Mercedes-Benz S-klase ir lielāko Mercedes ražoto sedanu sērija. S-klases ģimens koks sākās jau 1950ajos gados, un tā ir visvairāk tirgotā lukusa klases sedanu ģimene. Kā Mercedes-Benz modeļu klāsta flagmanis, S-klase ir bijusi debijas vieta vairākām uzņēmuma inovācijām, tai skaitā progresīvām drošības sistēmām, piedziņas tehnoloģijām un interjera aprīkojumiem. Visievērojamākās no šīm inovācijām ir gaisa spilvenu drošības sistēma, drošības jostu nospriegotāji un elektroniskā stabilitātes kontrole.

Aktuālākā no S-klasēm, W221, debiju svinēja 2007.gadā ar pavisam izmainītu eksterjera un interjera dizainu. Kā iepriekšējām paaudzēm, šī S-klase ir pieejama gan ar standarta, gan pagarinātu riteņu bāzi, un ir aprīkota ar V6, V8,V12 un dīzeļu dzinējiem. W221 S-klase ir otrā pēc kārtas, kura pieejama tikai un vienīgi sedana veidolā – iepriekšējām paaudzēm bija pieejama arī kupejas versijas, kuras kopš 1998.gada tiek apzīmētas kā CL-klase. Kopš 2003.gada, tradicionāli aizmugures piedziņas S-klase ieguva arī 4Matic visu riteņu piedziņas iespēju, lai gan ne visos tirgos.

Apzīmējums „S-klase” ir atsavināts no vācu vārda „Sonderklasse”. Sonderklasse nozīmē „īpašā klase”, un autoindustrijas terminos tas nozīmē „īpaši aprīkots auto”. Gadu desmitiem „S-klase” bija tikai neoficiāls apzīmējums, kurš bija iegājies tautās, bet 1973.gadā līdz ar W116 modeļa debiju „S-klase” kļuva par oficiālu apzīmējumu šai modeļu līnijai.

Ieskats S-klases vēsturē
Agrākā Mercedes-Benz vēsturē, apzīmējums „S-klase” tika izmantots tikai sarunu valodā, un ar šo „S” apzīmēja lielāko daļu ar 6-cilindru dzinēju darbinātos (6 vācu valodā ir „Sechs”) Mercedes modeļu klāsta auto, izņemot ekskluzīvo, ar V8 darbināto 600 limuzīnu.



Dažos agrākajos gadījumos, kā piemēram „Ponton” modelim, „S” pielietoja automobiļiem, kuriem bija nepieciešams pielietot „premium” kvalitātes degvielu (vāciski – Super) dēļ jaudīgāko dzinēju augstās kompresijas. Šādi 6-cilindru dzinēji bija pieejami iekš W180/128 sērijas modeļiem, Mercedes pirmie auto bez tradicionālā rāmja, bet ar apvienotu virsbūves/rāmja konstrukciju. Šī sērija tika prezentēta 1950o gadu vidū/beigās, un tā sastāvēja no 220a, 219, 220S un 220SE (sedans, kupeja un kabrio) modeļiem. Abus „Ponton” modeļu ražoja līdz pat 50o gadu beigām.

1959. gadā „Ponton” virsbūvi aizvietoja ar jauno 200sb ar „Einheitskarosserie” (standarta virsbūve) un ar „aizmugures spurām” jeb „fintail” (Flossheck). Galvenā atšķirības starp 6-clindru W111 un 4-cilindru W110 versijām bija garāka priekša un vairāk hroma detaļu. Tādējādi, W110, kas debitēja tālajā 1961.gadā kā tagadējās „E”-klases priekštecis, bija aprīkots ar īsāku motora pārsegu „ekonomiskajiem” modeļiem 190c un 190Dc. W112 sērijas 300SEL, ar pagarināto riteņu bāzi, kādu laiku bija Mercedes flagmanis, pārņemot šo troni no groteskā „Großer Mercedes” jeb „Lielā Mercedes” 300, 300b, 300c un 300d, kuri bieži tika asociēti ar Vācijas tā laika kancleru Konrādu Adenaueru.



