Ražošanas periods: 1952-šodienai

Šo luksus modeļu sēriju ievadīja automašīna, ar kuru Mercedes-Benz atguva autosacīkšu leģendas slavu pēc Otrā Pasaules kara — eksotiskais 300 SL. 1952. gadā tas tika radīts kā šosejas sacīkšu auto, bet 1963. gadā pēdējais 300 SL no rūpnīcas izripoja jau kā ārkārtīgi ātrs ļoti bagāto cilvēku rodsters.
Kopš 1990. gada ieviesa speciālu SL klasi šiem modeļiem, jo agrāk tie vienkārši skaitījas SL modeļi bez īpaša klašu sadalījuma. Skaidrojums abreviatūrai- SL- ir "Sport Leicht" , kas nozīmē sportiski viegls.

SL modeļu vēsture

300 SL ietekme uz autoindustriju ir neapšaubāma, ne velti kopš tiem laikiem Mercedes-Benz modeļu klāstā vienmēr palikusi SL sērija. Lai gan arī visi nākamie Mercedes-Benz SL sērijā ir bijuši īpaši, sportiski un mīlēti modeļi, neviens vēl nav sasniedzis slavenā senča oriģinalitāti, stilu un bijis tik pilns ar zinātniski tehniskiem sasniegumiem, kas stipri apsteigusi laiku. SL sērija Mercedes-Benz joprojām ir viņu pašas augstākās klases automašīna, tomēr tā nekad nav bijusi tik tuvu sacīkšu automašīnai un, jāatzīst, arī tik atšķirīga no visām pārējām konkrētā laika ielās sastopamajām automašīnām, tā tieši šis Mercedes-Benz 300 SL.



Pirmais 300 SL tapa 1952. gadā dalībai tobrīd tādās slavenajās šoseju sacensībās, kā Mille Miglia, Targa Florio, Carrera Pan-Americana u.t.t. Debija notika 1952. gada Mille Miglia autosacīkstēs, kurās piedalījās trīs 300 SL un sasniedza iespaidīgus rezultātus — viena no automašīnām finišēja otrā, otra ieguva ceturto vietu. 300 SL nācās piekāpties tikai Ferrari priekšā 1000 jūdzēs (1524 km) atpaliekot par nieka piecām minūtēm. 300 SL sasniegumi turpinājās arī pārējās sacensībās.

Ar "300" nosaukumā apzīmēja 3,0 litru motora tilpumu, gluži kā tie tiek apzīmēti mūsdienās, bet "SL" nozīmē „Sport Leicht” — atvieglota sporta automašīna, kas varēja šķist mazliet dīvaini, jo parastā 300-tā sērija tolaik bija milzīgi augstākās klases limuzīni (ražoti no 1951. līdz 1957. gadam). Ievērojot Mercedes-Benz tradīcijas, arī šie smagie limuzīni varēja būt ražoti ar divām durvīm kupejas vai kabrioleta veidolā un tos apzīmēja ar 300 S. Tie bija pamatīgi šosejas kuģi ar pamatīgu metāla šasiju, ko sāka pārdot tajā pašā gadā, kad parādījās SL. Tāpēc jāatceras, ka tieši "L" burts atšķīra veiklo sacīkšu automašīnu no lielā brāļa.





Kad 1954. gadā 300 SLR pārspēja oriģinālo 300 SL kā sacīkšu automašīna. 300 SL kupeja tika piedāvāta plašākai publikai kā Gran Turismo sporta automašīna. Sacīkšu 300 SL izskats un sasniegumi bija izpelnījušies cilvēku atzinību un drīz bija arī pirmie, kas to vēlējās iegādāties ikdienas lietošanai. Kaut gan Mercedes-Benz uzskatīja, ka konkrētais 300 SL nav tam piemērots, pieprasījums bija tik liels, ka viņi izšķīrās par labu ielas versijas ražošanai. Ielas versija vairāk līdzinājās 300 SL kā SLR, kaut gan pāris SLR dizaina detaļas tika pievienotas, piemēram, jau minētās krokas virs riteņu arkām un pazemināta jumta līnija. Šīs SLR iezīmes norādīja uz ciešo saistību starp 300 SL kupeju un autosacīkstēm.



