to laikapstākļu dēļ nevarētu. Labi atceros kā savulaik ziemā piesnigušā Zeļļu ielā Āgenskalnā grieza iekšā viens 4x4 Volvo. Es jau lecu malā domājot, ka tūlīt ieliks mājas sienā, bet tas ar 4x4 + labām radzēm pagriezienā tā iespieda grīdā, ka visu piebraukto sniegu nokasīja līdz asfaltam un pagriezās principā kā vasarā pat īsti neizslīdot. Turpat ar neradžotām riepām un pakaļas piedziņu citu auto pēc tam varētu griezt laukā no ēkas. Tā ka ziemā paša galva un zināšanas, ko var ar savu auto un ko ne arī visu nosaka. Pārējais jau kultūra, tas gan. Brauc kā gribi, bet netraucē citiem!

Runa ir par to, ka visai mūsu nācijai, salīdzinot ar citām, ir tāds pašnāvniecisks braukšanas stils. Mums braucot patīk spēlēt krievu ruleti. Šī robeža starp drošību un avāriju ir ļoti plāna. Galvenais, ka mēs to darām apzināti.

Piekrītu 100%, vēl ir kur augt......

Domāju, ka pārspīlē. Citur ir daudz, daudz trakāk. Pie mums ar pieklājību ir problēmas, ar palaišanu. Attiecīgi skrējēji rēķinās, ka viņus nepalaidīs, un spiež līdz galam, agresīvi. Ja pie mums nebūtu problēmu apdzīt kolonnu kā pieklājas pa vienam auto, jo atstāta distance, tad daudz mazāk būtu to, kas riskē un ar 180 km/h lido garām 10 automašīnām.

Atstāj vietu, cik vēlies. Tāpat iet garam līkumos un vismaz 5iem auto. Mierīgi un bez īpaša stresa.