Rietumvācijas ekonomikai augot 1960o gadu sākumā, Mercedes-Benz redzēja iespēju tirgū laist daudz lielāku auto, kāds bija tā modeļu klāstā līdz šim, un to plānoja tēmēt lielākoties uz internacionālo tirgu. 1965.gadā Mercedes-Benz stādīja priekšā ekskluzīvu limuzīnu ar nosaukumu „600” (W100 sērija), kura pārņēma no 300SEL iesauku „Lielais Mercedes”. Šis auto bija visekskluzīvākais, vislabāk aprīkotais un arī visdārgākais Mercedes, ko firma līdz šim bija piedāvājusi, un savā veidā tas bija viens no priekštečiem mūsdienu Maybach limuzīniem. Lai gan tas nepiederēja S-klases ģimenei, tas kļuva par Mercedes zīmola flagmani, loma, ko vēlāk pārņēma izmēros un cenā mazākie S-klases modeļi. 1965.gadā W111-sērija tika papildināta arī ar 230s sedanu.

Kad „aizmugures spuras” dizains kļuva vecmodīgs un no tā atteicās par labu 600 (W100) līdzīgākām līnijām, Mercedes prezentēja uzlabotas un izmēros lielākas sērijas ar numuriem W108/W109, starp kurām bija tādi modeļi kā 250S, 250SE, 300SE un 300SEL. W108/109 sērijas, kuras vēlāk aizstāja arī W111 sēriju, nebija pieejamas ar 4-cilindru dzinējiem, un tadējādi nodibināja noteikto S-klases pozīciju tirgū, kuru tā ir saglabajusi vēl šobaltdien. Kopš W111 sērijas 300SEL debijas, katra S-klases paaudze ir bijusi pieejama gan ar īso, gan garo riteņu bāzi. Modeļi ar garāko riteņu piedziņu (piemēram W109) parasti arī kļuva par visgreznākajiem, jaudīgākajiem un vislabāk aprīkotajiem savā ģimenē, ko vislabāk reprezentē ar V8 aprīkotais 300SEL 6.3.

1973.gadā Mercedes stādīja priekšā jauno W116 sēriju, pirmo, kuru oficiāli sāka dēvēt par „S-klasi”. Līdz ar W116 parādijās arī daudz uzlaboti pasīvās drošības elementi, kā pretbloķējošās bremzes (ABS) un stiprāks pasažieru korpusa rāmis. Papildus, V8 dzinēji 350/450 SE/SEL modeļiem kļuva par regulāru aprīkojumu. Naftas krīzes dēļ, degvielas patēriņš kļuva par nopietnu problēmu inženieriem, bet neskatoties uz to, Mercedes viengalga prezentēja jaunu flagmani 450SEL 6.9.



1979.gadā parādijās W126 sērija, kura aizvietoja W116. W126 kļuva daudz aerodinamiskāks, kā arī ieguva vieglākus dzinējus ar alumīnija blokiem. No jauna tika stādītas priekšā uz S-klases bāzētas kupejas (380/500SEC). Drošības ziņā, debiju svinēja sānu gaisa spilveni, drošības jostu pirms-nospriegotāji un vilkmes kontrole. W126 kļuva par panākumiem visbagātāko S-klasi, un to ražoja veselus 12 gadus. Lielu lomu tik ilgam dzīves ciklam spēlēja modeļa pusmūžā veiktie uzlabojumi, kas S-klasei visu šo 30 gadu laikā bija noticis pirmo reizi.

W126 1991.gadā tika aizvietots ar W140, kura izmēros bija kļuvusi daudz lielāka, un par ko tā sākotnēji saņēma ļoti lielu kritiku. Kā jau ierasts augošas internacionālas konkurences apstākļos, auto saņēma vairākus tehnoloģiskus jaunumus un drošības sistēmas.

1999.gada nogalē prezentētais, izmēros mazākais W220 atjaunoja fokusu uz eleganci un stilu, kas bija manām daudz apaļākās virsbūves formās. W220 bija pieejams tikai kā sedans. Uz prezentācijas laiku W140 sērijas kupejas jau bija nomainītas ar CL-klases kupeju, kuras, lai gan dalīja to pašu šasiju, kas bija uzstādīta uz W220, tomēr netika varis dēvētas par S-klases kupejām.

2007.gadā pirmizrādi svinēja svaigakā no S-klasēm W221. Šī jaunākā paaudze ir nedaudz izmēros lielāka kā iepriekšējā, ar asākām eksterjera dizaina līnijām un vairākiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem. Daži no šiem uzlabojumiem ir infra-sarkano staru kameras, lai varētu redzēt tumsā, kā arī Mercedes-Benz pirms-sadursmes drošības sistēmas.