Tehniski 300 SL kupeja vairāk atgādināja veco 300 SL, nevis moderno 300 SLR. Automašīnai bija 2996 cm3 rindā izvietotu sešu cilindru motors, līdzīgs kā visai 300-tai sērijai, bet būtiski pārveidots, lai sasniegtu sporta automašīnai atbilstošus rādītājus, tāpat uzmanības vērta bija motora eļļošanas sistēma, kas tādā izpildījumā bija sastopama vienīgi sacīkšu automašīnās. Automašīnas jauda un ātrums bija tiem laikiem iespaidīgs: motors attīstīja 243 zirgspēku jaudu pie 6100 apgriezieniem minūtē un pie 4800 apgriezieniem minūtē griezes moments bija 322 Nm. Tas bija pietiekami, lai maksimālais ātrums būtu 250 km/h.

Durvju dēļ 300 SL kupeja ieguva iesauku Gulbja spārni (Gullwing) un līdz pat mūsdienām ikviens, kas interesējas par automašīnām, zina, uz kuru automašīnu attiecas šis apzīmējums. Šī durvju konstrukcija joprojām piesaista uzmanību, tāpēc ļoti reti gadās redzēt apskatīšanai izliktu 300 SL kupeju ar aizvērtām durvīm. Jānorāda, ka šī durvju konstrukcija nebija dizainera iegriba, bet vienīgais variants, kā šīs automašīnas virsbūvei, ko veidoja vieglmetāla cauruļu rāmis, bija iespējams izveidot piemērotas durvis.



300 SL kupeja nebija grezna un bija pietiekami sarežģīta braukšanai. Tai bija cieta sporta ritošā daļa un specifiskā konstrukcija tikai pieredzējušiem braucējiem ļāva braukt tiešām ātri pa zemākas kvalitātes koplietošanas ceļiem, pārējiem avārijas nebija nekas neparasts. Tās tikai bojāja modeļa imidžu: ļoti dārgs auto, tāpēc parasti to iegādājās bagāti kungi gados, lai piepildītu sapņus, bet pēc tam izrādījās, ka automašīna iznīcina visas viņu cerības un ir pašnāvības ierocis ātri braucot pa jebkuru citu ceļu, kā gludu un taisnu Vācijas lielceļu.

Par spīti visam, šī skaistā automašīna joprojām ir dažu ļoti turīgu fanu pārvietošanas līdzeklis klasisko automašīnu rallijos. Jāatceras, ka 300 SL kupejas labā stāvoklī cena ir neiedomājami augsta un rezerves daļu cenas tāpat, ja tās vispār izdodas atrast pārdošanā, tāpēc katra avārija var izmaksāt ļoti dārgi. Kaut gan šie turīgie 300 SL lietotāji apgalvo, ka rīt par sasists Gullwing maksās vairāk kā nesasists šodien. 1956. gadā Mercedes-Benz 300 SL maksāja apmēram divas reizes dārgāk par tā mazāko brāli — 190 SL kabrioletu, par to pašu naudu bija iespējams iegādāties 7 pašas labākās Volkswagen Beetle "vaboles", tik eksotiska bija šī automašīna. Lielākā daļa 300 SL nonāca ASV, jo vairums cilvēku, kas tās varēja atļauties, bija Amerikā. Piecdesmitajos gados Eiropa joprojām atkopās pēc Otrā Pasaules kara un bija maz, kam interesēja tik patiesībā izšķērdīgs pirkums kā Mercedes-Benz 300 SL. Savukārt ASV pircējiem 300 SL kabīne atgādināja siltumnīcu, jo tajā praktiski nebija ventilācijas, tikai mazs trīsstūra lodziņš pie durvīm bija mazliet paverams, bet turīgākie ASV pircēji nāca tieši no saulainākajiem štatiem — Floridas un Kalifornijas, tas automašīnai bija liels mīnuss. Lai 300 SL nekļūtu par pārāk lielu finansu nastu Mercedes-Benz (ar to gan arī nekad netika cerēts pelnīt), kaut kas bija jāmaina, kupejas salons bija pat jāizmanto kā bagāžnieks, jo rezerves ritenis un milzīgā degvielas tvertne aizņēma visu aizmuguri.

300 SL kupeju izgatavoja 1400 eksemplāros laikā starp 1954. un 1957. gadu, īpaši jāizceļ tas, ka tikai 29 no tām ir ar īpaši viegla alumīnija virsbūvi. Tā kā šī jau kopš izgatavošanas brīža ir bijusi iekārojama automašīna, lielākā to daļa ir labi koptas un uzturētas,līdz mūsdienām ir saglabājusies ļoti liela to daļa.

1957. gadā Mercedes-Benz 300 SL bija jāpārveido, lai samazinātu zaudējumus, ko radīja šī modeļa ražošana, tā radās 300 SL rodsters — šķietami tas pats auto tikai kā kabriolets ar parastas konstrukcijas durvīm.



