Man ir 90.gada 250 atmosfēriskais dīzelis 124tajā bundžā. Tērē man viņš kādus litrus 7.5 uz simtu. Pa četriem gadiem, kamēr es viņu lietoju, motoram kā tādam esmu mainījis atplūdes caurulītes, jo bija palikušas trauslas. Eļļu pagaidām neēd ne grama, šad tad aukstam pēc ilgākas pastāvēšanas uzgrab viens vārsta hidrokompensators. Pa šo laiku ir nomainītas visas kvēlsveces.
Man liekas, ka tās paaudzes MB dīzeļi ne ar ko īpašu neatšķiras savā starpā, ja nu vienīgi ar cilindru skaitu, un cik vien zinu, visi viņi ir uzticami vislabākajā šā vārda nozīmē.
Tā kā 90% no remontiem veicu paša spēkiem, tad man remontizmaksas neliekas astronomiskas, jo tas, ko esmu mainījis, kalpo vēl šobrīd. Es biju šokā, kad nācās mainīt pakaļējos amīšus, jo vienam noslīdējušas putekļgumijas dēļ bija sabeigts štoks. Izrādījās, ka tie ir tie paši, ar kuriem autiņš noripojis no konveijera - datēti ar 90.gada beigām, kad ražots pats auto. Un ja vien tu zinātu pa kādu ceļu es ikdienā braucu...
Man tikai nepatīk viena lieta - rūsa. Pie antenas, bagažnieka atslēgas, durvju roktura, zem moldingiem...
Patiesībā nemaz nevaru būt objektīvs remonta izmaksu salīdzināšanā, jo tagad man ir W124 un pirmais auto arī bija W124.
.gif ":)")
_20_20.png "Twitter"){kind=small}