Pašlaik lielāko daļu W221 S-klašu būvē Daimler AG rūpnīcā Sindelfingenā, Vācijā. Šajā pašā rūpnīcā, kura tika uzcelta 1915.gadā, tika ražoti arī 600 „Lielie Mercedes” un iepriekšējās S-klašu paaudzes. Dažas no šīm iepriekšējām S-klašu paaudzēm, piemēram W126, tika ražotas tādās vietās kā Štutgartē (Sindelfingena) un pat Dienvidāfrikā, bet kopš W220 paaudzes parādīšanās S-klašu ražošana tiek lielākoties veikta Singelfingenā, lai gan 2007.gada februārī DaimlerChrysler rūpnīca Malaizijā uzsāka S350 (W221) modeļa ražošanu. Šo 40 gadu laikā kopumā saražotas ap 2.7 miljonu S-klases.

Modeļu apzīmējumi

Tipiskā Mercedes-Benz garā, kurš pastāv jau kopš 1920ajiem gadiem, sākotnējie modeļu apzīmējumi sastāvēja no trim cipariem, kuri apzīmēja dzinēja izmēru (līdz pat 700 1930ajos gados), un papildus burti apzīmēja vai nu dzinēja īpašības ( „260D” kopš pirmā Dīzeļa 1936.gadā) vai virsbūes tipu („K” kā kurz (īss) 1930o gadu 540K). Pēc kara, modeļu apzīmējumus mēdza pārnest no vienas sērijas paaudzes uz otru. Burti tiek atvasinātas no vācu terminoloģijas, Piemēram, 500SEL apzīmē S-klases (Sonderklasse) sedanu ar apmēram 5’000 cm­­3 lielu dzinēju, ar degvielas iešprici (Einspritzung) un pagarinātu riteņu bāzi (Lang). Svarīgi iegaumēt, ka „S” un „L” apzīmējumā „SEL” nav vienādi ar burtiem iekš „SL” (Sport Leicht) – SL rodsteri nav S-klases auto.

Sākotnējā secība


Pašreizējā secība


Līdz 1982.gadam, bija tikai divas modeļu sērijas. Visiem jaunās W201(Baby-Benz) sērijas auto dīvainā kārtā tika piešķirts viens un tas pats modeļu apzīmējums „190”, neatkarīgi no dzinēja izmēra. Kā agrākos īpašos modeļos, īsto dzinēja tilpumu apzīmēja ar papildus cipariem modeļa apzīmējuma beigās, piemēram, „190E 2.6”, kas nozīmēja, ka iekš auto ir 2.6-litru liels dzinējs. Tas tika darīts nolūkos, lai modeli nošķirtu no izmēros lielākā brāļa 260E un vēl lielākā 260SE, kuriem visiem bija viens un tas pats 6-cilindru dzinēs. 1994.gadā, kopā ar jaunās W202 C-klases prezentāciju, cipari un burti modeļu apzīmējumos tika apmainīti vietām, un nu pirmais burts apzīmēja modeļu sēriju. Kopš tā laika, pagarinātās riteņu bāzes S-klases modeļi („SEL”) un standarta riteņu bāzes modeļi („SE”) ieguva vienu vienotu apzīmējumu ar burtu „S” kā priedēkli, neatkarīgi no auto riteņu bāzes. Piemēram, gan 500SEL un 500SE tagad tiek apzīmēti vienkārši kā S500.

S-Klašu hronoloģija

W140

Ražošanas periods: 1991 - 1998

Mercedes-Benz W140 sērija debitēja Ženēvas Motoršovā 1991.gada martā, un pirmie auto konveijeru pameta tā paša gada 6. augustā. Sākotnēji tika piedāvātas divas versijas – SE un SEL – ar attiecīgi standarta vai pagarināto riteņu bāzi, un no 1992.gada tika piedāvāta arī kupejas versija (SEC). Kopā ar pārējām Mercedes-Benz modeļu sērijām, arī W140 1993.gada beigās tika racionalizēts ar jauno modeļu apzīmēšanas sistēmu. SE/SEL/SEC tika pārsauktas par S-klasi, un 1996.gadā kupejas versija piedzīvoja vēl vienu nosaukuma maiņu, kad tā tika pārsaukta par CL-klasi. 1999.gadā W140 S-klase tika nomainīta ar W220 sēriju, un W140 kupejas vietā 2000.gadā nāca C215 CL-klase.