Bija zaudētas sacīkšu automašīnas īpašības, bet tas bija daudz praktiskāks un piemērotāks ikdienas lietošanai. Pat šķita, ka 300 SL rodstera izcelsme drīzāk ir 190 SL (1955.-1963. gadi), kas bija iesaukta par "bulvāru automašīnu", ne 300 SLR. Tradicionāli atveramu durvju konstrukciju 300 SL rodsteram izdevās izveidot par 90 grādiem pagriežot cauruļu rāmi un pārvietojot tā daļu zem grīdas. Tas gan daudz nemainīja ierobežojumus virsbūves dizaina variācijām, patiesībā jumta likvidēšana visu virsbūves konstrukciju vēl vairāk sarežģīja, tā 300 SL rodsters kļuva pilnīgi nepiemērots dalībai jebkādās autosacīkstēs un tam jau vairs bija tikai attāla līdzība ar oriģinālo 300 SL. Automašīnas ritošā daļa bija izveidota daudz mīkstāka un ne tik nogurdinoša pasažieriem, tagad ar to bija iespējams svētdienās izbraukt zaļumos arī pa kādu gleznainu zemes ceļu. Šai automašīnai jau bija atverami logi, tomēr problēmas ar bagāžas novietošanu saglabājās — rezerves ritenis un degvielas tvertne joprojām aizņēma praktiski visu automašīnas pakaļgalu, piedevām, rodstera salons bija mazāks un šaurāks, tā vēl vairāk samazinot iespēju atrast vietu mantām.



Kaut gan 300 SL rodsters vairs nebija sacīkšu automašīna, tas joprojām bija pietiekami sportisks — tas pats trīs litru motors tikai ar līdz 240 zirgspēkiem pie 6100 motora apgriezieniem minūtē samazinātu jaudu un citas ātrumkārbas līdz 225 km/h samazinātu maksimālo ātrumu, tas joprojām bija pilnīgi pietiekami kabrioletam. To arī vairs nevarēja uzskatīt par atvieglinātu automašīnu, jo svēra 1280 kg, salīdzinājumā ar 1160 kg smago 300 SL kupeju.

300 SL rodsters tika ražots no 1957. līdz 1963. gadam, trīs gadus ilgāk kā kupeja, bet nevarētu teikt, ka modelis būtu izrādījies veiksmīgs tika pārdotas tikai 1858 automašīnas — ja tik pat ilgi tiktu ražota 300 SL kupeja, to būtu pārdevuši daudz labāk — 2450 eksemplārus. Vai varētu teikt, ka 300 SL kupeja bija daudz populārāka par rodsteru? Atbilde slēpjas tajā, ka rodsters 1957. gadā bija par aptuveni 17% dārgāks par 1956. gada kupeju, ko jau tā retais varēja atļauties — šāds cenas pieaugums neapšaubāmi samazina pārdošanas apjomus.

Mūsdienās ir skaidrs, ka Gullwing kupeja ir kļuvusi par autobūves ikonu, bet daudz komfortablākais rodsters ir tikai ļoti iekārojama klasiskā automašīna.

1963. gadā gan 190 SL, gan 300 SL aizvietoja ar 230 SL. Pilnīgi jauna dizaina automašīna, kas centās apvienot labāko no iepriekšējiem modeļiem un nostiprināt Mercedes-Benz SL sērijas rodsteru tradīcijas.





Mercedes-Benz R129



Ražošanas laiks 1989–2001
Saražoti eksemplāri: 213,089 gab.
Priekštecis: Mercedes-Benz R107
Pēctecis: Mercedes-Benz R230

Modeļa vēsture

R129 par pamatu izmantoja saīsinātu Mercedes-Benz W124 apakšdaļu un ieviesa tam laikam ļoti daudz inovatīvu elementu, piemēram, papildaprīkojumā ietilpa elektroniski vadāmi amortizatori un slēpts drošības stienis gadījumam, ja automašīna mestu kūleni. Standartaprīkojuma saraksts bija garš ar elektriski vadāmiem logiem, spoguļiem, sēdekļiem un jumtu, kas nolaižas 18 un paceļas 24 sekundēs. 500 SL pamataprīkojums, kā vienmēr dārgākajam no modeļiem, bija plašāks un ietvēra, piemēram, elektriski regulējamu stūri. Jumta pacelšana / nolaišana nav iespējama, kad auto ir kustībā. Dažādo iespējamo jumta variāciju dēļ (vaļējs / mīkstais jumts / cietais) lietotāji to pēc vēlēšanās mēdz pieskaitīt pat dažādām auto kategorijām (attiecīgi rodsters / ragtops / kupeja) atkarībā no tā, kā visbiežāk īpašnieks ar to pārvietojas.