Līdzīgi, kā tā priekštecis, W140 bija pirmais no „jaunās paaudzes” Mercedes-Benz modeļiem, kuri bija apveltīti ar firmas jauno dizaina motīvu. W140 stādīja priekšā vairākas inovācijas, piemēram, dubultos logus, pašaizverošās durvis un bagāžnieka vāku, elektriskos logus, kas paši sāka iet uz leju, ja ceļā augšup saskārās ar kādu šķērsli, aizmugurējos parkošanās sensorus, kuri pacēlās no aizmugurējiem spārniem (pieejams tikai pirmo gadu modeļiem), kā arī apsildes sistēma, kas padeva siltu gaisu pat pie izslēgta dzinēja. Tiek runāts, ka šīs sērijas izstrāde Mercedes-Benz izmaksāja veselu 1 miljardu ASV dolāru.

Šādu „ekstru” dēļ W140 tika uzskatīts par pēdējo Mercedes, kurš bija „pār-projektēts” – īpašība, kas rezultējās ar ražošanas kavējumiem un budžetu pārtēriņiem pārtēriņiem. Pircējam tas nozīmēja 25% lielāku auto cenu, kā iepriekšējās paaudzes S-klasei – W126. Papildus, augošais spiediens no Infiniti un Lexus lika Mercedes papildināt W140 ar vēl vairāk funkcijām un papildaprīkojumiem, lai attaisnotu W140 augsto cenu.



Bija paredzēts, ka W140 būs pieejams arī ar gaisa piekari, bet Mercedes vēl nebija līdz galam to pilnveidojuši un izvēlējās to debitēt nākamās paaudzes S-klasē. Pēc 1995. gada feislifta, W140 kā papildaprīkojumu saņēma Elektronisko Stabilitātes Kontroli, jeb ESP. Standartaprīkojumā tika iekļauta pretizslīdes sistēma ASR.

Kā tā priekštecis, W140 bija pieejams ar divām riteņu bāzēm – īso (W140) un garo (V140). 1992.gadā dzinēju klāstu papildināja jauns 6-litru V12 dzinējs ar 408zs lielu jaudu, un, lai visiem tas būtu redzams, atsevišķās vietās tika uzstādīta „V12” emblēma.

1993.gadā 408zs jaudīgais V12 tika nedaudz deforsēts līdz 394zs, lai atbilstu stingrākām izmešu kontrolēm ASV un Eiropā. V8 modeļi tika deforsēti no 326zs uz 320zs.

Atšķirībā no V8 un rindas 6-cilindru versijām, W140 S600 bija pieejams ar ādas instrumentu paneli un zamša griestu tapsējumu. 1995.gadā šo luksusa aprīkojuma sarakstu papildināja arī ādas/koka stūre, ādas/koka ātrumkloķis, ar koku apdarināti aizmugurējie pelnu trauku vāki un divu toņu ādas apdare krēsliem.

Sekojot W126 uzsāktajai tradīcijai auto dzīves cikla vidū veikt tehniskus un vizuālus uzlabojumus, jeb tā saukto feisliftu, 1995.gadā W140 piedzīvoja vairākas izmaiņas. Redzamākās izmaiņas bija pagriezienrādītāju nomaiņa no oranžiem uz caurspīdīgiem, kā arī jauns dzinēja pārsegs un priekšējais režģis. Bamperi un sānu moldingi tika pārkrāsoti virsbūves krāsā.


Neskatoties uz daudzajiem tehnoloģiskajiem jaunumiem, W140 sākotnēji tika arī itin daudz kritizēts. Galvenais kritikas punkts bija auto milzonīgie izmēri (garums 5113mm, par 100mm vairāk garajā versijā, platums 1886mm un augstums 1486mm). Pirmie auto nemaz neietilpa uz transportētāj vilcieniem, bet salokāmi sānu spoguļi ātri atrisināja šo problēmu.

Otrs kritikas punkts bija auto sliktā pārredzamība aizmugurē. No aizmugurējiem spārniem automātiski izbīdāmie puļķīši, kuriem bija jāpalīdz vieglāk noteikt auto gabarītus un atrisināt pārredzamības problēmas, savu darbu veica tikai apmierinoši, bet ne pietiekami labi, un tad kļuva par izsmieklu konkurences starpā. Pēc feislifta auto ieguva ultraskaņas parkošanās sensorus, kas daudz labāk veica savas funkcijas.

Īpašie modeļi

Oficiāli, priekš W140 netika piedāvāti nekādi AMG modeļi, bet par spīti tam, AMG tomēr piedāvaja tiem veikt dažādas modifikācijas, ne tikai optikai, bet arī dzinējiem uz pat pašai virsbūvei. Uz V8-darbinātā S500 bāzes AMG piedāvāja līdz 6-litriem palielinātu 381zs V8 dzinēju, kurš bija sastopams arī iekš SL60 un E60 AMG. Uz S600 bāzes attiecīgi tika piedāvats 7.1 un vēlāk 7.3-litru agregāts ar 496 un attiecīgi 525zs lielu jaudu. Papildus tam bija pieejami arī uzlabojumi pārnesumkārbai un piekarei.

AMG rūpnīcā pāris W140 limuzīni tika pārveidoti par universāļiem (kopumā 10 auto). Individuāli, šiem universāļiem varēja arī pasūtīt priekšpusi (motora pārsegs, režģis, lukturi un bamperis) no kupejas versijas. Lielākoties tajos tika uzstādīti jaudīgākie V12 dzinēji, un tos eksportēja uz Japānu, ASV un arābu valstīm.


Speciāli priekš Romas Pāvesta Pāvila Otrā tika izveidota W140 Landaulet versija.


W220

Ražošanas periods: 1998 - 2005

Mercedes-Benz W220 sērija aizvietoja W140 sēriju, un tika ražota laika periodā no 1998. līdz 2005. gadam. Pēctecis šai sērijai ir W221 sērija. Attiecīgā kupejas versija ir C215 sērijas CL-klase. Līdzīgi kā iepriekšējās paaudzes, arī W220 bija pieejams divās dažādās riteņu bāzēs. S-klase labu laiku bija tirgus līdere daudzās valstīs, bet tomēr vēlāk tā sāka zaudēt pozīcijas konkurentiem Audi ar viņu A8 un BMW 7. sērijai. Kopš 1998.gada kopumā saražotas 485’000 W220 sērijas S-klases. S320 CDI bija visvairāk pārdotākais modelis.



Pēc tam, kad W140 sērija tika smagi kritizēta par tās milzīgajiem izmēriem un svaru, Mercedes W220 sēriju padarīja izmēros kompaktāku un krietni piepūlejās, lai samazinātu auto svaru un gaisa pretestību. Piemēram, S320 modeļa svars, salīdznot ar priekšteci, nokritās no 1910kg uz 1695kg. C­­w vērtība uzlabojās no 0.31 uz 0.27 un gaisa pretestības rādītājs no 0.745 uz 0.624 m­­­2. Rezultātā, krietni uzlabojās auto vadāmība, kā arī samazinājās benzīna patēriņš. Tas pats S320 nu 225km/h vietā spēja ieskrieties līdz pat 240km/h, no 0 līdz 100 km/h ieskrieties 8.2 sekundēs nevis 9.3, un vidējais patēriņs samazinājās no 13.4l uz 11.5l/100km. Pārmaiņu pēc, W220 nebija pirmais modelis, kura dizains tika veidots pēc pirmas tā laika jaunākajām dizaina tendencēm. Tas gods tika piešķirts 1997.gadā prezentētajai A-klasei. Auto mazākie izmēri arī neietekmēja tā salona ietilpību, tieši pretēji – salīdzinot ar W140, W220 salons kļuva vēl ietilpīgāks.



Visi W220, izņemot S600 un AMG modeļus, standartā ir aprīkoti ar pneimatiskiem amortizatoriem, kamēr S600 un AMG modeļi jau standartā tika aprīkoti ar Active Body Control piekari. Pārejiem modeļiem tā bija pieejama tikai kā papildaprīkojums.

W220 bija pieejams ar daudziem dažādiem dzinējiem, lielākā daļa no kuriem bija iespējama gan uz īsās, gan garās riteņu bāzes, vienīgi divpadsmitcilindru dzinēji bija pieejami tikai un vienīgi ar garo riteņu bāzi. 5-litru V8 M113 dzinējs iekš S500 un V12 M137 dzinējs iekš S600 bija aprīkoti ar cilindru atslēgšanas iespēju (ZAS). Ar tās palīdzību, ja dzinējam nav liels noslogojums, noslēdzot vārstus bija iespējams atslēgt pusi no cilindiem (attiecīgi 4 vai 6). Tādējādi S500 modelim patēriņš uzlabojās par 0.9l/100km. Pēc 2002.gada feislifta S600 ieguva pavisam jaunu V12 dzinēju ar divām turbīnām, kuram šāda cilindru atslēgšanas iespēja vairs nebija pieejama. Arī S500 dzinējs zaudēja šo funkciju.