Sākumā modeli piedāvāja ar 3 dažādiem motoriem 300 SL ar 3,0l 12-vārstu R6 motoru (190 zs (187 zs/140 kW) pie 5700 apgriezieniem minūtē), 300 SL-24 ar 24-vārstu tā paša motora versiju (231 zs (228 zs/170 kW) pie 6300 apgriezieniem minūtē) un 500 SL ar 5,0 litru V8 motoru (326 zs (322 zs/240 kW) pie 5500 apgriezieniem minūtē), kam 1992. gada jūlijā pievienojās 12-cilindru 600 SL ((394 zs (389 zs/290 kW) pie 5200 apgriezieniem minūtē). Ja sešcilindru versijām bija izvēle starp 5-ātrumu manuālu vai 4-ātrumu automātisko ātrumkārbu, tad V8 un V12 bija pieejams tikai ar 4-ātrumu automātisko ātrumkārbu. Vienīgā uzskatāmā 600 SL atšķirība bija V12 norāde uz priekšējiem spārniem.

1993. gada rudenī Mercedes pārskatīja visus modeļus un to nosaukumus. 300 SL aizvietoja 24-cilindru SL 280 un SL 320 (ar 2,8 l un 3,2 l R6 motoriem, kamēr vairs tikai 280 piedāvāja mehānisko ātrumkārbu). SL 500 un 600 turpināja eksistēt ar atbilstoši jaudīgajiem motoriem.



1995. gadā notika maza modeļu atsvaidzināšana, kas skāra ārējā apgaismojuma ierīces un vēl šis tas no atsevišķi pasūtāmā aprīkojuma tika pievienotas standartaprīkojumam, piemēram, sānu gaisa spilveni, automātiskā klimatkontrole, ESP. Parādījās lietus sensori. Jaunajā papildaprīkojuma sarakstā parādījās ksenona lukturi un cietais jumts no stikla. Jaunie ksenona lukturi ļāva to īpašniekiem izcelties kopējā satiksmes plūsmā, tomēr gaismas kūļa zilganā novirze veicot lielus attālumus nogurdināja, tāpēc tie lielu popularitāti neiemantoja. ASV to iekļaušana papildaprīkojumā izmaksāja 800$, uzstādot vēlāk tie izmaksātu jau 2000$, bet pieprasījums bija zems.

Sākotnēji izmantotā 4-ātrumu automātiskā ātrumkārba ir diezgan neizdevusies brauciena izbaudīšanai. Tā necentās pārslēgt zemāku pārnesumu apdzenot, atšķirībā no pamatīgi uzlabotās 5-ātrumu elektroniskās ātrumkārbas, ko 1996. gadā sāka izmantot SL500 un palika nemainīga līdz modeļa ražošanas beigām. 5-ātrumu automātiskā ātrumkārba ļauj izbaudīt braucienu, jo momentā pārslēdz zemāku pārnesumu apdzenot, savukārt kruīza režīmā būtiski samazina degvielas patēriņu. Tāpat 1996. gadā bremzes papildināja ar BAS sistēmu, kas optimizēja bremzēšanu un saīsināja bremzēšanas ceļu.

Nākamā modeļa atsvaidzināšana notika 1998. gada beigās, ko veidoja jauni ārējie spoguļi, 17 collu diski un jauna izskata buferi. Riteņu izmēri bija 8,25 x 17" ar 245/45 ZR17 riepām. Sport komplektācijā 18” diski J8 priekšā un J9 platumā aizmugurē ar 245/40 un 275/35 riepām. Tika nomainīti arī motori: parādījās 18-vārstu versija SL 280 (204 zs (201 zs/150 kW) pie 5700 apgriezieniem minūtē), SL 320 ((224 zs (221 zs/165 kW) pie 5600 apgriezieniem minūtē) un SL 500 ((306 zs (302 zs/225 kW) pie 5600 apgriezieniem minūtē). Nemainīgs palika tikai V12 motors.

Sēdekļu apdarē turpmāk izmantoja Nappa ādu, kas aizvietoja iepriekšējo modeļu perforēto un ventilēto parasto ādu.Salona apdarē parādījās divi jauni brīnišķīgi toņi: Java un Shell, kam abiem komplektā varēja pasūtīt riekstkoka apdari. Audio sistēmā turpmāk tiek izmantoti optiskie kabeļi vara vadu vietā. Atrast tos ir grūti, jo paslēpti kopējā vadu sistēmā, bet tie ir tikai daži no jaunumiem.



Mazliet dīvains jaunums ir lielāka izmēra stūre, tā dod iespēju redzēt visus paneļa mērinstrumentus, kā tas bija vecākos modeļos. Attiecīgi vecākajos modeļos stūres regulēšana tik ļoti neietekmēja paneļa pārskatāmību kā šajā. Jāatceras, ka stūres noregulēšana pārāk tuvu sev rada lielāku traumu risku avārijas gadījumā.

Pircēju ievērībai – bieži īpašnieki paši atjaunina savus SL, piemēram, nomainot lukturus uz jaunākiem. Tomēr reti kurš nomaina durvju rokturus pret virsbūves krāsas durvju rokturiem. Tie parasti liecina par SL patieso ražošanas laiku. Cits padoms ir tāds, ka visām Mercedes-Benz automašīnām no 1960-tiem līdz1990-tiem gadiem bija patentēti kantaina reljefa pakaļējie lukturi, kas sliktos laika apstākļos neļāva putekļiem, dubļiem un sniegam tos aizsmērējot aizsegt. To nodrošina gaisa plūsma kroku starpā. Jaunākajiem R129 SL lukturiem ir tikai viegli krokoti pakaļējie lukturi, kas vairs nenodrošina lukturu tīrību neatkarīgi no laika apstākļiem. Attiecīgi daudzi autovadītāji savas drošības nolūkos uzstāda vecā parauga lukturus un par to nevajadzētu brīnīties.

1994. gadā Mercedes sāka piedāvāt īpašas SL modeļu sērijas, piemēram, Mille Miglia sēriju 1994. gadā vai SL 2000. gada sēriju.

Par labākajiem R129 tiek uzskatīti 1996., 1997. un 1998. gada SL500, kam ir gan jau jaunais motors, gan 5-pakāpju ātrumkārba, bet vēl nebija skārusi apvienošanās ar Chrysler negatīvā ietekme. Daudzi, kas nav apmierināti ar moderno elektroniku Mercedes-Benz automašīnās, šos uzskata par visu laiku labākajiem Mercedes-Benz.



Ziemeļamerika

Ziemeļamerikā SLu attīstība notika tāpat kā Eiropā, tomēr ne visi motori tika piedāvāti šim tirgum. 1989. gadā Mercedes SL bāzes modelis bija 228 zs (170 kW) 3,0 l R6 motora 300SL versija, tomēr tieši 322 zs (240 kW) 500SL (ar 5,0 l V8 motoru) dominēja. 1993. gadā šajā tirgū sāka piedāvāt 600 SL.



1995. gadā SL320 ASV nomaina 300SL, bet SL280 netiek piedāvāts vispār. 6-cilindru SLi no piedāvājuma pilnīgi tika izņemti 1998. gadā, palika tikai V8 un V12, jo kopš jaunās 5-pakāpju automātiskās ātrumkārbas ieviešanas 5,0l versija tērēja tikai mazliet vairāk degvielas par 3,2l versiju un pēc tās zuda pieprasījums. 1999. gadā SL500 arī šeit saņem jauno 302 zs (225 kW) 5,0 l V8.



Tehniskie parametri

1990-1995

300SL

3,0-litru DOHC 24-vārstu R6 motors. 1994: 3,2-litru DOHC 24-vārstu R6 motors.
228 zs pie 6300 apgriezieniem minūtē. 1994: 229 zs pie 5600 apgriezieniem minūtē. 1995: 228 zs pie 5600 apgriezieniem minūtē.
Griezes moments 201 lb-ft pie 4600 apgriezieniem minūtē. 1994: 232 lb-ft pie 3750 apgriezieniem minūtē.
Kompresijas pakāpe 10.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela.
ešprice KE-5. 1994: HFM pilnīgi elektroniska ar integrētu aizdedzi.
4-pakāpju automātiskā vai 5-pakāpju manuālā ātrumkārbas. 1994: 5-pakāpju automātiskā ātrumkārba.

500SL

5,0-litru dubult-DOHC 32-vārstu alumīnija sakausējuma V8 motors.
322 zs pie 5500 apgriezieniem minūtē. 1993: 315 zs pie 5600 apgriezieniem minūtē.
Griezes moments 332 lb-ft pie 4000 apgriezieniem minūtē. 1993: 347 lb-ft pie 3900 apgriezieniem minūtē.
Kompresijas pakāpe 10.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela.
Iešprice KE-5. 1993: LH elektroniskā.
4-pakāpju automātiskā ātrumkārba.