Papildus stiprajiem 8 un 12 cilindru dzinējiem, W220 klāstu papildināja arī vairāki 6-cilindru dzinēji. Līdz 2002.gadam Eiropā bāzes modelis bija S320 un Āzijā S280. 2002.gadā S320 tika nomainīts ar S350, kuram bija uzstādīts no ML aizlienēts 3.7-litru V6 ar 272zs lielu jaudu. Visu W220 dzīves ciklu bija pieejams S320 CDI dīzelis, kuram 2002.gadā nedaudz tika palielināta jauda. Kā dīzeļ-topmodelis kalpoja S400 CDI ar 4.0-litru V8 dzinēju, kurš jaudas uzlabojumus piedzīvija 2003.gadā.

Kopš 1999.gada tirgū parādijās arī pirmie AMG modeļi, kuri ieguva ne tikai dzinēju, bet arī virsbūves uzlabojumus. Kā pirmais no modeļiem parādijās S55 AMG, kurš, lai gan tik pat jaudīgs kā V12 modeļi, bija daudz sportiskāks pēc savas dabas un uzvedības. Tikai 2002.gadā tika saražota maza partija ar S63 AMG, kuri gan pavisam ātri tika aizvietoti ar 500zs jaudīgajiem, ar kompresoru aprīkotajiem jaunajiem S55 AMG. Kā absolūtāko top-versiju pēdējos divos W220 ražošanas gados AMG piedāvāja ar V12-biturbo 612zs jaudīgo dzinēju aprīkoto S65 AMG.

Līdzīgi kā W126 un W140 pirms tam, arī W220 dzīves cikla vidū ieguva feisliftu. Galvenās izmaiņas bija šādas:

Jauns priekšejais bamperis, kā arī jauns, lielāks priekšējais režģis
Dzidrinātie priekšejo lukturu un atpakaļskata spoguļos iebūvēto pagriezienrādītāju stikli, jauni aizmugurējie lukturi ar baltām strīpām
Jauni vieglmetāla diski
Kvalitatīvāki apdares materiāli, kā arī jauna, labāk aprīkota vidus konsole ar lielāku displeju (16.5cm pa diagonāli)
Uzlaboti priekšējie sēdekļi, par papildus samaksu pieejami arī kā dinamiski multikontūru krēsli (sērijveidā AMG modeļos)
Pre-Safe kļūst par standarta aprīkojumu
Iebūvēti sensori, kas spēj noteikt, vai auto metīs kūleni, un attiecīgi izšauj galvas gaisa spilvenus
Uzlabota, pilnībā automatizēta Active Body Control vadība
Pirmo reizi par papildus samaksu pieejama visu četru riteņu piedziņa 4Matic S350, S430 un S500 modeļiem
Uzlaboti vai pret jauniem aizvietoti dzinēji visos modeļos, izņemot S430 un S500




Mazākas izmaiņas bija arī 2003.gadā:

S430 un S500 modeļos 5-pakāpju automātiskā ātrumkārba tika nomainīta pret 7-pakāpju ātrumkārbu
2005.gadā S-klase kļuva par pirmo vieglo auto, kas no TÜV institūta saņēma sertifikātu par videi draudzīgiem ražošanas materiāliem.

W220 S-klase arī iemantoja sliktu slavu par lielo kritumu uzticamības reitingos, kur Mercedes-Benz, un it īpaši iepriekšējās S-klases, bija turējušas ļoti augstas pozīcijas. Consumer Reports novērtejā W220 uzticamību kā „sliktu”, tās sliktāko rādītaju, un nodēvēja to par vienu nu „neuzticamākajiem luksusa klases auto”. Tai pašā laikā paša auto komplektēšanas kvalitāte tika uzskatīta par labu. Pirmās paaudzes W220 tika atsaukti uz servisiem dēļ bagāžnieka vāka atsperēm un kidraulisko degvielas padeves trubiņu; 2005. un 2006.gada modeļiem netika ne reizi atsaukti. Problēmas ar W220 elektriskajām iekārtam, Airmatic amortizatoriem ir vienas no galvenajām raizēm lietotiem auto.


W221

Ražošanas periods: 2005 - šodien

Mercedes-Benz W221 sērija pirmoreiz tika prezentēta IAA izstādē 2005.gada septembrī, un kopš 2005.gada rudens tā ir pieejama pie oficiālajiem izplatītājiem. W221 aizvieto W220, kuru pārtrauca ražot 2005.gada sākumā un tirgot 2005.gada beigās. Pēc tam, kad līdz ar W220 S-klase bija kļuvusi izmēros mazāka (iepriekšējā S-klases paaudze, W140, tika uzskatīta par nesamērīgi lielu), W221 tika izmēros nedaudz palielināta, lai gan optiski starpība likās daudz lielāka. Sērijas numurs modeļiem ar pagarināto riteņu bāzi ir V221, uz S-klases bāzētajai CL kupeja, kuru prezentēja 2006.gada septembrī – C216. S600 un S420 CDI V221 modeļus ir iespējams no rūpnīcas pasūtīt arī bruņotā versijā ar nosaukumu S-Guard. Šādi S-Guard modeļi ir radīti, lai izturētu apšaudes no automātiem un granātmetējiem.