600SL

6,0-litru dubult-DOHC 48-vārstu alumīnija sakausējuma V12 motors.
389 zs pie 5200 apgriezieniem minūtē
Griezes moments 420 lb-ft pie 3800 apgriezieniem minūtē
Kompresijas pakāpe 11.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela.
Iešprice LH elektroniska.
4-ātrumu automātiskā ātrumkārba.

1996-1997

SL320

DOHC 24-vārstu. R6 3199 cm3 motors.
228 zs/170 kw pie 5600 apgriezieniem minūtē
Griezes moments 315 Nm pie 3750 apgriezieniem minūtē
Kompresijas pakāpe 10.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela, 92 oktānskaitļa.
ME 2.1 pilnīgi elektroniska iešprice un aizdedze ar detonācijas vadību.
Adaptīvā elektroniskā 5-ātrumu automātiskā ātrumkārba.
Pārnesuma skaitlis 3,45:1
Cilindrs x virzuļa gājiens 89.9x84.0 mm
Maksimālais apgriezienu skaits 6400 minūtē
Ģenerators 14V/110 A
Akumulators 12V/100 Ah
Degvielas tvertne / rezerve 80,0-10,0 l
Eļļas daudzums 7,0 l
Dzesēšanas šķidrums 11,5 l

SL500

Dubult-DOHC 32-vārstu 4973 cm3 V8 alumīnija motors.
315 zs/235 kw pie 5600 apgriezieniem minūtē
Griezes moments 470 Nm pie 3900 apgriezieniem minūtē
Kompresijas pakāpe 11.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela, 92 oktānskaitļa.
ME 1.0 pilnīgi elektroniska iešprice un aizdedze ar detonācijas vadību.
Adaptīvā elektroniskā 5-ātrumu automātiskā ātrumkārba.
Pārnesuma skaitlis 2,65:1
Cilindrs x virzuļa gājiens 96.5x85.0 mm
Maksimālais apgriezienu skaits 6000 minūtē
Ģenerators 14V/143 A
Akumulators 12V/100 Ah
Degvielas tvertne / rezerve 80,0/10,0 l
Eļļas daudzums 8,0 l
Dzesēšanas šķidrums 15,5 l

SL600

Dubult-DOHC 48-vārstu. V12 5987 cm3 alumīnija motors.
389 zs/290 kw pie 5200 apgriezieniem minūtē
Griezes moments 570 Nm pie 3800 apgriezieniem minūtē
Kompresijas pakāpe 10.0:1
Augstākā labuma bezsvina degviela, 92 oktānskaitļa.
ME 1.0 pilnīgi elektroniska iešprice un aizdedze ar detonācijas vadību.
Adaptīvā elektroniskā 5-ātrumu automātiskā ātrumkārba.
Pārnesuma skaitlis 2,65:1
Cilindrs x virzuļa gājiens 89,0x80,2 mm
Maksimālais apgriezienu skaits 6000 minūtē
Ģenerators 14V/143 A
Akumulators 12V/100 Ah
Degvielas tvertne / rezerve 80,0/10,0 l
Eļļas daudzums 10,0 l
Dzesēšanas šķidrums 20,0 l

AMG

Visiem R129 bija apmēram vienāda ritošā daļa neatkarīgi no gada vai aprīkojuma. „Sport” tiem nozīmēja tikai vizuālo noformējumu un citus diskus, nevis pārmaiņas ritošajā daļā, motorā vai ātrumkārbā. Dažreiz aprīkojums tika apzīmēts kā "AMG", tomēr faktiski nekad tajā neietilpa AMG motori un nopietns tūnings, kā 2002. gada un jaunākiem AMG SL modeļiem. Tomēr dažas automašīnas tika pārveidotas nopietnāk.


AMG SL versiju piedāvāja vēl esot neatkarīgi 1991. gadā: AMG 500 SL 6.0. Kad Daimler-Benz pārņēma AMG, jau tika piedāvāti vairāki AMG SL modeļi.

SL60 AMG bija ļoti rets. Tas bija pārdošanā no 1993. līdz 1998. gadam ar 6,0 litru V8 motoru un 381 zs (376 zs/280 kW) pie 5500 apgriezieniem minūtē. AMG dati liecināja, ka 0-100 km/h tiek sasniegti 5,6 sekundēs. Maksimālais ātrums bija ierobežots pie 250 km/h, bet ar noņemtu ierobežotāju tas var sasniegt pie 300 km/h. Vēlāk neoficiāli AMG atzina, ka 100 km/h tiek sasniegti 5,0 sekundēs un motoram ir apmēram 405-410 zs.

Tāpat ļoti rets ir SL73 AMG, ko Mercedes-AMG piedāvāja 1995. gadā, tas bija pats jaudīgākais V12 motors, kas līdz tam bija izmantots kādā SL sērijas automašīnā.