W221 S-klases ārējais dizains būtiski atšķirās no tā priekšgājēja. Aizmugures līnijas atgādina E65 BMW 7.sēriju, kā arī pašu Mercedes-Benz luksusa limuzīnu Maybach, abus kurus prezentēja vienā un tajā pašā gadā.


Drastiskas izmaiņas piedzīvoja arī auto salons. Instrumentu panelī tagad ir integrēts uzlabotās COMAND sistēmas displejs, zem tā atrodas sudrabotas gaisa sprauslas, starp kurām novietos četrstūrains analogais pulkstenis. Centrālajā konsolē parādijusies sudrabota vadības svira kopā ar vairākām vadības pogām tai apkārt. Visur salonā atrodamas metāliskas pogas.

Pati jaunā COMAND sistēma, ar savu griežamo-spiežamo vadības sviru ir līdzīga Audi piedāvātajai MMI un BMW sastopamajai iDrive sistēmai. Tas nozīmē, ka funkcijas tiek vadītas ne caur blakus displejam novietotajām pogām, bet gan tikai ar šo vadības sviru, kas atrodas tur, kur parastos auto varētu sastap ātruma pārslēgu. Lai atvieglotu dzīvi tiem, kuriem šī sistēma liekas sarežģīta, blakus šai svirai un arī uz paša paneļa ir novietotas pogas, kas kalpo kā īsceļi svarīgākajām funkcijām, piemēram, klimatkontroles vadībai.



W221 kā pirmais automobīlis piedāvā pilnībā digitālu un diskrēti integrētu 5.1 Surroung skaņas sistēmu. Tas ir iespējams pateicoties Harman Kardon izveidotajai DTCP (Digital Transmission Content Protection) tehnikai, kura, pateicoties savām digitālās kodēšanas sistēmām, spēj bez problēmām pa bezvada tīklu no avota uz pastiprinātāju pārsūtīt digitāli-aizsārgātus materiālus. Tādējādi izpaliek nepieciešamība digitālo signālu pārvērst par analogo un tad atpakaļ. Pateicoties tam, nu ir iespējams iekš auto klausīties tādus augstas kvalitātes digitālās mūzikas standartus kā DVD-Audio un DTS-CD.

S-klase vienmēr ir bijusi kā jaunāko tehnoloģiju pionieris – daudzas tehnoloģiskas inovācijas savu debiju svinēja tieši iekš S-klasēm. Arī W221 sērija nav izņēmums, kā vienu no būtiskākajiem jaunumiem debitējot par papildus samaksu pieejamo Infrasarkano staru nakts asistentu. Papildus ksenona lukturiem, ceļu izgaismo arī tālāk-redzoši infrasarkanie lukturi. Atstaroto gaismu un priekšmetu (cilvēku, dzīvnieku, transporta līdzekļu) siltuma starojumu fiksē video kamera, un attiecīgais attēls tiek attēlots instrumentu panelī ierīkotā LCD displejā. Tādējādi optimālā redzes distance tiek palielināta līdz 120m, kas ir divtikdaudz salīdzinot ar 60m ar standarta lukturiem. Nedaudz problemātiskāk sistēma darbojas, ja pretim brauc auto, kurš arī ir ar šādu sistēmu aprīkots. Lai gan šāda funkcija pieejama tikai par papildus samaksu, daudzas citas drošības sistēmas iekļautas jau standartaprīkojumā, piemēram, adaptīvie bremžuguņi, otrās paaudzes Pre-Safe sistēma, elektromagnētiskā rokasbremze, kā arī ar tuvējās distances radaru papildinātā Distronic Plus sistēma. Ziemeļamerikas tirgū papildus visām šīm sistēmām standartaprīkojuma iekļauta ir arī no iepriekšējās paaudzes pārņēmtā Tele-Aid trauksmes sistēma.



Pirmoreiz pazīstamā septiņ-pakāpju ātrumkārba 7G-Tronic ir pieejama arī kopā ar 4Matic visu riteņu piedziņu. Īpaša situācija ir ar divpadsmitcilindrīgajiem S600 un S65 AMG, kuri ir pieejami tikai ar garo riteņu bāzi un, milzīgā griezes momenta dēļ, ir pieejami tikai ar 5-pakāpju ātrumkārbu. Atsevišķos reģionos ir nelielas novirzes no Eiropā pieejamā modeļu klāsta, piemēram, Ziemeļamerikā S500 ir pieejams zem modeļa nosaukuma S550 un tikai ar garo riteņu bāzi, kamēr Āzijā kā bāzes modelis ir pieejams S280.

Mercedes-Benz iekšējā tūninga firma AMG piedāvā divus modeļus W221 sērijai. Viens no tiem ir S65 AMG, kuram uzstādīti modificēti priekšējie un aizmugurējie bamperi, lielāki diski, bremzes un riepas, četras izplūdes trubas, modificēta un pārprogrammēta piekare sportiskākai uzvedībai, kā arī vairākas izmaiņas auto interjerā. S65 ir aprīkots ar M275 6-litru V12 biturbo dzinēju, kas ir modificēta versija S600 un Maybach sastopamajam dzinējam. Iekš S65 šis dzinējs attīsta 612zs lielu jaudu un 1000Nm lielu griezes momentu. To visu uz priekšu palīdz kustināt smagi pastiprināta 5-pakāpju automātiskā ātrumkārba.

Otrs AMG modelis ir S63 AMG. Tas ir līdzīgi modificēts kā S65, bet ir aprīkots ar AMG pašreizējo, bez papildus turbīnām vai kompresoriem aprīkoto M156 6.2 litru V8 dzinēju, kurš attīsta 525zs lielu jaudu un 630Nm lielu griezes momentu. Šāds dzinējs ir aprīkots ar 7G-tronic ātrumkārbu ar AMG modificētu kārbas vadību.



Prototipi

Uz W221 S-klases bāzes Mercedes-Benz izveidoja S 300 BLUETEC HYBRID, kas tiek darbināts ar 2.2-litru 4-cilindru dīzeļdzinēju ar papildus elektirsku motoru. Abi dzinēij kopā sastāda 224zs lielu jaudu un 560Nm lielu griezes momentu, pie tam, patēriņs sastāda tikai 5.4l dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem. Šis auto pirmoreiz tika prezentēts Frankfurtes Autošovā.

Paredzēts, ka auto uzsāks ražot un tirgot Eiropā 2010.gadā, un izmaksās ap 80 tūkstošiem Eiro.

2006.gada 20.decembrī Mercedes publicēja pirmos attēlus ar Ocean Drive koncepta auto, kurš plašākai publikai tika demonstrēts Detroitas Motoršovā 2007.gada janvārī. Šis auto ir bāzēts uz W221 S600 pagarināto versiju, kurai noņemts jumts. Auto piemīt daudz lielāks priekšējais režģis, jauna dizaina LED priekšējie un aizmugurējie lukturi, kā arī bagāznieka vāks, pārveidoti auto sāni, kuriem vairs nepiemīt uzpūstās riteņu arkas, durvju rokturi, kuri saplūst kopā ar auto virsbūvi, un sēdekļi ir aprīkoti ar patreizējās paaudzes SLK sastopamo AIRSCARF kakla sildīšanas sistēmu. Sānu logi ir izveidoti bez vidus statņa starp tiem, līdzīgi kā ierasts Mercedes kupejām.



Nākotnes plāni

Nākotnē Mercedes-Benz plāno ieviest tā dēvētos Mild-Hybrid modeļus, kuriem papildus benzīna vai dīzeļdzinējiem ir uzstadīts arī 20zs jaudīgs elektromotors, kas īpaši lietderīgs ir pilsētas satiksmē, kā arī aizvieto ģenerātoru. Plāns pa gadiem izskatās šādi:

No 2009.gada

S 400 Hybrid: jauns V6 benzīnmotors ar 270zs un 20zs elektromotoru
Kopējā jauda sasniedz 299zs, 375Nm un vidējais patēriņš tikai 7.9l/100km

No 2010.gada

S 300 Bluetec Hybrid: jauns 2,2 rindas 4-cilindru dīzeļdzinējs ar 150 kW (204 zs) un 15 kW (20zs) elektrodzinēju
Kopējā jauda 165 kW (224zs), 560 Nm griezes moments un 5,4 l/100 km vidējais patēriņš

S 400 Bluetec Hybrid: patreizējais 3,0 V6 dīzeļdzinējs ar līdz 180 kW (245zs) uzlabotu jaudu un 15 kW (20zs) elektromotoru,
Kopējā jauda 195 kW (265zs), 630 Nm griezes moments un 5,8 l/100 km vidējais patēriņš.