Pēc maza pārtraukuma SL73 atkal tika piedāvāts laikā no 1998. līdz 2001. gadam. To pašu 7,3 l V12 motoru Pagani izmantoja savā Pagani Zonda sporta automašīnā.


Pats retākais ir SL70 AMG.

SL55 AMG R129 virsbūvē tika piedāvāts ierobežotā daudzumā laikā no 1998. līdz 2001. gadam (5,4 l V8, 354 zs (349 zs/260 kW) pie 5500 apgriezieniem minūtē). Tas bija vēlākā R230 SL55 AMG priekštecis.Līdz 2003. gadam AMG kopā ir pārbūvējuši tikai apmēram 300 SL-klases automašīnas.


2002 Silver Arrow sērija

Tika izgatavota īpaša 2002. gada SL 500/SL 600 sērija par godu 1920. gada sacīkšu automašīnai ar tādu pašu nosaukumu. Šai sērijai bija divkrāsu ādas stūre un salons, īpaši diski utt.

Princeses Diānas Mercedes-Benz SL


1991. gadā R129 nonāca publikas uzmanības lokā, kad Princese Diāna pārdeva savu Jaguar XJS lai līzingā paņemtu ķiršsarkanu 500SL. Viņa bija pirmā no karaliskās ģimenes, kas lietoja ārvalstīs ražotu automašīnu. Par šo faktu bija liela publicitāte un asas diskusijas par to, vai Lielbritānijas karaļnama pārstāvji drīkstētu lietot ārvalstīs ražotas automašīnas. Mediju spiediens viņai lika automašīnu 1992. gadā atdot Mercedes-Benz; šobrīd šī automašīna ir aplūkojama Mercedes-Benz muzejā.



Mercedes-Benz R230


Kā vienmēr SL sērijai ir piedāvāts viss iespējamais aprīkojums, uz ko vien Mercedes-Benz ir spējīgi: neskaitot gaisa spilvenus galvas un krūšu kurvja aizsardzībai sānu triecienu gadījumos un ABC sistēmu apgāšanās drošībai, tai ir Sensotronic elektroniskā bremžu vadība un Distronic radara vadīas kruīza kontrole. Modeļa prezentācija kā R129 aizvietotāja notika 2001. gadā un tas pieskaitāms SL-klases kabrioletiem.


Šī modeļa cietais salokāmais jumts ir kas jauns, jo SL sērijas automašīnām vienmēr ir bijis salokāms auduma jumts. Metāla jumts gan paceļas, gan nolaižas 16 sekundēs. Tāpat jānorāda, ka šis ir visu laiku ātrākais SL modelis.


SL500

Iesākumā SL500 bija R230 modelim pārdotākā versija. Ar 5,0l 24-vārstu V8 motoru un 306 zirgspēkiem (228 kW) un 460 Nm griezes momentu.To 2007. gadā nomainīja 5.5l 32-vārstu DOHC V8 motors. 5,5 litru atmosfērisko V8 izmanto arī attiecīgo gadu E500 un S500. Lielākajā daļā tirgu modeļa nosaukums nemainījās, izņemot Ziemeļamerku, kur to pārdēvēja par SL550. Tā jauda ir 388 zigspēki (285 kW) un 530 Nm griezes moments. 0-100 km/h tas ieskrienas 5,3 sekundēs un maksimālais ātrums ir ierobežots pie 250 km/h.

2007. gadā Mercedes ieplānoja 75 eksemplāros ierobežotu (citos avotos 550 eksemplārus) SL500 sēriju par godu to piecdesmitgadei. Visi metalikas krāsā ar burgundijas ādu, melnu oša apdari, 18 collu dubulto piecspieķu diskiem un attiecīgu piecdesmitās jubilejas sērijas bagāžas komplektu.

SL600


SL600 ir SL sērijas neAMG auto ar pašu lielāko jaudu. V12 motors ar 493 zirgspēkiem (368 kW) un 800 Nm griezes momentu no 2003. līdz 2006. gadam un no 2007. gada uzlabots līdz 510 zs (380 kW) un 830 Nm.


Pēc ražotāja datiem no 0-100 km/h tas ieskrienas 4,7 sekundēs. „Car and Driver” testos ieguva vēl iespaidīgākus rezultātus līdz 100km/h ieskrienoties tikai 3,6 sekundēs un 160 km/h sasniedzot 8,6 sekundēs. Ceturdaļjūdzi SL600 veica 11,9 sekundēs, sasniedzot 190 km/h.

SL55 AMG


SL55 AMG versija tirgū parādījās 2002. gadā izmantojot 5,4 litru (5439 cm3) Mercedes-AMG V8 motoru ar kompresoru. Iegūti 493 zs (368 kW) pie 6100 motora apgriezieniem minūtē un pēc ražotāja datiem 100 km/h auto sasniedz 4,7 sekundēs. „Car and Driver” testos 100 km/h ātruma sasniegšanai vajadzēja 4,5, bet 160 km/h attiecīgi 10,9 sekundes. Ceturdaļjūdzi SL55 AMG veica 13 sekundēs, sasniedzot 180 km/h.


2007. gadā SL55 AMG modelis tika atsvaidzināts ar tā paša motora 510 hp (380 kW), 720 Nm modifikāciju. Pēc ražotāja datiem ar paaugstināto jaudu un griezes momentu SL 55 AMG 100 km/h auto sasniedz 4,4 sekundēs – par 0,3 sekundēm ātrāk kā iepriekš. Ārēji automašīnai mainīja ļoti maz, pamanāmākā ir jaunā motora pārsega radiatora reste ar trim horizontālajām joslām iepriekšējo četru vietā. Maksimālais ātrums joprojām ir ierobežots pie 250 km/h, bet par papildus samaksu robežu var pacelt līdz 300 km/h. Šo motoru 2009. gadā plāno aizvietot ar 6,3 litru V8 motoru. Kad SL55 AMG parādījās tirgū, tā bija pasaulē ātrākā automašīna ar automātisko ātrumkārbu. Protams, tikai līdz gadu vēlāk tirgū parādījās SLR Mclaren.


SL600 V12 motoram ir lielāks griezes moments kā SL55 AMG V8 ar kompresoru, bet ražotājs abiem norāda vienādu ieskrējienu 0-100 km/h. Tas liek jautāt, kāpēc vienam ražotājam vajadzīgi abi tik līdzīgie modeļi. Mercedes apgalvo, ka SL55 ir vairāk orientēts uz sporta automašīnu segmentu, kamēr SL600 ar līgano motora darbību vairāk domāts lielu attālumu veikšanai.

SL65 AMG


SL65 AMG piedāvā 604 zs (450 kW) no bi-turbo 6,0 litru (5980 cm3) V12 motora pie 5500 apgriezieniem minūtē. 2005. gadā tā cena bija 179720 ASV dolāru. Mercedes-Benz norāda, ka auto no 0-100 km/h ieskrienas 4,2 sekundēs, bet vairāki neatkarīgi testi norāda, ka 100 km/h tiek uzņemti ātrāk kā 4 sekundēs. „Car and Driver” testā SL65 AMG no vietas līdz 100 km/h tika 3,8 sekundēs, 160 km/h sasniedza 8,2 sekundēs un ceturdaļjūdzi veica 11,9 sekundēs, sasniedzot 198 km/h.

Modeļa atjaunināšana

2008. gadā SL atjaunina pārveidojot auto priekšgalu tā, lai tas vairāk atgādina klasisko 300SL ar milzīgu radiatora režģi un izvirzīto 3 staru zvaigzni, kā arī diviem "jaudas izciļņiem" uz motora pārsega. Automašīnai ir jauni priekšējie lukturi, kam paplildaprīkojumā iespējama „Inteliģentā apgaismojuma sistēma” un jauna ātrumjūtīga stūres iekārta.


Būtiskāks jaunums ir jauns klases zemākā līmeņa modelis SL280 ar 228 zs (170 kW) V6 motoru. Citas pārmaiņas skar SL350, kam tagad ir 3,5 litru paaugstinātu apgriezienu V6 motors ar 316 zs un 360Nm griezes momentu, 44 zs un 10Nm pieaugums, salīdzinot ar priekšgājēju. Tāpat SL55 AMG aizvieto jaunais M156 6,2 litru motors SL63 AMG rodsterā. Tam AMG ir izstrādājis pilnīgi jaunu 7-ātrumu MCT "Multi Clutch Technology" (daudzsajūgu) pusautomātisko ātrumkārbu.


Tai pirmo reizi Mercedes un AMG vēsturē ir divi sajūgi. Tai ir kompakta, slapja starta un dubultā sajūga izspiešanas režīmi un četri braukšanas režīmi: “C” (Comfort – komforta), “S” (Sport – sporta), “S+” (Sport plus – sporta plus) un “M” (Manual – ar roku vadāms), kas lepojas ar 100 milisekunžu īsu pārslēgšanu "M" režīmā. Atjauninātais modelis pirmo reizi publikai tika demonstrēts Ženēvas autošovā.